Lai arī žurnālisti ir gana pļāpīga tauta, kam vienmēr ir, ko teikt faktiski par jebkuru jautājumu, dažkārt uz redakcijas slejas rakstīšanu neviens negrib pieteikties. Savukārt citreiz veidojas teju cīniņš, kuram aprakstāmā pārdomu tēma svarīgāka.
Kādreiz, pirms daudziem gadiem, pieredzējusi kolēģe brīžos, kad darbabiedri sūkstījās, ka trūkst iedvesmas, teica: «Jāiet ielās un jātiekas ar cilvēkiem.» Un patiešām – tas vienmēr darbojas. Ļoti laba vieta, kur iedvesmoties, ir tirgus – tur vienmēr iespējams piedzīvot īstu pirkšanas un pārdošanas kolorītu, vienkopus satikt visdažādāko sociālo slāņu, profesiju un izglītības cilvēkus. Tikpat iedvesmojošs mēdz būt brauciens sabiedriskajā transportā. Ja arī neizdodas noklausīties kādu labu rakstu tēmu no līdzbraucējiem, tad īpašus tipāžus un interesantas situācijas novērot iespējams teju vienmēr. Skat, mikroautobusā uz Rīgu var pievērsties paskaļi uzgrieztajam radio raidījumam par Baltkrievijas politisko virzību, var ar pusausi ieklausīties blakussēdētāja telefonsarunā par galdniecības pakalpojumiem. Ja ne ko citu, galvaspilsētā nonāc vismaz kādu gramu gudrāks par durvju un trepju izgatavošanu. Var ieklausīties divu aizmugurē sēdošu jauniešu sarunā par «krutākajām» tusiņu vietām Rīgā ar trekniem «b….ģ» aiz katra otrā vārda.
Atpakaļceļā, kad priekšā sēdošā kundze atver somu un mikroautobusā novirmo svaigi ceptu bulciņu aromāts, neviļus sāc plānot gastronomiskās izvirtības. Savu izglītošanos var turpināt, pār plecu lūkojoties blakussēdošā jaunieša atvērtajā portatīvajā datorā, kur aizzib nule kā Oskaram nominētas filmas kadri, tiesa, jāiztiek bez skaņas, jo puisis uzlicis austiņas.
Vēl Rīgā, kad daļa pasažieru jau sakāpuši transportlīdzeklī un apsēdušies, tajā ieraušas kāda kundze un, vicinot gaisā savu biļeti, metas vārdu divkaujā ar citu braucēju, kas, pēc viņas domām, aizņēmusi ne to vietu. Un nekas nespēj sašutušo kundzi pārliecināt, ka Rīgas–Jelgavas mikroautobusos vietas pēc nopirktajām biļetēm kāds ieņem visai reti. Lai gan vietu vēl busiņā ir gana daudz, pasažiere sūkstās, ka esot gara un aizmugurē netaisoties sēdēt. Lai neliktu mainīt vietu tik kārotajā krēslā sēdošajai sievietei gados, es mīļā miera labad raušos augšā un apsēžos citur. Atliek vien pasmaidīt – esot cilvēkos, iedvesmu un iespaidus var iegūt ātri. ◆
