Kāds kluss un mierīgs ir otrās Adventes rīts.
Kāds kluss un mierīgs ir otrās Adventes rīts. Visi cilvēki apkārt šķiet tik labi, draudzīgi. Un es gribu novēlēt priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu 2000. gadu, veselību un Dieva mīlestību visiem pensionāriem, invalīdiem, māmiņām, jauniesauktajiem karavīriem un nabadzīgajiem cilvēkiem.
Es nevaru aizmirst tos cilvēkus, kuri palīdz nelaimīgajiem, kā vien iespējams. Kaut vai slidenā laikā kādam pāri ielai pāriet, nevarīgā vietā uz veikalu aiziet un atkritumu spaini iznest, kaut vai tikai sirsnīgi parunāties, pieklājīgi pasveicināt… Vecam jau nevajag daudz, lai prieks sirdī rastos.
Es gadiem esmu lūkojusies uz šādiem gaišiem cilvēkiem, un vienīgais, ko varu, – sveikt viņus Ziemassvētkos. Tādēļ vislabākie novēlējumi Birutai Rubļevskai, Jānim Priedniekam, Aļģimantam Burbam, Monikai Lenisei, Jānim Ozoliņam, Rudītei Grīnvaldei, Larisai Ronzinai, Monikai Rehnbergai, Albertam Buliņam, Paulam Rēvelim, Solveigai Karlsonei, Matīsam Birkmanim, Litai Emsiņai, Brigitai Ivasjutinai, Oļģertam Miķelsonam, Aleksandram Belovam, Ilgai Lazdiņai, Inārai Lazdai, Romānam Dikovam, Pēterim Valulim, Ingrīdai Zoderbergai, Artūram Spriņķim, Jevgeņijam Semjonovam, Maksimam Poļakovam, Joahimam Zīgeristam, Henrijam Rullim, Helēnai Sičevskai, Vitai Kalējai, Anatolijam Karasam, Jānim Blīvim, Jānim Kurševam, Endijam Rozenbergam, Deivim Liekmanim, Modrim Mūrniekam, Valteram Keisbomam, Ungum Birkmanim, Lidijai Rožkalnei.
Es zinu, ka ir vēl ļoti daudz citu atsaucīgu un gaišu cilvēku, tikai es visus nepazīstu. Taču arī viņiem vēlu izturību šajos grūtajos laikos, un lai jūsu vēlēšanās piepildās!
Ar patiesu cieņu – Olita
