Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas pārstāvji Latkovkis un Loskutovs diskutē ar Jelgavas zemessargiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis un komisijas loceklis Aleksejs Loskutovs (abi «Vienotība») pagājušās nedēļas nogalē tikās ar Jelgavas zemessargiem, kuri tos brīvā gaisotnē bataljona zālē izvaicāja par valsts aizsardzības jautājumiem. Sākumā vairāk jautājumu bija Zemessardzes veterāniem, kuriem ir pāri 60, taču sabiedriskās aktivitātes nav gājušas mazumā.
Vecie grib, lai jaunie iet armijā
Tikšanās sākumā sarunas toni uzdeva veterāni, taču tālāk iesaistījās arī jaunāki zemessargi un Jaunsardzes instruktori. Pirmkārt tika jautāts, kādēļ Latvijā netiek atjaunots obligātais militārais dienests. Lūk, Lietuvā prezidentes Daļas Grībauskaites vadītā Aizsardzības padome to ir nolēmusi uz laiku atjaunot! A.Latkovskis atzina, ka, iespējams, Latvijā var izveidoties tik bīstama politiskā situācija, kad militārajā dienestā būs jāiesauc un jāapmāca ne tikai jauni puiši, kādi agrāk devās obligātajā dienestā, bet visi, kas spēj aizstāvēt valsti, tostarp arī jaunas sievietes. «Obligātā dienesta ieviešana saistās ar lielām izmaksām, bet mēs neesam pienācīgi apbruņojuši, apģērbuši, ekipējuši Zemessardzi, pat profesionālā dienesta karavīrus,» sacīja A.Latkovskis. Piemēram, ir problēmas ar pretdarbību zemu lidojošiem objektiem, bet Krievijā 21 kilometru no Latvijas robežas ir kaujas helikopteru bāze. «Politiķiem patīk izcelties un uz vispārējā apdraudējuma fona izteikt idejas, kas izklausās labi, kareivīgi. Taču obligātā militārā dienesta atjaunošana Lietuvā reālajā dzīvē nebūs tik vienkārša,» prognozēja deputāts. Ideja par obligātā militārā dienesta atjaunošanu Latvijā populārāka nekā tagad bija pirms pusotra gada, kad sabiedrība uztraucās par tolaik legālo narkotiku jeb «spaisa» lietošanu. «Jaunieši no labām ģimenēm mirst! Armijā viņus vajag! Tad viņi zinās, kā jāuzvedas,» ar skumju ironiju iesaucās A.Latkovskis. Taču, viņaprāt, šāds obligātais iesaukums neuzlabotu valsts aizsardzības spējas. Mūsdienās Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem sabiedrībā ir samērā augsts reitings. Tas audzis tieši pēc tam, kad atcelts obligātais militārais dienests un beidzās biežās nepatikšanas ar obligātā dienesta puišiem.
Pretinieks var rasties pēkšņi
Saistībā ar apdraudējumu no Krievijas, kur aug impēriskās ambīcijas un militārās agresijas tieksmes, deputāts Aleksejs Loskutovs sprieda, ka mūsdienās konvencionāls karš diez vai Latvijā būtu iespējams. Tā vietā reālāks ir hibrīdkarš, kas informatīvajā telpā starp rietumvalstīm un Krieviju jau notiek. «Mums jābūt gataviem aizstāvēties pret pēkšņi izveidotām bruņotajām grupām, kas negaidīti apdraud valstiski svarīgus objektus,» teica A.Loskutovs. Savukārt A.Latkovskis oponēja sabiedrībā nereti dzirdētājam viedoklim, ka Latvija ar saviem pieciem tūkstošiem karavīru un astoņiem tūkstošiem zemessargu nespētu karot ar Krieviju, kuras armijā dienē 800 tūkstoši karavīru. «Mēs veidojam asimetrisku valsts aizsardzību, neliekot tanku pret tanku, kā tas, piemēram, kļūdaini tika darīts Gruzijā,» viņš uzsvēra, piebilstot ka ļoti svarīgi ir veidot infrastruktūru sabiedroto palīdzības saņemšanai.
Zemessargus arī interesēja, kad ieročus būs atļauts glabāt mājās. A.Latkovskis informēja, ka pirmkārt tas tiks ieviests paaugstinātas gatavības vienībām, kādas paredzēts veidot Zemessardzē.
Mobilizācijas sistēma
nedarbojas
A.Latkovskis ar nožēlu atzina, ka, par spīti Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas pūliņiem, Latvijā gandrīz neeksistē bruņoto spēku rezervistu uzskaite. «Ir tik daudz valstij lojālu cilvēku, kas bijuši misijās Afganistānā, Irākā, Kosovā, Bosnijā un ko krīzes situācijā būtu iespējams mobilizēt, taču viņi nav pienācīgi uzskaitīti. Turpretī Lietuvā rezervistu sistēma darbojas. Pilsoņiem, kuri noslēguši līgumu ar bruņotajiem spēkiem, tur ir zināmas sociālās priekšrocības. Līdzīga kārtība ir arī citās NATO valstīs. «Jaunietis noslēdz līgumu ar armiju un pēc tam augstskolā mācās par brīvu, izdevumus sedz valsts aizsardzības budžets,» vēlamo ilustrēja A.Latkovkis. Mēs esam to prasījuši, taču līdzekļu trūkst.
Policistiem sola lielāku algu
A.Loskutovs nav apsvēris iespēju zemessargus apbruņot ar neletālajiem ieročiem, kas pretinieku neiznīcinātu, bet dotu iespēju to pārmācīt, vispirms atbruņojot. «Tādu ieroču pasaulē ir daudz, taču tos izmanto policija,» sacīja deputāts. Viņš arī pauda gandarījumu, ka kāpj Latvijas starptautiskais reitings korupcijas novēršanas jomā: «Zem mums ir septiņdesmit procenti pasaules valstu un deviņas ES valstis.» Turklāt 2014. gads iezīmējies ar to, ka policijā pieņemts vairāk darbinieku, nekā no tās atvaļinājās. Policistiem tiek solīts arī palielināt algu.
Līdzekļu aizsardzībai
būs vairāk
Jauno zemessargu Juri Tomašūnu interesēja, vai ir kāda jēga 2014. gada jūlijā steidzamības kārtībā pieņemtajam Valsts aizsardzības finansēšanas likumam, kurā noteikts, ka līdz 2020. gadam aizsardzības budžetam jābūt ne mazākam par diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta, ja militārie draudi var saasināties jau rīt. A.Latkovskis atbildēja, ka šis likums ir grozīts un minētais izdevumu līmenis jāsasniedz jau 2018. gadā. «Tas nav vienkārši, jūtot to, ka valsts ekonomiskā izaugsme diez vai būs tāda kā iepriekšējos divos gados. Šogad aizsardzības budžetā plānots pieaugums par 29 miljoniem eiro, saskaņā ar šiem grozījumiem nākamgad tam jābūt jau 94 miljoniem,» piebilda deputāts. Viņš atklāja, ka ASV prezidents Baraks Obama, pērnvasar viesojoties Igaunijā, solīja atbalstu infrastruktūras izveidei Baltijas valstīm un Polijai austrumu robežas drošības stiprināšanai.
Sarunas noslēgumā Jelgavas zemessargu bataljona komandieris Ilmārs Džeņevs sacīja, ka vienība aug un, ļoti iespējams, šogad sasniegs divu kaujas bataljonu skaitlisko sastāvu. Uz bataljona štābu nāk jaunsargi un Zemessardzes veterāni. Taču ēka ir nolietojusies, telpas gadiem neremontētas. «Šajā zālē no caurā jumta uz klavierēm pil ūdens,» teica komandieris. A.Latkovskis piekrita, ka, par spīti līdzekļu trūkumam, jārod iespēja atjaunot bataljonu štābus. ◆
