«Janvāris ir tukšais mēnesis, bet, sākot ar aprīli, kultūras notikumu kalendārs ir tik sablīvēts jau tradicionāliem un sen ieplānotiem pasākumiem, ka vienīgais mēnesis, kad kaut ko sarīkot sirdij un pašu priekam, ir marts,» tā intervijā atzīstas kordiriģents un Jelgavas Mūzikas vidusskolas pedagogs Guntis Pavilons.
Un ne viņš vienīgais ar to saskāries. Ja atceramies, tad Jelgavas 4. vidusskolas audzēkņiem savu pavasarīgām noskaņām bagāto koncertu «Mēs tikāmies martā!» vispār nācās pārplānot uz februāra beigām. Labi, ka šovakar Mūzikas vidusskolas audzēkņu un pedagogu sveiciens kolēģēm varēs notikt, kā plānots – pirms vienubrīd tik cienītās, tad nīstās (bet parasti vīriešu iecienītās un sieviešu nīstās, jo dažas nošņurkušas tulpes reti kad atsvēra sievu sapīkumu par priekšlaikus pārsvinējušos dzīvesdraugu), bet tagad atkal par Pavasara svētkiem sauktās Starptautiskās sieviešu dienas priekšvakarā.
Kas noticis? Vai pēkšņi kultūras pasākumu par daudz vai arī šajā jomā savus noteikumus sāk diktēt nežēlīgā konkurence? Ja kaut kas labs notiek pilsētas centrā, tad ne mazāk spožs pasākums tajā pašā vakarā jāsarīko Lielupes labajā krastā, kamēr citu vakaru atliek skumji spaidīt tālrāža podziņas, izlikdamies «gudrākam par gudrinieku» (kas nudien nav tā dumjākā TV pārraide).
Domāju, ka ne konkurence pie vainas, ne notikumu par daudz. Galu galā katrs noteiks prioritātes pats pēc saviem kritērijiem. Ne ar burkānu, ne pātagu uz koncertu vai teātra izrādi nevienu neaizdzīsi. Lai gan dažreiz vajadzētu gan – domāju, «Mēs tikāmies martā!» patukšo zāli nebija pelnījuši ne lielisko priekšnesumu gatavotāji, ne izpildītāji. Nevietā arī mūžīgā īgņošanās par dzīves dārdzību. Jā, ir mums pasākumi ar padārgām biļetēm, bet novērojumi liecina, ka skatītāju skaits tajos bieži vien ir krietni lielāks par tā saucamo bezmaksas pasākumu apmeklētības līmeni. Ne 4. vidusskolā, ne nākamajā dienā Mūzikas vidusskolā, kur notika Zemgales reģiona koru festivāls, ieejas maksas nebija vispār. Bet vai tāpēc zāle būtu stāvgrūdām pilna? Lai gan izpildījuma kvalitāti abas minētās «firmas garantē» jau ar savu nosaukumu vien. Drīzāk jau otrādi – jo dārgāks pasākums, jo prestižāk to apmeklēt.
G.Pavilons ieminējās, ka savus, kā var sagaidīt, augstas kvalitātes koru koncertus varbūt rīkot bez maksas. Tik tikko izdevās atrunāt – tad «trūcīgie» jelgavnieki nenāks vispār. ◆
