No 1999. gada 14. augusta līdz 10. novembrim Domes Revīzijas komisija veica pārbaudi Veselības un sociālo lietu departamentā par laika periodu no 1998. gada 1. janvāra līdz šā gada 1. jūlijam.
No 1999. gada 14. augusta līdz 10. novembrim Domes Revīzijas komisija veica pārbaudi Veselības un sociālo lietu departamentā par laika periodu no 1998. gada 1. janvāra līdz šā gada 1. jūlijam.
Sociālajai nodrošināšanai 1998. gadā no pašvaldības budžeta izlietoti Ls 819 810, šā gada pirmajā pusgadā – Ls 466 639. Spriežot pēc piešķirto sociālo pabalstu struktūras, arvien vairāk tie tiek pieprasīti, lai varētu norēķināties par komunālajiem maksājumiem. Pagājušajā gadā pabalstus šim mērķim saņēmuši 3017 pieprasītājam. Tam izlietotā summa ir Ls 166 827 jeb vidēji Ls 46 vienam pieprasītāju. Būtiski vairāk ir ģimeņu, kas no saviem ienākumiem nespēj segt komunālos maksājumus, – par 162% jeb 3017 pabalstus saņēmuši pirmajā pusgadā. Audzis arī vidēji vienam pieprasītājam izsniegtais pabalsta apmērs – Ls 55. Iepriekšējā gadā galvenais pabalsta atteikumu iemesls bija tas, ka iesniedzēja ģimene netika atzīta par trūcīgu, bet šogad 417 personām atteikts tikai tāpēc, ka pašvaldībai trūkst līdzekļu. Šajā gadījumā uzskatāmi redzams, kā darbojas Domes nelikumīgi pieņemtais divpakāpju tarifs. Ja pašvaldība atzīst, ka nespēj izmaksāt sociālos pabalstus tiem, kuriem ir uz to tiesības saskaņā ar likumu, faktiski tiek atzīts, ka tā nespēj pildīt savas funkcijas jeb pienākumus pret iedzīvotājiem.
Ar katru gadu samazinās no pašvaldības budžeta sociālajai nodrošināšanai atvēlēto līdzekļu apjoms: 1998. gadā – Ls 819 810, 1999. gadā – Ls 793 032 jeb attiecīgi 9,68% un 7,48% no plānotajiem ieņēmumiem. Turklāt, palielinoties komunālajiem maksājumiem izsniegto pabalstu apjomam, arvien mazāk līdzekļu pašvaldība spēj atvēlēt cita veida sociālajiem pabalstiem, bet vairāku pabalstu izmaksa vispār ir pārtraukta. Tajā pašā laikā ar katru gadu palielinās Domes administrācijas izdevumi.
Jo mazāk līdzekļu iespējams izdalīt sociālajai nodrošināšanai, jo stingrākai vajadzētu būt to izlietojuma uzskaitei. Kā rāda Veselības un sociālo lietu departamentā veiktā revīzija, Jelgavas Domē tā klibo. Konstatēti gadījumi, kad pabalstu saņēmēji nepilnīgi aizpildījuši deklarācijas. Piemēram, ir deklarācijas, kurās nav ne iesniedzēja, ne saņēmēja parakstu un nav norādīts iesniegšanas datums. Tiek piešķirti pabalsti personām, kurām uz to nav tiesības. Vai pabalsts komunālajiem maksājumiem būtu jāsaņem personai, kuras apdzīvojamā platība ir 153,9 kvadrātmetri? Vai pabalsts kurināmā iegādei būtu jāpiešķir personai, ja tā dzīvo privātmājā, kuras vērtība ir 5000 latu? Ja ir simtiem pabalstu pieprasītāju, kuru lūgumi tiek noraidīti tikai tāpēc, ka pašvaldībai trūkst līdzekļu, pabalstu piešķiršana gadījumos, kad normatīvie dokumenti to neparedz, nav attaisnojama. Atliek secināt, ka te liela loma bijusi «subjektīviem» kritērijiem.
Ir gadījumi, kad pabalsti tiek piešķirti, ignorējot likumā vai citos normatīvajos dokumentos noteiktās prasības. Piemēram, ar labklājības ministra 1997. gada 19. marta rīkojumu Nr.115 noteikts, ka 30% no iedalītā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopējā apjoma piešķirami politiski represētajām personām. 1998. gadā no 168 sanatoriju uzturzīmēm politiski represētie saņēmuši tikai 31 jeb 18,6%, 1999. gada pirmajā pusgadā – 16,9% no uzturzīmju skaita.
Apšaubāmas manipulācijas tiek veiktas ar sociāli aprūpējamo personu bezmaksas ēdināšanu. 1998. gadā no pašvaldības budžeta bezdarbnieku, daudzbērnu un nelabvēlīgo ģimeņu locekļu, invalīdu, kā arī trūcīgo pensionāru bezmaksas ēdināšanai iedalīti Ls 7920. Atbilstoši noteiktajai kārtībai sociāli aprūpējamām personām tiek izsniegti bezmaksas ēdināšanas taloni, kuru vērtība ir no Ls 0,40 līdz 0,50.
Ls 8000 nav tik liela summa, lai nevarētu izsekot katram iztērētajam santīmam. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tiem cilvēkiem, kas pretendē uz bezmaksas ēdināšanas taloniem, tik tiešām katrs santīms ir svarīgs. Kā atzinusi Revīzijas komisija, 1998. gadā bez pietiekama juridiska pamatojuma izsniegti 3380 bezmaksas ēdināšanas taloni par kopējo summu Ls 1492,40. Ēdināšanas talonus saņēmušas personas, kas nav iekļautas Domes Veselības un sociālo lietu departamenta sarakstos. 1998. gadā šādā veidā izsniegti 1330 taloni. Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrības pārstāve I.Pakrēsle bez aprūpējamo personu sarakstiem saņēmusi 935 talonus, Bērnu fonda valdes priekšsēdētāja S.Dālmane – 115 talonus.
1999. gada piecos mēnešos no pašvaldības budžeta bezmaksas ēdināšanas finansēšanai iedalīti Ls 3300. Turpinās iepriekšējā gada prakse par ēdināšanas talonu izsniegšanu bez juridiskā pamatojuma. Līdz 1999. gada 1. jūnijam I.Pakrēsle bez aprūpējamo personu sarakstiem saņēmusi 658 talonus par Ls 329, S.Dālmane – 220 talonus Ls 110 vērtībā. Vēl citas personas, kas nav iekļautas sociāli aprūpējamo sarakstos, saņēmušas 1146 talonus par Ls 593. Šādā veidā izsniegti 2024 taloni par Ls 1032. Vairākos gadījumos tie izdoti par Ls 1, t.i., lielāku summu, nekā paredzēts. Kā «Ziņām» apliecināja Revīzijas komisijas loceklis Aldis Hartmanis, taloni bijuši arī divu latu vērtībā.
Revīzija nav uzskatījusi par nepieciešamu noskaidrot, kādā veidā tie tiek izlietoti. Nav pat minētas sabiedriskās ēdināšanas iestādes, kurās talonus var izmantot. Nav saprotams, kādēļ Revīzijas komisijas locekļi, atklājot, ka taloni izsniegti bez aprūpējamo personu sarakstiem, tos nepieprasīja uzrādīt vismaz revīzijas laikā?
Revīzijā minēts, ka bezmaksas ēdināšanas taloni domāti arī trūcīgajiem pensionāriem. Taču Jelgavas Pensionāru apvienības vadītāja Valērija Lasmane par to dzirdēja pirmo reizi… Neizprotami ir arī tas, ka sociālo pabalstu piešķiršanas komisijā nav uzaicināts (netiek pielaists!) neviens Pensionāru apvienības pārstāvis. Bet tā ir organizācija, kas pārstāv 16 000 pilsētas pensionāru intereses. Un, cik zināms, tieši pensionāri Jelgavā veido sociāli maznodrošināto iedzīvotāju slāņa pamatdaļu. Kas gan Domes ierēdņiem būtu slēpjams no viņiem?
Pabalstu piešķiršanas komisijas sēdes pēc grafika notiekot divas reizes mēnesī. Piemēram, 1999. gada 3. februāra sēdē izskatīti 350 personu iesniegumi. Jāšaubās, vai Revīzijas komisijas locekļiem ir iespējams pietiekami iedziļināties iesniegtajos dokumentos, un tas savukārt, kā to secinājusi arī komisija, atstāj iespaidu uz pieņemto lēmumu objektivitāti.
