Jelgavas 2. internātpamatskolas vadība atzīst, ka darbs pēc izglītības iestāžu reorganizācijas norit veiksmīgi.
«Miers dvēselē varbūt iestāsies pēc pēdējās pedagoģiskās sēdes jūnija beigās, kad pēc skolu apvienošanas būs nodzīvots viens periods. Citādi riskējam kaut ko palaist garām, bet mums jādara viss iespējamais, lai viss būtu kārtībā,» uz līdz šim noieto pēc Jelgavas 1. pamatskolas pievienošanas Jelgavas 2. internātpamatskolai atskatās izglītības iestādes vadītāja Larisa Simkina. Sākumā daudziem pārmaiņas gan radījušas spriedzi, bet nu tā krietni mazinājusies.
Lēmums par abu mācību iestāžu, kas saskaņā ar pedagoģiski medicīniskās komisijas ieteikumiem īsteno izglītības programmas bērniem ar speciālām vajadzībām, apvienošanu tika pieņemts 2014. gada 27. februārī. Pašvaldība to skaidroja ar skolēnu skaita un līdz ar to finansējuma kritumu. Tas savukārt radīja pamatotas bažas, ka šiem bērniem ilgtermiņā vairs nebūs iespējams pienācīgi pilnveidot atbalsta sistēmu, kā arī paaugstināt izglītības kvalitāti.
Šķiras no pirmsskolas
«No februāra līdz maija beigām caur skolu izgāja visi, kas vēlējās pārliecināties, vai to spēsim, un viņu bija daudz – gan Jelgavas 1. pamatskolas audzēkņu vecāki, gan pašvaldības, Izglītības kvalitātes valsts dienesta un ministrijas pārstāvji. Reiz to visu jau piedzīvojām un bijām pārliecināti, ka darīsim visu, lai būtu labi. Ja cilvēkā ir šī pārliecība, viņš ir gatavs aktīvi strādāt, nevis gaidīt – paskatīšos, kā būs! Ļoti labi sapratām, ka bez mums neviens cits šo darbu nepaveiks,» teic direktore, atsaukdama atmiņā 2009. gadu, kad internātskolai pievienoja Jelgavas 3. sākumskolas filiāli.
Toreiz tā atradās Pulkveža Brieža ielas ēkā, kas tika izraudzīta bērnudārza «Ķipari» izveidošanai. Tā uz Filozofu ielu 50 pārnāca četras klases, kā arī divas pirmsskolas izglītības grupas, kas īstenoja vispārējās izglītības programmas. Šajā mācību gadā šī sistēma mainījās vēlreiz. Lai dotu vietu audzēkņiem no Zemgales prospekta, 2. internātpamatskolas pirmsskolēni atraduši sev citas mājas. «Viss tika rūpīgi pārdomāts, izplānots un ar vecākiem izrunāts – pilnīgi pēc uzvārdiem zinām, kur katrs bērniņš aizgāja. Pēc būtības pirmsskola mums vairs nav vajadzīga, jo pašvaldība nodrošina vietas,» atzīst L.Simkina.
Astoņi jauni skolotāji
Direktore piebilst, ka arī pirms sešiem gadiem pilsētā bijušas lielas bažas, kā notiks abu mācību iestāžu programmu apvienošana, bet viss noritējis salīdzinoši mierīgi un harmoniski. «Tas atkarīgs tikai no tā, kā noskaņoti paši cilvēki. Ja pedagogi spēj pārliecināt vecākus, ka viņi ļoti centīsies strādāt bērnu labā, un vecāki redz, ka tiešām tiek darīts viss, lai piepildītu solīto, tam jāizdodas,» veiksmes formulu, kas lietota arī šajā reizē, min L.Simkina.
Taču izaicinājums nebija mazs. Likvidējot 1. pamatskolu, turpināt mācības Jelgavas 2. internātpamatskolā bija izvēlējušies 64 no 69 skolēniem, bet, lai gan iespēja tika dota visiem, viņiem sekoja tikai astoņi pedagogi. Lai nodrošinātu klāt nākušo izglītības programmu īstenošanu, vasarā bija jāpieņem darbā vēl astoņi skolotāji. Ne visiem no viņiem bija nepieciešamā kvalifikācija, lai strādātu ar bērniem ar speciālām vajadzībām. Tāpēc skola, pieaicinot Latvijas Universitātes pasniedzējus, rada iespēju organizēt mācības, ko izmanto arī citu pilsētas izglītības iestāžu pedagogi. Tāpat nācās pamatīgi pārdomāt telpu plānojumu. Direktore stāsta, ka ilgu laiku viņas kabinetā uz sienas bija piespraustas lielas lapas, kur ar līmlapiņām tika smalki atzīmēts, kur pēc papildinājuma atradīsies katra klasīte un tiks īstenotas jaunās izglītības programmas. Tomēr pilnīgi no pārmaiņu radītā stresa izvairīties neizdevās.
«Mēs visi nācām ar neziņu, kā būs. Pirmajā semestrī adaptācija jaunajos apstākļos vairākiem audzēkņiem izraisīja spriedzi un bija vērojamas grūtības intelektuālajā un personības attīstībā, jo bija jāpierod pie jaunas vides, klases, kā arī skolasbiedriem un jauniem skolotājiem. Īpaši šīs pārmaiņas izjuta 5.–9. klašu skolēni. Taču nu var teikt, ka viss ir kārtībā. Viens no priekšnosacījumiem, lai izglītojamais harmoniski iekļautos jaunajā skolā, bija vecāku uzticēšanās. Viņi ļoti prasmīgi iesaistījās skolas dzīvē, un tika lauzti stereotipi par skolēnu nespēju integrēties jaunajos apstākļos,» atzīst Inga Silineviča, kas pēc reorganizācijas kļuvusi par Jelgavas 2. internātpamatskolas direktora vietnieci mācību darbā.
Top jauna sporta zāle
Bažas tāpat radīja, kā skolēni, kas līdz šim mācījušies atšķirīgās izglītības (tajā skaitā mazākumtautību (krievu) un latviešu mācību valodas) programmās sadzīvos. Taču rezultāts bija pat labāks, nekā gaidīts. «Izrādījās, ka daudzi skolēni cits citu jau iepriekš pazinuši un pat draudzējušies, tāpēc šajā ziņā nekādu problēmu nebija, nemaz nerunājot par konfliktiem par kādiem nacionāliem jautājumiem,» priecājas direktora vietnieks Vladimirs Andrejevs. Viņš piebilst, ka arī sportošana, par spīti piemērotas zāles trūkumam, par ko bija uztraukušies vairāku jaunpienācēju vecāki, rit pilnā sparā. No agra pavasara līdz vēlam rudenim tiek izmantots skolas sporta laukums, bet aukstajā laikā plašais foajē, kas savieno internātu ar veco skolas ēku. Ja būtu kārtīga ziema, bērni svaigā gaisā uzturētos vēl biežāk, jo 2. internātpamatskola ir vienīgā izglītības iestāde pilsētā, kas skolēniem nodrošinājusi slēpošanas inventāru. Par to gandarīta arī I.Silineviča. «Zemgales prospektā mums nebija sava sporta laukuma – gājām bieži pa dubļiem uz tuvējo stadionu, bet te līdz pēdējam var sportot ārā, kas ir ļoti veselīgi. Sakopta teritorija, viss tīrs un kārtīgs, notiek arī daudz sporta pasākumu,» uzteic jaunā direktora vietniece. Inga tāpat priecājas, ka 2. internātpamatskola nodrošina savus audzēkņus ne tikai ar grāmatām un darba burtnīcām, bet ar visiem nepieciešamajiem mācību līdzekļiem – zīmuļiem, pildspalvām, krāsām, zīmēšanas blokiem, mājturībā vajadzīgo un pārējo, kas krietni atvieglo pedagogu darbu.
Taču arī piemērotas sporta zāles jautājums nav aizmirsts. Direktore stāsta, ka tās projekts jau akceptēts un vasarā varētu sākties pirmās kārtas būvniecības darbi.
Labi sasniegumi konkursos
Liela nozīme ne tikai skolēnu saliedēšanā, bet arī attīstībā ir dažādiem pasākumiem, konkursiem un olimpiādēm. Direktora vietniece audzināšanas darbā Larisa Naumova stāsta, ka tie regulāri notiek gan skolā, gan tiek izmantotas visas iespējas, kur skolēni varētu apliecināt savas spējas arī pilsētas un valsts mērogā, un vairāki jaunpienākušie bērni šajā ziņā jau guvuši teicamus panākumus, piemēram, mājturības un vizuālās mākslas konkursos. Tā kā skolai ir savs transports, audzēkņi var piedalīties karjeras izvēles pasākumos, doties ekskursijās. «Skolēniem svarīga pieredze, lai pēc tam viņiem būtu vieglāk sākt patstāvīgu dzīvi. Tāpēc arī veicam daudz individuālo projektu. Piemēram, bērni mācās maksāt rēķinus, remontēt telpu, gatavot ēst un citas dzīvē noderīgas prasmes,» vienu no svarīgākajiem skolas uzdevumiem vēlreiz atgādina L.Naumova, būdama pārliecināta, ka reorganizācija ilgtermiņā paver plašākas attīstības iespējas. ◆
