Līdz gada beigām desmit LLU zinātniskās institūcijas pārtaps par trim.
Pamatojoties uz starptautiska Latvijas zinātnes izvērtējuma rezultātiem, LLU sākts darbs pie zinātnisko institūciju konsolidācijas. Tas nozīmē, ka no desmit institūcijām līdz gada beigām tiks izveidotas trīs: LLU un divas jaunas atvasinātas publiskas personas – Bioresursu un ekonomikas pētniecības institūts un Dārzkopības institūts. LLU rektore Irina Pilvere un zinātņu prorektore Elita Jermolajeva par gaidāmo konsolidāciju ir pozitīvi noskaņotas, cerot, ka tā spēcinās zinātniskās institūcijas.
Institūciju apvienošana ir starptautiska Latvijas zinātnes izvērtējuma rezultāts, pēdējo reizi līdzīgs izvērtējums veikts 1992. gadā. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes sekretariātu no 2012. gada beigām līdz 2013. gada decembrim vērtēja 150 Latvijas zinātniskās institūcijas. Eksperti secinājuši, ka Latvijas pētniecības kvalitāte, vadība un infrastruktūra nav apmierinoša, vienlaikus atzīstot, ka atsevišķas institūcijas, kā Latvijas Organiskās sintēzes institūts, darbojas augstā līmenī.
Galvenais – strādāt vietējām nozarēm
Lielākā daļa institūciju, kopskaitā 77, piecu punktu sistēmā novērtētas ar diviem kā apmierinoši vietējie spēlētāji, tāpēc tām ieteikts apvienoties ar spēcīgākām vai arī savstarpēji. Nāksies apvienot daudzas institūcijas arī Zemkopības ministrijas pārziņā strādājošajās nozarēs. Arī LLU zinātniskās struktūrvienības lielākoties novērtētas ar diviem punktiem. I.Pilvere, tāpat kā E.Jermolajeva norāda, ka šajā izvērtējumā uzsvars tika likts uz starptautiskajiem sasniegumiem, publikācijām, taču vērtēšanas kritēriji netika laikus skaidri nosaukti.
«Ja mēs zinām, ka jāliek uzsvars uz starptautiskajiem sasniegumiem, tad mēs tos arī akcentētu. Ja zinām, ka vairāk vērtē vietējos sasniegumus, tad savukārt akcentējam tos,» tā E.Jermolajeva. Viņa piebilst, ka LLU starptautiskie sasniegumi nav nemaz tik slikti – starptautiskajā recenzēto publikāciju datu bāzē «Scopus», neskaitot pārējās institūcijas, atrodami gandrīz simt universitātes pērnā gada rakstu, savukārt «Web of Science» – vairāk nekā 70.
I.Pilvere neuzskata, ka situācija būtu satraucoša. «Manuprāt, vērtējums ir atbilstošs, jo mūsu pirmais darbs ir strādāt vietējām nozarēm: lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, kokapstrādei, pārtikas rūpniecībai. Latvijas tautsaimniecības attīstība ir lielā mērā atkarīga no tā, kā attīstīsies šīs Latvijas bioekonomikas jomas. Neviens cits nevienā citā valstī Latvijas tautsaimniecības nozarēm nestrādās,» teic LLU rektore, piebilstot, ka vietējie pētījumi vienmēr būs svarīgi un tikai paralēli tiem var domāt par iesaistīšanos starptautiskajā zinātnē. Uzņēmēji gan ne vienmēr izprot zinātnieku lomu tautsaimniecībā. Zinātniskie pētījumi ir neredzamā daļa, kas ļauj izvirzīt jaunas idejas. Sevišķi šajā ziņā izceļama LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte, kura var lepoties ar daudziem veiksmes stāstiem.
Pārāk uzticamies ārvalstu ekspertiem
Vienlaikus rektore norāda, ka Latvijā pastāv pārlieku liela uzticēšanās ārvalstu ekspertiem, kuri nāk no sakārtotas zinātniskās darbības vides. «Viņi nav spējīgi iedziļināties mūsu problēmās, tāpēc vērtējums bija virspusējs. Man šķiet, ka mēs paši ļoti labi zinām, kur esam un kādi ir sasniegumi ar to finansējumu, ko valsts mums ir spējīga dot. Salīdzinot valstu finansiālo ieguldījumu un to, kas ir sasniegts, mūsu doktorante Marta Meženiece savā darbā secināja, ka esam Somijas līmenī. Rezultātus ar ieguldījumiem neviens nav salīdzinājis. Tas ir tas, kas mums pašiem Latvijā ir jālabo. Mēs parādām situāciju sliktāku, nekā patiesībā tā ir, neticam paši sev. Ar minimālu naudu mēs varam iegūt labus rezultātus. Tas, ka zinātnieki ir pārdzīvojuši šos laikus, vien ir sasniegums,» pārliecināta rektore.
Latvijas zinātnes finansējuma situācija jau gadiem ir smags jautājums. Kā norāda I.Pilvere, valsts nespēj nodrošināt to finansējumu, ko paredz kā Augstskolu likums, tā Zinātniskās darbības likums. Latvijas zinātnieki dzīvo no projekta uz projektu. Fundamentālas problēmas zinātnes finansēšanā saskatījuši arī eksperti. Tāpat viņi savā novērtējumā minējuši arī to, ka liela daļa Latvijas zinātnieku ir sasnieguši pensijas vecumu un trūkst finansiālas motivācijas, kas zinātnē noturētu jaunos pētniekus. Kā atzīst E.Jermolajeva, arī pašreizējais pēcdoktorantūras mērķstipendiju pārrāvums nesekmē jauno doktoru palikšanu zinātnē – liela daļa ir atraduši darbu citur.
Sadarbība – vēl ciešāka
E.Jermolajeva teic – neviena reorganizācija nav vienkārša, tā prasīs papildu enerģiju un resursus. Taču institūcijas kļūs lielākas un spēcīgākas. Līdz 31. decembrim jānokārto apvienošanas juridiskā puse – jātop jaunajām institūcijām, un no zinātnisko institūciju reģistra jāizslēdz tās institūcijas, kuras vairs nebūs patstāvīgas vienības. Jāiegādājas arī materiālās vērtības, kas ir saistītas ar informācijas tehnoloģiju uzlabošanu, grāmatvedības sistēmu, mājas lapu izstrādi un komunikācijas nodrošināšanu. Tāpat jāveic ēku inventarizācija, īpašumu pārreģistrācija, tai skaitā lauksaimniecības tehnikas uzskaite.
Pēc reorganizācijas katrs bijušais institūts fiziski paliks turpat, kur atrodas šobrīd, arī zinātnieki saglabās savas darbavietas. Mainīsies vien administratīvā vadība, tiks izveidotas plašākas zinātnes padomes divās jaunveidojamās institūcijās, bet šo institūciju direktori būs arī LLU Zinātnes padomes locekļi. Tāpat tuvākajā laikā plānots pabeigt elektronisku universitātes zinātniskā aprīkojuma uzskaiti, kas līdz šim bijusi nepilnīga, un tieši tāpat uzskaitīt arī citu institūciju aprīkojumu. Tādējādi to varēs izmantot visi zinātnieki, izvairoties no līdzīgu iekārtu atkārtotas iegādes, ko Latvijas institūcijām pārmeta starptautiskie eksperti.
Lai gan atsevišķo institūciju zinātnieki pazīst cits citu un ir sadarbojušies projektos, plānots panākt vēl ciešāku sadarbību. «Pirmkārt, starp dažādajām struktūrvienībām vienā institūtā būs definēti virzieni, kādos katrs strādā. Līdz ar to nebūs pārklāšanās – lai Priekuļos nepēta to pašu, ko pēta Stendē. Tai pašā laikā dabas apstākļi Vidzemē atšķiras no Kurzemes dabas apstākļiem, tāpēc vienlaicīgi varētu būt arī atsevišķi pētījumi šādā reģionālā kontekstā. Otrkārt, tiks apvienoti spēki un pieredze, lai pētnieki kopā varētu piesaistīt ārvalstu projektus,» norāda I.Pilvere.
Atpakaļceļa vairs nav
«Darbs zinātniskajā jomā pa īstam sāksies nākamajā gadā, līdz ar to ceram, ka konsolidācijas projektam būs turpinājums. Šobrīd esam sapratuši, ka šogad varam paveikt tikai pašas nepieciešamākās lietas, lai tiktu izveidoti divi jauni, patstāvīgi institūti. Mēs ceram, ka projekts turpināsies vēl vismaz nākamos divus gadus. Tad varēsim domāt, kā šos specializācijas virzienus attīstīt, ieguldot arī investīcijas,» teic rektore, piebilstot, ka tās naudas, ko šim procesam paredzējusi IZM, ir par maz, lai varētu īstenot visu, kas zinātniskajām institūcijām, tai skaitā LLU, nepieciešams.
Kārtējā zinātnes starptautiskā izvērtēšana paredzēta 2017. gadā. Kā I.Pilvere, tā E.Jermolajeva norāda – tas ir par ātru, jo jaunizveidotie institūti būs nostrādājuši tikai gadu. Turklāt līdz ar reorganizāciju iekavēsies zinātniskā darbība. Jau tagad LLU cenšas noskaidrot, kādi būs vērtēšanas kritēriji, lai nebūtu kā iepriekšējā reizē, kad tie noskaidrojās, pienākot vērtēšanai. Universitāte centīsies akcentēt, ka paralēli starptautiskajam vērtējumam vairāk jāņem vērā arī pētījumu tautsaimnieciskā nozīme un ka tās nevar vērtēt vienādi.
Nav šaubu – zinātnisko institūciju apvienošana nebūs vienkārša, tomēr iesaistītie zinātnieki sapratuši, ka pārmaiņas nepieciešamas un atpakaļceļa vairs nav. Grūtāks bijis pagājušais gads, kad baidījis nezināmais un noritējušas sarunas par iespējamo notikumu attīstību. Taču gan I.Pilvere, gan E.Jermolajeva atzīst – kopumā par konsolidācijas procesu universitāte noskaņota optimistiski. «Ir lietas, kuras pašiem vajag novērtēt un ar kurām lepoties, un, protams, ir arī jautājumi, pie kuriem var strādāt, lai vienmēr būtu labāk. Taču ceram, ka tādējādi zinātniskās institūcijas kļūs stabilākas un spēcīgākas un varēs piesaistīt ārvalstu, tai skaitā ES, finansējumu,» tā rektore. ◆
Projekts «LLU zinātnisko institūciju konsolidācija konkurētspējas paaugstināšanai»
◆ LLU aģentūras «Lauksaimniecības tehnikas zinātniskais institūts» Ulbrokā un «Zemkopības zinātniskais institūts» Skrīveros zaudēs juridiskās personas statusu un kļūs par universitātes struktūrvienībām.
◆ LLU pārraudzībā izveidosies atvasināta publiska persona Bioresursu un ekonomikas pētniecības institūts, Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtam apvienojoties ar Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūtu, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtu un iekļaujot tajā SIA «Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs» zinātnisko personālu.
◆ Tāpat izveidosies APP Dārzkopības institūts, apvienojoties Latvijas Valsts augļkopības institūta, SIA «Pūres Dārzkopības pētījumu centrs» un zemnieku saimniecības «Vīnkoki» zinātniskajam potenciālam.
