Piesaistot ES līdzekļus, Jelgavā pašvaldība līdz 2020. gadam plāno uzbūvēt ap 50 miljonu eiro vērto Ziemeļu tiltu, kas šķērsotu Lielupi pār Pils salu. «Ziņu» veiktā dažādu jomu politiķu un lietpratēju aptauja liecina, ka šī būve augļus varētu dot tālākā nākotnē, jo pagaidām rūpniecības attīstībai atliku likām pietiek vietas Lielupes labajā krastā. Prognozē, ka Ziemeļu tilts radīs vieglo automašīnu plūsmas pieaugumu Ozolnieku ciema Rīgas ielā, kas jau tagad «pīķa» stundās ir pārslogota.
Vēl padomju gados septiņdesmito gadu beigās Pārlielupē tapusī Loka maģistrāle, izveidojot T veida krustojumu, atduras Kalnciema ceļā. Runājot par Ziemeļu tilta ieceri, Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš min, ka jau tolaik tika plānots, ka perspektīvā no šā krustojuma vajadzētu iet ceļam uz Lielupes tiltu, kurš tolaik palika neuzbūvēts. Uz iebildumu, ka mūsdienās gan Jelgavā, gan Latvijā dzīvo mazāk cilvēku nekā padomju laikā, A.Rāviņš teic, ka šāds tilts būtu vajadzīgs no stratēģiska viedokļa, jo tas aptvertu pilsētu. «Mēs jau redzējām, kādi sastrēgumi bija pilsētā, kad Čakstes bulvārī pie Driksas tilta atrada karā nesprāgušu aviobumbu,» saka mērs. Viņš piebilst, ka Ziemeļu tilts sekmētu ražošanas attīstību teritorijā ap veco lidlauku, kas padomju laikos bija militārs un līdz ar to pilsētas attīstībai slēgta zona.
Domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības programmā Jurijs Strods iepriekš «Ziņām» norādīja, ka Ziemeļu šķērsojuma maršrutā ir ap 320 hektāru teritorija, kas iezīmēta kā uzņēmējdarbībai – īpaši ražošanai – plānota pilsētas daļa. «Pašlaik tur nekas nenotiek – tukši lauki. Uzņēmējiem būtu interese tur attīstīt ražotnes, taču nav nekādas infrastruktūras. Nav iespējams normāli iebraukt ar kravas automašīnām. Realizējot šo projektu, mēs radām vajadzīgo infrastruktūru, lai uzņēmēji tur veidotu savas ražotnes un jaunas darba vietas. Bet vēl viens būtisks faktors – līdz ar šīs maģistrāles uzbūvēšanu mēs būsim izveidojuši sava veida apli, kas ļaus pārveidot pilsētas sabiedriskā transporta kustību, padarot to efektīvāku, arī iedzīvotājiem ērtāku un izdevīgāku. Šis ir komplekss plāns, kura mērķis ir pilsētas tālāka attīstība, skatoties 10 un 20 gadu nākotnē,» viņš uzsvēra.
Pašvaldības šā gada budžetā paredzēti 34 760 eiro Ziemeļu tilta skiču risinājumu izstrādes un ietekmes uz vidi novērtējuma apmaksai.
Mārupē iet karstāk
Politiķis un uzņēmējs Modris Jansons, kuram piederošā kafejnīca, viesnīca un bērnu izklaides centrs «Zemnieka cienasts» atrodas pie Jelgavas apvedceļa A8 šosejas malā, atzīst, ka viņa biznesam Ziemeļu tilts varētu radīt mīnusus, jo novirzīs daļu iespējamo klientu pa citu ceļu. «Taču esmu par Ziemeļu tiltu, jo tas ir vajadzīgs, lai mēs nebūtu sūnu ciems. Te var vilkt paralēles ar Pierīgā karsti apspriesto Eiropas dzelzceļa projektu. Ir jāstāv pāri savām privātajām interesēm,» saka M.Jansons.
Runājot par to, kā varētu attīstīties Ziemeļu tilta apkaime Lielupes kreisajā krastā, agrākais Jelgavas Domes deputāts un Jelgavas Latviešu biedrības vadītājs Paulis Rēvelis spriež, ka lielā mērā no mums pašiem atkarīgs, vai tur darbosies mūsu valsts pilsoņi vai ārzemnieki. «Es ceru, ka latvieši kļūs bagātāki un turpinās augt arī satiksmes intensitāte,» optimistiski domā P.Rēvelis.
Daudz infrastruktūras, maz ražošanas
Tautsaimnieks un bankas eksperts Pēteris Strautiņš saskata labu potenciālu Jelgavas rūpnieciskajai izaugsmei. Viņš domā, ka darbinieku skaits pilsētā varētu vēl augt uz laucinieku rēķina. Par pilsētas rūpniecisko izaugsmi norūpējies arī viens no vecākajiem uzņēmējiem Jāzeps Kivlenieks. «Šķiet, ka pašvaldības nesamērīgi daudz naudas iegulda infrastruktūrā. Taču vajadzētu vairāk ieguldījumu tur, kur rodas jaunas darbavietas, attīstās ražošana. Visā Eiropā pašvaldības ar kapitāldaļām var piedalīties sabiedrībai nozīmīgos biznesa projektos. Pie mums to aizliedzot likums. Bet kāpēc Jelgavas politiķi, kam ir liela teikšana gan Latvijas Zemnieku savienībā, gan Latvijas Pašvaldību savienībā, nevirza likumus mums vēlamajā virzienā!?» dusmojas J.Kivlenieks. Viņš šaubās, vai ar Ziemeļu tilta uzbūvēšanu rūpniekiem varētu kļūt pievilcīgs vecā lidlauka rajons. «Vēl atliku likām ir vietas agrāk plānotajā Jelgavas rūpnieciskajā zonā Lielupes labajā krastā pie Ozolnieku novada Raubēnos un to apkārtnē,» secina J.Kivlenieks. Viņš piebilst, ka tur pienāk arī dzelzceļš, gāzesvads, jaudīga elektroapakšstacija, ko agrāk būvēja RAF ražotnei. Arī mūsdienās tur ir izvērsušies pilsētas lielākie uzņēmumi – «Jelgavas piens», «Dineks», «Evopipes» un citi. «Ja ES un pašvaldības līdzekļus efektīvāk nav iespējams ieguldīt, tad var to tiltu būvēt,» secina J.Kivlenieks.
8350 diennaktī izbrauc caur Ozolniekiem
Ozolnieku novada Domes priekšsēdētājs Pēteris Veļeckis gaisina bažas par ciemata Rīgas ielas noslodzes palielināšanos, ko radītu Ziemeļu tilts, – kravas tranzīts jau caur ciematu neies, jo šī iecere kā tranzītielu kravas transportam paredz izmantot Loka maģistrāli virzienā uz RAF gaisa pārvadu izbraukšanai līdz Rīgas apvedceļam. Viņš piebilst, ka Ozolnieku novada vadība pastāvīgi uztur lietišķus kontaktus ar Jelgavas kolēģiem, tādējādi projekta negatīvo ietekmi izdosies minimizēt. To, ka, izbūvējot Ziemeļu tiltu, caur Ozolniekiem vieglo automašīnu plūsma varētu kļūt blīvāka, pieļauj arī akciju sabiedrības «Latvijas valsts ceļi» Jelgavas nodaļas vadītājs Vilnis Zadovskis (2014. gadā caur Ozolniekiem vidēji diennaktī izbrauca 8350 automašīnu). Viņš domā, ka pirmkārt līdzēt varētu luksofors pie kādas no Ozolnieku gājēju pārejām, kas (kopumā četras) izvietotas 250–300 metru attālumā cita no citas. Viņš piebilst, ka apļveida krustojuma izbūve Rīgas un Skolas ielas krustojumā (pie Iecavas tilta) līdz 2020. gadam netiek plānota. Arī gājēju un velobraucēju tunelis Ozolniekos zem Rīgas ielas tiek uzskatīts par pārāk dārgu risinājumu, kaut tuvāk Rīgai zem Jelgavas šosejas divi gājēju tuneļi ir izbūvēti. ◆
