Pieminot Latvijas pirmo Valsts prezidentu, pirms tam arī Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēdi Jāni Čaksti, Jelgavas Latviešu biedrības dalībnieki sestdien nolika ziedus un svecītes pie viņa pieminekļa.
«Mūsu biedrībai ir tradīcija šajā dienā godināt Jāni Čaksti, ko uzskatām par tādu kā savu tēvu,» «Ziņām» pauda biedrības vadītājs Paulis Rēvelis. Viņš piebilda, ka šajā reizē domājis par 4. Vispārējiem latviešu dziesmu un mūzikas svētkiem, kas 1895. gadā notika Jelgavā un kuru organizācijas komiteju vadīja J.Čakste. Tajos pirmo reizi lielais kopkoris izpildīja Baumaņu Kārļa sarakstīto tautas lūgšanu «Dievs, svētī Latviju!».
«Lai sarīkotu šādus svētkus, Jelgavas Latviešu biedrības priekšniekam Čakstem vajadzēja diplomātisku gudrību, pārliecību un arī pietiekamus naudas resursus, lai vispirms pārliecinātu savas biedrības biedrus, tad gūtu atļauju no gubernatora un Pēterburgas varas iestādēm. Svētki oficiāli bija veltīti 100 gadu gadu atcerei kopš Kurzemes pievienošanas Krievijai. Pret to nespēja iebilst ne baltvācu vietējā vara, ne Rīgas Latviešu biedrība, ne arī Pēterburga. Jānis Čakste sasniedza savu mērķi, pieļaujot interesantus kompromisus,» atzīst P.Rēvelis.
Ievērojot J.Čakstes nopelnus latviešu tautas interešu aizstāvībā, viņu kā vienīgo kandidātu Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja 1922. gadā. Par bija 92 deputāti, seši atturējās. 1925. gada 6. novembrī otrā Saeima viņu ievēlēja atkārtoti. Šoreiz prezidenta vēlēšanām izvirzīja trīs kandidātus – Raini, Kārli Ulmani un J.Čaksti. Pirmajā balsošanas kārtā Rainis saņēma 33 sociāldemokrātu balsis, K.Ulmanis – 32 Zemnieku savienības, labējā spārna un minoritāšu, bet J.Čakste – 29 centristu balsis. Otrajā kārtā sociāldemokrāti Raiņa kandidatūru vairs neizvirzīja, un J.Čaksti ievēlēja ar 60 balsīm par, K.Ulmanim atstājot 31.
Prezidenta amatā J.Čakste izcēlās ar spēju stāvēt pāri partijām un saglabāt iespējamo objektivitāti. Abu prezidentūru laikā viņš publicēja 402 likumus, no kuriem 261 bija pieņemts steidzamības kārtībā; trīs likumus nosūtīja atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai; viņš arī apžēloja 549 notiesātas personas, starp tiem mācītāju un sabiedrisko darbinieku Andrievu Niedru, kas 1919. gada Brīvības cīņās sadarbojās ar vāciešiem un kura apžēlošana izraisīja plašu sabiedrisko rezonansi un kritiku.
J.Čakste mira 1927. gada 14. martā, apglabāts Rīgas Meža kapos, kur uzcelts Kārļa Jansona veidots piemineklis. 1998. gada 7. novembrī Jungfraujohas kalnā Šveicē atklāja Brīvības halli, kas veltīta 100 lielākajiem pasaules demokrātiem. Līdzās tādiem vārdiem kā Vudro Vilsons, Vinstons Čērčils un Ichaks Rabīns tur minēts arī J.Čakste. ◆
