Patērētājs ir ikviens no mums – pērkam pārtiku, apavus, apģērbu, sadzīves tehniku un citas preces. Bet dažkārt gadās mājās atklāt, ka veikalā iegādātais ir brāķis.
Patērētājs ir ikviens no mums – pērkam pārtiku, apavus, apģērbu, sadzīves tehniku un citas preces. Bet dažkārt gadās mājās atklāt, ka veikalā iegādātais ir brāķis. Ko darīt?
Patērētāju kustība – bērnu autiņos
Patērētāju intereses valstī aizstāv Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kas atrodas Rīgā. Tam ir arī filiāle Rēzeknē, bet jau otro gadu valdība atsaka finansējumu desmit reģionālo centru izveidei. Vienam no tiem būtu jāatrodas arī Jelgavā.
Lai aizpildītu tukšumu, patērētāju tiesības Latvijā aizstāv nevalstiskās organizācijas. Jelgavā tas ir Patērētāju aizsardzības klubs, kuru vada Tekla Žabova. Šāda veida sabiedriskās organizācijas darbojas arī citviet Latvijā un ir apvienojušās Patērētāju interešu aizstāvības asociācijā.
– Tieši pateicoties asociācijai, Latvijā attīstās patērētāju kustība, – uzskata tās vadītāja T.Žabova.
Asociācijai tiks atvērts birojs Rīgā, ir nodaļas Daugavpilī un Alūksnē, un nākotnē plānots tādus atvērt arī Dobelē, Saldū, Cēsīs un Valkā. Patērētāju asociācija aktīvi sadarbojas ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru. Diemžēl sabiedriskai organizācijai nav kontroles funkciju, tā drīkst tikai aizrādīt.
PTAC vairs nekontrolē pārtiku, jo šīs funkcijas nodotas Valsts sanitārās inspekcijas un veterināro dienestu ziņā. Taču Tekla Žabova uzskata, ka ar pārtikas produktu kontroli viss nav kārtībā: oktobrī vien Jelgavas Patērētāju aizsardzības klubā saņemtas sešas sūdzības par tārpainām konfektēm. Kluba vadītāja domā – tas ir tāpēc, ka pirms vairākiem gadiem mūsu pilsētā tika atļauts pārtikas veikalus atvērt jebkur. Un tie ir gan bijušajās tualetēs, gan pagrabos, gan daudzdzīvokļu namu kāpņu telpās. Tāpēc daudzviet telpu aprīkojums un ventilācija neatbilst pārtikas tirdzniecībai.
Noteikumi darbojas tirgotāju labā
Ja veikalā gadījies nopirkt nekvalitatīvu preci, pārdevēja, ražotāja un pircēja attiecības regulē 1999. gada 24. augustā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi «Kārtība, kādā piesakāms patērētāja prasījums par nepienācīgas kvalitātes preci vai pakalpojumu un veicama preces vai izgatavotās lietas ekspertīze». Līdz ar to spēku zaudējis Ministru Padomes 1993. gada 12. februāra lēmums «Par nepārtikas preču apmaiņas noteikumiem». Tajā bija norma: «ja nopirktā prece izrādīsies pircējam nepiemērota pēc formas, izmēra, fasona un nav bijusi lietošanā, tad pircējam ir tiesības 14 dienu laikā pie pārdevēja to apmainīt pret ekvivalentu preci, uzrādot kases čeku (kvīti).» Bet tas vairs nav spēkā.
Patērētājs saskaņā ar jaunajiem noteikumiem drīkst tirgotājam izteikt pieprasījumu mutiski. Ja pārdevējs atsakās prasību izpildīt, tad tā jāiesniedz rakstveidā. Ražotājam, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam triju dienu laikā pēc prasījuma saņemšanas jādod patērētājam rakstiska atbilde. Ja patērētāja prasība bez ekspertīzes netiks apmierināta, ražotājam, pārdevējam, pircējam vai sabiedriskai organizācijai prece jānogādā uz PTAC vai citu uzraudzības un kontroles iestādi pārbaudei. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, pamatojoties uz ekspertīzes atzinumu un izvērtējot sūdzībā minētos faktus un apstākļus, lemj par patērētāja prasības pamatotību un dod norādījumus ražotājam, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam.
Tagad pretenzijas var izteikt tikai par sliktu kvalitāti. Apmainīt preci, ja tā izrādās nepiemērota pēc fasona vai izmēra, noteikumi neparedz. Ir juridiski nostiprināta sarakstes iespēja, un patērētājam jāiziet garš birokrātisks process, kaut gan patiesībā viss atkarīgs no ražotāja vai tirgotāja attieksmes. Tāpēc asociācija ierosina atjaunot patērētājam izdevīgo, bet atcelto punktu.
Noteikumos rakstīts, ka pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam noteikumu teksts jāizliek patērētājam redzamā vietā. Taču ne Rīgā, ne Jelgavā nav izdevies atrast veikalu, kurā tas būtu izpildīts. T.žabova uzskata, ka arī pilsētas Domei vajadzētu būt šajā lietā ieinteresētai Tādēļ Žabovas kundze panākusi, ka noteikumi pieejami Domes informācijas birojā.
Jelgavā klibo apkalpošanas kultūra
– Pircēju apkalpošanas kultūra Jelgavā nav mainījusies kopš padomju laikiem, – uzskata patērētāju aizsardzības kluba vadītāja.
Tomēr lielākoties tirgotāji cenšoties vienoties ar pircēju. Ja pārdevējs atzīst brāķi, arī pēc jaunajiem noteikumiem joprojām ir četras iespējas: preci apmainīt, pircējam atdot naudu, precei samazināt cenu vai novērst defektu remontdarbnīcā (izdevumus sedz tirgotājs).
Eiropas prasības būs jāpilda
Eiropas Savienība arī turpmāk Latvijai prasīs sakārtot patērētāju aizsardzību. Rietumos patērētāju aizsardzības kustības stūrakmens ir informācijas pieejamība. Pirms došanās uz veikalu jebkurā patērētāju sabiedriskā organizācijā, tās datu bāzē un bukletos var saņemt par preci visu vajadzīgo informāciju. Patērētāju aizsardzības likumi tur arī reāli darbojas, un katra firma baidās no antireklāmas. Turpretī mūsu uzņēmēji nereti uzskata, ka antireklāma arī ir reklāma.Taču arī mēs esam sapratuši, ka ES prasības būs jāpilda. Tāpēc Latvijā sākta informācijas sistēmas izveide, kurā varēs atrast likumus, informāciju par komunālajiem pakalpojumiem un noteiktu preču grupām.
Noslēgtas vienošanās ar firmām, kuras sabiedrisko organizāciju pārstāvjus mācīs, kā atšķirt īstu preci no viltojuma. Tiks izdots arī biļetens par patērētāju tiesībām.
Var labot, mainīt, saņemt naudu
Jelgavas apavu veikala «Euroskor» vadītājas vietniece Nadežda Miļošina stāsta: ja veikalā izdarītam pirkumam ir redzams defekts, klientam vispirms tiek piedāvāts to izlabot par firmas līdzekļiem. Ja viņš nepiekrīt, preci var apmainīt vai arī saņemt atpakaļ naudu. Līdz šim abām pusēm izdevies vienoties un sūdzības līdz ekspertīzei nav nonākušas.
Pagājušajā mēnesī veikalā ar pretenzijām nākuši desmit pircēji. Sūdzības tiek pieņemtas arī no tiem, kuru apaviem ir neredzami bojājumi, tas ir, defekti, kurus pircējs var tikai sajust, bet nevar saskatīt. Apavu valkājot, parasti tie atklājas divu nedēļu laikā. Šādos gadījumos ir divi varianti – ekspertīze vai iespēja saņemt atpakaļ naudu. Obligāta prasība klientam ir uzrādīt pirkuma čeku, taču, ja veikala darbinieki ir pārliecināti, ka prece iegādāta šeit, izņēmuma kārtā apavus var salabot uz pircēja iesnieguma pamata.
Nadežda Miļošina gan uzskata, ka nereti defekti rodas pašu pircēju vainas dēļ – zole atlīmējas, spēlējot futbolu, papēdis nolūzt, aizķeroties aiz kāda priekšmeta. Bet arī šādos gadījumos veikals apavus pieņem un nosūta labošanai.
Lai arī noteikumi ir citādi, veikalā joprojām var apmainīt apavus bez defektiem pret citu modeli, ja mājās izrādījies, ka izvēlētais fasons tomēr ir nepiemērots. To var izdarīt desmit dienu laikā, izvēloties jaunus apavus no veikalā pieejamā sortimenta. Ja pircējs neatrod sev neko piemērotu, jāgaida līdz nākamajam preču pievedumam.
