Cik dīvaini, ka pats tumšākais gadalaiks atver gaišumam cilvēku sirdis. Bet varbūt likumsakarīgi – ir jāsaskaras ar tumsu, lai saprastu gaismas vērtību.
Cik dīvaini, ka pats tumšākais gadalaiks atver gaišumam cilvēku sirdis. Bet varbūt likumsakarīgi – ir jāsaskaras ar tumsu, lai saprastu gaismas vērtību. Ir jāapjauš, ka esi vesels, veiksmīgs, ka šķietami raižpilnajās aizvadītā gada dienās tomēr sakrājies vesels kalns prieka, un tad pēkšņi nāk atskārsme – es taču varu tajā dalīties.
Aviokompānija ir priecīga palīdzēt
Gaisā virmo Ziemassvētku smaržas. Vecu ļaužu pansionātos sāk skanēt labdarības koncerti, uz bērnunamiem ceļo saldumu kastes, valda abpusēja līksmība. Un tomēr – tā ir īslaicīga.
Vai var kāds uzdāvāt daļu no savas veselības un drosmes tam, kurš sēž ratiņkrēslā un nekad nebūs lidmašīnas pilots? Vai var daļu no savas veiksmes tai, kura nekad smaidoša negaidīs pasažierus pie trapa? Izrādās – var! Aviosabiedrībai «Air Baltic» šo iespēju Ziemassvētkos sagādājis Rīgas Starptautiskais Rotari klubs kopā ar Latvijas Bērnu un jauniešu invalīdu sporta federāciju tās prezidentes jelgavnieces Aijas Kļaviņas vadībā.
– Kaut ko tādu darām pirmoreiz. Sākumā bija neliela nedrošība – par izdošanos, par pasažieru atsaucību. Bet tagad esam vienkārši priecīgi, – saka aviosabiedrības «Air Baltic» stjuartu dienesta vadītāja Laila Odiņa.
Aploksne uz paplātes
Kopš 4. decembra visos «Air Baltic» reisos stjuartes pasažieriem līdz ar ēdiena paplāti pasniedz arī aploksnīti, uz kuras angļu valodā rakstīts: Rīgas Starptautiskā Rotari kluba Ziemassvētku labdarības fondam. Jūsu nauda būs līdzdalība ziedojumā, kas domāts bērniem invalīdiem, un paplašinās šo bērnu aprūpes iespējas Latvijā, skaidro ziedojuma vācēji. Klubs, kam labdarība ir dibināšanas un darbības pamatmotīvs, šajos Ziemassvētkos izvēlējies atbalstīt Jelgavas Bērnu attīstības centru «Rotaļa», kurā mācās un fizioterapeita palīdzību gūst bērni invalīdi.
Aploksnē var likt jebkuru valūtu, tad tā jāaizlīmē un jāatdod atpakaļ stjuartei. Pēc reisa visas aploksnes ziedojumu vācēji saliek vienā kopīgā, tā tiek atzīmēta ar reisa numuru, aizzīmogota un nodota lidostā Hansabankas nodaļā. Banka savukārt apņēmusies sponsorēt īpašā konta apkalpošanu.
Vari palīdzēt sasniegt otro stāvu
«Paplašini manas pasaules robežas!» – tāds virsraksts likts aviokompānijas izdevuma «Baltic Outlook» decembra numurā labdarības akcijai veltītajam rakstam.
«Pasaulē, kur nekas nav piemērots jūsu vajadzībām, jūs droši vien justos apjucis, pat negribēts. Bet kā jūs justos negribēta bērna vietā? Bērns, piekalts ratiņkrēslam, raugās uz kāpnēm, kas ved uz otro stāvu? Vai tiešām visi otrie stāvi visā pasaulē būs jums nekad neaizsniedzami?»
Autore, stāstot par Jelgavas Bērnu attīstības centru «Rotaļa», uzdod šo jautājumu lidmašīnas pasažieriem. Tiem, kuri savās iespējās un veiksmēs pacēlušies daudz augstāk par otro stāvu, kuri lido uz Kopenhāgenu, Stokholmu, Viļņu, Budapeštu, Prāgu, Tallinu, Frankfurti, Kijevu un atpakaļ uz Rīgu. Un uzrunātie nepaliek vienaldzīgi.
Jau pēc pirmajām četrām dienām fonda īpašajā kontā Hansabankā bija ieskaitīti 850 dolāru.
– Pasažieri ir atsaucīgi. Arī informācija uz aploksnes un vēl papildus žurnālā ir pilnīga. Protams, atšķirības būs, piemēram, Kopenhāgenas un Kijevas reisos. Tāpat arī starp ekonomikas un biznesa klases pasažieriem. Ekonomikas klasē lido galvenokārt tūristi, un stjuartes jau novērojušas, ka tieši viņi uz akciju atsaucas aktīvāk. Biznesa klasi izmanto darījumu cilvēki. Viņi lielākoties arī lidojuma laikā nemēdz novērst domas no saviem darbiem un dokumentiem. Varbūt, Ziemassvētkiem nākot tuvāk, arī viņiem būs mazāk darbs prātā, – cer stjuartu dienesta vadītāja Laila Odiņa.
Atbalsts tiek tam, kurš grib darīt
Vispriecīgākās par atsaucību, protams, ir federācijas prezidente Aija Kļaviņa un Bērnu attīstības centra «Rotaļa» vadītāja Ilze Putniece. Jo tas nozīmē, ka realizēsies viens no pašreiz nozīmīgākajiem projektiem – būs iespējams problēmbērnu vajadzībām pielāgot speciālo dārziņa grupu un arī visu ēku, bet, ja ļoti veiksies, – arī pārbūvēt un labiekārtot peldbaseinu.
– Brīžam šķiet gluži vai fantastiski, kā dažādu projektu piedāvājumi sakrīt ar mūsu domām un idejām, – sajūsmināti stāsta abas kolēģes.
Bet, kad nonākam līdz projektu apstiprināšanas pirmsākumiem, kļūst skaidrs: atbalstu gūst tas, kurš naudas devēju pārliecinājis ar savu iepriekšējo darbu.
Pirms diviem gadiem Sorosa fonds – Latvija piedāvāja bērnu iestādēm iesaistīties izglītības programmā «Soli pa solim». Tā bija daļa no projektu konkursa «Pārmaiņas izglītībā», un «Rotaļa» jutās gatava šīm pārmaiņām. «Soli pa solim» paredz dārziņa bērnam pašam lielāku lomu un izvēli savas pirmās izglītības iegūšanā, bet viens no programmas nozīmīgiem punktiem ir bērnu invalīdu integrēšana parastajās dārziņa grupās. «Rotaļa», kur jau kopš 1993. gada atvērta speciāla grupa bērniem ar kustību traucējumiem, ne vien guva atbalstu savam projektam, bet tika izvēlēta par vienu no Sorosa fonda atbalsta centriem «Soli pa solim» realizācijā. Pēc šīs programmas tagad strādā trīs bērnudārza grupas, kas saņēmušas ne vien metodisku, bet arī praktisku palīdzību telpu funkcionālajam iekārtojumam. Bet komunikācijas vajadzībām aprīkotajā semināru zālē mācīties brauc pirmsskolas pedagogi vai no visas Latvijas.
– Mēs jau bijām spēruši pirmo soli – atveduši bērnus invalīdus uz dārziņu. Iedrošinājuši jaunatnācējus un viņu vecākus, mācījuši pārējiem saprast un pieņemt viņu problēmas, sākuši draudzīgi un līdztiesīgi sadzīvot. Un tad nāca šis Sorosa fonda piedāvājums – soli pa solim viņus integrēt parastajās grupiņās, – turpina Ilze un Aija.
Metodiski dārziņam šis uzdevums ir pa spēkam. Aijai ir ne vien sporta pedagoga izglītība un fizioterapeites sertifikāts, bet arī studijās Beļģijā iegūtais maģistres grāds pielāgotajās fiziskajās aktivitātēs. Savukārt centra vadītāja Ilze un tāpat arī dārziņa audzinātājas ir apmeklējušas dažādus kursus un gatavas savas zināšanas ik brīdi papildināt. Taču, lai bērns ar problēmām veselo vidē justos līdzvērtīgs, nopietna pārbūve nepieciešama pašai iestādei.
Ziedotāji gūst nepieciešamo pārliecību
Bērnu un jauniešu invalīdu sporta federācijas prezidentes amatā Aija pārliecinājusies, ka sekmīgam darbam nepieciešamas divas lietas – idejas un sponsori. Par pirmajām līdz šim nav bijis raižu – tās dzimst Aijas galvā, pienāk no kolēģiem, draugiem un radiem. Bet sponsoru meklēšana prasa krietnu enerģiju un pārliecības spēku. To palīdz uzturēt ar Aijas tiešu līdzdalību dibinātais invalīdu sporta klubs «Cerība», kur viņa treneres lomā ik brīdi redz, cik nepieciešams šiem cilvēkiem ir veselo atbalsts, sapratne, palīdzība. Bet realizēt – starptautiskajos kontaktos un studijās iegūtā pieredze un brīvais angļu valodas pārvaldījums.
– Tas bija maijā, kad saņēmu uzaicinājumu uz prezentāciju Rīgas Starptautiskajā Rotari klubā. Stāstīju par ideju izveidot Jelgavā rehabilitācijas konsultāciju centru. Bija arī sākusies Sorosa fonda atbalstītā konsultāciju programma – divas reizes nedēļā dārziņā pulcējās grupiņa bērnu invalīdu ar vecākiem, lai kvalificētu speciālistu vadībā mācītos sadzīvot ar problēmu un vienlaikus paplašināt savu iespēju robežas. Pastāstīju par federācijas darbu un rādīju filmu angļu valodā par mūsu aktivitātēm. Tā bija uzņemta, gatavojoties starptautiskajai konferencei Spānijā. Nākamā tikšanās ar rotariešiem jau bija «Rotaļā». Viņi bija pārsteigti par to, cik daudz jau izdarīts, un gatavi atbalstīt ēkas pielāgošanas projektu, – priecājas Aija.
Pēc rotariešu ieteikuma tika izsludināts arī slēgtais konkurss būvfirmām, un trīs firmu piedāvājumus pašlaik izskata eksperti Zviedrijā.
Ar Sorosa fonda atbalstu aizsāktajam rehabilitācijas projektam nākamajā gadā atrasti sponsori Nīderlandes vēstniecībā. Rotariešu atbalsts palīdzēs īstenot projektu «Soli pa solim». Viss gluži kā spirālē vijas kopā un tinas uz priekšu.
Cilvēkiem pietrūkst informācijas un zināšanu
Aija ir pārliecināta, ka neieinteresēta, nevērīga un pat aplama attieksme pret invalīdiem rodas no nesapratnes un nezināšanas. Visuzņēmīgākie un pārveidoties spējīgie, protams, ir bērni, un tāpēc arī tapuši visi ar «Rotaļu» saistītie projekti. Bet ne mazāk svarīgi ir sniegt šo informāciju pieaugušajiem. Tāpēc viņa izstrādājusi projektu par federācijas mājas lapas izveidi internetā, ietverot tajā arī datorapmācību. Arī to atbalstījis Sorosa fonds, un tagad astoņi jelgavnieki no kluba «Cerība» un sieviešu invalīdu kluba «Aspazija» apgūst pamatzināšanas Pieaugušo izglītības centrā kursos angļu valodā un datorzinībās.
Nevar noliegt – tie puiši un meitenes, kas darbojušies vai darbojas «Cerībā», pamazām iesaistās arī citās aktivitātēs. Līdz ar iespējām un spējām aug arī viņu pašapziņa un līdzvērtības izjūta sabiedrībā. Var arī teikt – soli pa solim paplašinās viņu pasaules robežas, tuvodamās mūsējām. Bet speramo soļu vēl ir daudz, un arī mūsu spēkos ir tos gan atvieglot, gan paātrināt.
Aija Kļaviņa
Bērnu un jauniešu invalīdu sporta federācijas prezidente
Fizioterapeite Bērnu attīstības centrā «Rotaļa»
Trenere invalīdu sporta klubā «Cerība»
1970. – dzimšanas gads
1993. – beidz Sporta pedagoģijas akadēmiju
1997. – iegūst Starptautiskā maģistra grādu Lēvenes universitātē Beļģijā
1999. – iegūst Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības apstiprinātu fizioterapeites sertifikātu
Vairāk nekā 10 invalīdu rehabilitācijai un integrācijai veltītu un attiecīgajās institūcijās apstiprinātu projektu autore.
Vaļasprieki – sportiskas aktivitātes, mūzika un lasīšana. Agrāk ar prieku adījusi un strādājusi rokdarbus, bet tagad šis laiks atdots citiem darbiem un projektiem.
