VIII. Par Jelgavas augļotāju, kas mīl savus upurus.
«Ziņu» rīcībā nonākuši jauni dokumenti, kas liecina, kādā veidā Domes un
Jelgavas Siltumtīklu amatpersonas apkrāpj iedzīvotājus desmitiem tūkstošu latu apmērā Jelgavas centralizētās siltumapgādes sistēmas rehabilitācijas projekta piesegā.
Dokumentus laikrakstam nodeva Domes darbiniece, kas lūdza viņas vārdu neizpaust, jo pretējā gadījumā viņai draudot atlaišana no darba.
Kā jau «Ziņas» iepriekš rakstīja, Jelgavas iedzīvotāji šobrīd spiesti norēķināties par siltummezglu celtniecības montāžas darbiem, kas vēl līdz šim Domes noteiktajā kārtībā nav paveikti. Daudziem iedzīvotājiem pat nav zināms, cik šie darbi ir izmaksājuši un līdz kādam laikam būs par tiem jānorēķinās. «Ziņu» rīcībā nonācis «Siltummezglu izbūves pašvaldības dzīvojamajās ēkās aizdevuma dzēšanas grafiki», ko ar savu parakstu apstiprinājis pilsētas izpilddirektors J.Strods. Salīdzinot aizdevumu dzēšanas grafikus (reāli no iedzīvotājiem iekasējamās summas) ar «Ēku siltummezglu celtniecības montāžas darbu faktiskajām izmaksām 1996. un 1997. gados», ko ar savu parakstu apstiprinājis STU direktors G.Dupužs, atklājas, ka no iedzīvotājiem tiek iekasētas daudz lielākas summas, nekā uzrādīts faktiskajās izmaksās. Jāpiezīmē, ka aizdevuma dzēšanas grafiks sastādīts 1997. gada 17. septembrī, bet faktiskās izmaksas apstiprinātas – 1998. gada 27. februārī. Savukārt namu pārvalžu direktori E.Putnieks, I.Mutjanko, I.Saukuma un Ņ.Krjukova – izziņas (ne jau aktus vai tāmes!) par darbu faktiskajām izmaksām atsevišķi pa namu pārvaldēm saņēma 1998. gada 4. martā. Bet faktiskās celtniecības montāžas darbu kopējās izmaksas NĪP (uzņēmums, kas iekasē šo naudu no iedzīvotājiem) no STU saņēma 1999. gada 10. decembrī! Sižets līdzīgs kā modernisma dramaturga Dirrenmata lugā «Fiziķi», kur darbība noris vājprātīgo namā. Tiesa, lugā vājprātīgie beigu galā izradās gluži «normāli». Par Jelgavas pašvaldību runājot, gan nav zināms, kur beigu beigās nonāks par šo afēru atbildīgās amatpersonas…
Kā notiek manipulācijas ar siltummezglu celtniecības montāžas darbu «faktiskajām» izmaksām, demonstrēsim ar vienu piemēru. Mājā Uzvaras ielā 7 četros dažādos dokumentos, ko apstiprinājušas oficiālas amatpersonas, parādās četri dažādi skaitļi, kas raksturo izmaksas: «Siltummezglu celtniecības un montāžas darbu izmaksu atmaksas termiņu sarakstā» – Ls 1765,22; «Aktā par siltummezgla gatavību ekspluatācijai pēc rekonstrukcijas» – Ls 1949,86; «Ēku siltummezglu plānoto izmaksu specifikācijā par 1997. gadu» – Ls 2 179,46;
«SM CMD izmaksas termiņi» –
Ls 2310, 23. Kopējā summa, par kādu tiek apkrāpti iedzīvotāji, kuru mājās siltummezgli uzstādīti 1996. un 1997. gadā ir vairāk nekā 50 000 latu.
Domes darbiniece, kas nevēlējās, lai publikācijā tiktu minēts viņas uzvārds, «Ziņām» iesniedza arī aizdevuma līgumu, kas noslēgts starp Jelgavas Domi un diviem pašvaldības uzņēmumiem – «Jelgavas Siltumtīkli» un «Nekustamā īpašuma pārvalde».
Līguma priekšmets ir aizdevums Ls 250 000 apmērā, kas izsniegts ar mērķi veikt siltummezglu un iekārtu celtniecības montāžas darbus 1998. gadā. Aizdevuma līgums noslēgts 1998. gada 1. oktobrī, bet reālais darbs pie siltummezglu montāžas turpinājās visa 1998. gada garumā. Jājautā: kā gan iespējams veikt darbus par noteiktām summām (acīmredzot arī tāmēm), ja aizdevuma līgums nav noslēgts (tas ir, aizdevums nav saņemts)!? Acīmredzot Jelgavas pašvaldībā tas ir iespējams, vismaz par to liecina «Aizdevēja» – pilsētas izpilddirektora J.Stroda – paraksts un Domes juridiskās nodaļas akcepts (kas dots nedēļu vēlāk(!) pēc līguma noslēgšanas).
Domājams, no juridiskā viedokļa šim līgumam būtu grūti atrast precedentu Latvijas pašvaldību praksē. Varbūt tāpēc līgums paredz 4.7. punktu: «Šī līguma saturs uzskatāms par komercnoslēpumu, un tā izpaušana trešām personām nav pieļaujama bez pārējo šī līguma slēdzēju pušu rakstiskas piekrišanas». Kas tad vēl Domei slēpjams no iedzīvotājiem? Varbūt tas, ka līgums aizdod naudu siltummezglu uzstādīšanai (respektīvi, iedzīvotājiem, jo viņi par to maksā), nosakot 10 procentu aizdevuma likmi gadā! Norēķināšanās par aizdevumu paredzēta katra mēneša 15. datumā, bet, ja aizdevuma saņēmēji (respektīvi, iedzīvotāji) kaut kādu iemeslu dēļ noteiktajā termiņā nav noteikto summu samaksājuši, papildus pamatsummai un procentiem tiek iekasēta soda nauda 0,1 procenta apmērā no maksājamās aizdevuma un procentu summas par katru nokavēto dienu! Kas tad būtībā ar šo līgumu tiek postulēts – pašvaldība aizdod iedzīvotāju (nodokļu maksātāju) naudu tiem pašiem iedzīvotājiem (nodokļu maksātājiem) uz procentiem, kādus prasa bankas no privātuzņēmējiem…
Taču tas vēl nav viss. Līgumam pievienoti aizdevuma atmaksas grafiki – Jelgavas Siltumtīkliem par pamatsummu Ls 84,217,
kas kopā ar procentiem veido
Ls 92 642, un «Nekustamo īpašumu pārvaldei» par pamatsummu Ls 165 783, kas kopā ar procentiem veido Ls 182 358 (tātad tikai procentos «augļotājs» no saviem upuriem, tas ir, iedzīvotājiem, par savu tiešo funkciju pildīšanu «nokāš» 25 000 latu). No krāpto iedzīvotāju interešu viedokļa būtiskākais šajā līgumā ir tas, ka no iedzīvotājiem jau netiek prasīta reāli siltummezglu celtniecības montāžas darbos ieguldītā summa. Lai to pamatotu, atliek ieskatīties STU galvenā inženiera P.Kazuļa un STU galvenās grāmatvedes V.Gončarovas apstiprinātajā izziņā «Par NĪP dzīvojamo ēku siltummezglu rekonstrukcijas darbu faktiskajām izmaksām 1998. gadā». Kopējā summa, kas uzrādīta šajā dokumentā ir
Ls 150 955,97. No NĪP (tas ir, iedzīvotājiem) saskaņā ar līgumā noteikto grafiku par šiem pašiem darbiem tiek prasīta gluži cita summa: Ls 182 358. Turklāt NĪP par siltummezglu izbūvi no iedzīvotājiem iekasē naudu bez jebkāda juridiska pamatojuma, jo vēl līdz šai dienai STU nav iesniedzis paveikto darbu tāmes.
Acīmredzot ir jāprecizē, kas ir līgumā minētie «Aizņēmēji». Līguma 3.1. punkts nosaka: «Aizdevums atzīstams par izsniegtu no dienas, kad aizdevuma summa ieskaitīta Aizņēmēju konta numuros.» NĪP kontā siltummezglu rekonstrukcijai nav ieskaitīts ne santīms, tādēļ šis līgums NĪP nav juridiski saistošs. NĪP loma šajā «pasākumā» aprobežojas ar to, ka tas ir nezināmos apstākļos izlietotas naudas iekasētājs. Domes darboņi kādā dienā var pajautāt NĪP: bet kāpēc jūs nemaksājiet mums, tas ir, Domei, «mūsu» naudu. To naudu, ko nezin kā un nezin kur izlietojis otrs pašvaldības uzņēmums Jelgavas Siltumtīkli.
Turpinājums sekos
Siltummezgla izbūves izmaksas mājā Uzvaras ielā 7:
Ls 1765,22 (atbilstoši «Siltummezglu celtniecības un montāžas
darbu izmaksu atmaksas termiņu sarakstam»);
Ls 1949,86 (atbilstoši «Aktam par siltummezgla gatavību
ekspluatācijai pēc rekonstrukcijas»);
Ls 2 179,46 (atbilstoši «Ēku siltummezglu plānoto izmaksu
specifikācijai par 1997. gadu»);
Ls 2310, 23 (atbilstoši «SM CMD izmaksas termiņiem»).
