Daudzus jelgavniekus, domājams, pārsteigs fakts, ka Jelgavas pilsētas Nekustamā īpašuma pārvaldes īres maksas vidējais iekasējums procentuāli ir viens no augstākajiem Latvijā.
Daudzus jelgavniekus, domājams, pārsteigs fakts, ka Jelgavas pilsētas Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) īres maksas vidējais iekasējums procentuāli ir viens no augstākajiem Latvijā. Arī uzņēmuma peļņas un zaudējumu aprēķins par šā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem liecina, ka zaudējumiem ir tendence samazināties.
Raizēm nebūtu pamata, ja uz NĪP «pleciem» negultos lielais parādu slogs.
Kā liecina NĪP «Ziņām» iesniegtie uzskates materiāli, kopš namu pārvalžu reorganizācijas un NĪP izveidošanas ir ievērojami paaugstinājies īres maksas iekasējums (tabula Nr.1). Namu pārvalžu laikā tas vidēji sasniedza 87 procentus no plānotā, bet NĪP vidējais iekasējums jau ir 96 procenti no plānotā. Īpaši aktīva īres maksas iekasēšana sākusies šā gada martā – tā veido 107 procentus. Tas gan nenozīmē, ka NĪP būtu iekasējusi par septiņiem procentiem vairāk, nekā nepieciešams, vienkārši cilvēki sāka aktīvāk nomaksāt parādus, jo mēnesi iepriekš – šā gada februārī – šis iekasējums bija vismazākais – tikai 82 procenti no plānotā. To var izskaidrot gan ar to, ka februāris ir visīsākais mēnesis, gan ar to, ka tieši šā gada sākumā iedzīvotāji un uzņēmēji visasāk sajuta pērnā gada augusta Krievijas krīzes ietekmi, un naudas maciņos palika mazāk kā vieniem, tā otriem.
Savukārt otrajā NĪP tabulā redzams, ka veiksmīgāk nekā Jelgavā īres maksa vidēji procentuāli tiek iekasēta tikai Latvijas tranzītbiznesa metropolē Ventspilī. Tā kā simtprocentīgs iekasējums iespējams tikai teorētiski, tad Ventspilī saņemtie 99,8 procenti īres maksas uzskatāmi par ļoti augstu rezultātu, kura sasniegšanā, domājams, diezgan lielu lomu spēlē arī Ventas krastos attīstītā saimnieciskās darbības infrastruktūra. Jelgava ar iekasētajiem 96 procentiem no īres maksas godpilno otro vietu dala ar Alūksni un Aizkraukli, kur saņemts tikpat. Citur īres maksas vidēji iekasētas mazāk. Bauskā – 90 procentu, bet Dobelē – 93,3 procentu apmērā.
Tādējādi vismaz attiecībā uz vidējo īres maksas iekasēšanu Jelgavas NĪP nebūtu ko pārmest, vismaz iestādes juristi strādā nevainojami. Katrā ziņā augstie īres maksas iekasēšanas vidējie procenti par to liecina. Kā uzsver NĪP vadība, šī nauda tiek izmantota tikai paredzētajiem mērķiem. Tā netiek tērēta, maksājot par citiem komunālajiem pakalpojumiem. Izņēmums ir vienīgi «Latvenergo», kas samaksu par elektroenerģiju vēlas saņemt simtprocentīgi, neņemot vērā nekādus apstākļus. Kā «Ziņām» sacīja NĪP direktors Edijs Putnieks, «Latvenergo» ļoti vienkārši spēj ietekmēt NĪP. Tai tiek draudēts administratīvajā ēkā atvienot elektroenerģiju, lai tādā veidā paralizētu NĪP darbību. Lieki piebilst, ka elektroenerģijas rēķini par NĪP administratīvo ēku ir pilnībā samaksāti. Galu galā segt parādu par elektroenerģijas piegādi NĪP ir noteikusi Jelgavas Dome ar īpašu lēmumu, kura izpildīšana saskaņā ar NĪP direktora darba līgumu ir obligāta. No tā var izsecināt, ka «Latvenergo» ir vienīgais uzņēmums, kam pilsētā Dome ir piešķīrusi ekskluzīvas tiesības saņemt maksu par piegādātajiem pakalpojumiem pilnā apmērā, parādus sedzot no NĪP iekasētajām īres maksām.
Kā atzīst NĪP direktors Edijs Putnieks, pārējie komunālo pakalpojumu sniedzēji ir saprotoši un naudu saņem tieši tik, cik iemaksā iedzīvotāji. Piemēram, Jelgavas ŪKSU, arī privātbiznesa struktūras, piemēram, SIA «KULK», kas nodrošina NĪP apsaimniekoto māju atkritumu izvešanu.
NĪP peļņas un zaudējumu aprēķini liecina, ka uzņēmuma zaudējumi pēc nodokļiem šā gada deviņos mēnešos ir 8984,58 lati, kas ir ievērojami mazāk nekā 86859,30 latu lielie zaudējumi pērn. Administrācijas izmaksas pērn sešos uzņēmuma darbības mēešos sasniedza 124776,30 latus, bet šā gada deviņos mēnešos tās ir 195008,37 latu. Tomēr administrācijas izmaksas par astoņiem procentiem ir mazākas nekā namu pārvalžu laikos. Kopējie NĪP ieņēmumi šā gada deviņos mēnešos ir 1357213,48 lati, no tiem lielākā daļa – ieņēmumi par īri, proti, 666548,69 lati, un par auksto ūdeni – 384491,10 lati. Ražošanas kopējās izmaksas deviņos mēnešos – 1206757,80 lati.
Jelgavas Domei iesniegtajā NĪP deviņu mēnešu bilances pielikumā redzams, ka visai sarežģīta ir uzņēmuma debitoru un kreditoru struktūra. Pircēji un pasūtītāji NĪP ir parādā 550854,38 latus, no tiem 390151,97 latus veido parāds par īri un komunālajiem pakalpojumiem, parāds par auksto ūdeni ir 114262,97 lati. Citu debitoru parādi ir 666364,55 lati, no tiem lauvas tiesu aizņem iedzīvotāju parādi par siltumenerģiju – 638217, 27 latus. Iedzīvotājiem aprēķinātā maksa par siltummezglu celtniecības un montāžas darbiem ir 237953,05 lati. Tas, cik likumīgi un juridiski korekti aprēķināta šī summa, ir atsevišķs jautājums un cits stāsts.
Savukārt NĪP no Jelgavas Domes aizņēmusies ne vairāk ne mazāk kā 234319,25 latus. NĪP parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem veido 111170,29 latus, no tiem visvairāk – SIA «KULK», 47210,47 latus. Savukārt parādi kreditoriem sasniedz 1031999,06 latus. Lielākais kreditors ir PU «Siltumtīkli» – 889443,01 latu. Parāds ŪKSU par auksto ūdeni ir 116967,44 lati.
NĪP direktora vietnieks Juris Vidžis uzskata, ka izeja rodama tikai komunālo pakalpojumu sniedzēju sapratnē, jo pēdējie nevarēs gūt nekādu peļņu no sabrukušām un neremontētām mājām, un ieguvējs nebūs neviens. Tajā sakarā neizpratni rada Jelgavas Domes, kas ir NĪP pārvaldes institūcija, nevēlēšanās objektīvi izvērtēt NĪP ekonomisko situāciju un iespējas, bezatbildīgi noliekot pārvaldei par pienākumu segt namu pārvalžu laikā iegūtos parādus, piemēram, parādu Siltumtīkliem, par kura eksistenci un nomaksas iespējamību realitātē ir nopietns pamats šaubīties.
