Tehniskās fakultātes jubileju dekāns Ilmārs Dukulis sagaida ar nākotnes plāniem.
«Vārds «mehs» ir diagnoze, kura nav ārstējama un arī nav jāārstē,» teic LLU Tehniskās fakultātes (TF) dekāns Ilmārs Dukulis. Fakultāte šogad svin 70 gadu jubileju, un dekāns atzīst – tā spēj piedāvāt augsta līmeņa izglītību. Skatoties nākotnē, I.Dukulis atzīst – svarīgākais ir domāt par studentu piesaisti.
Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāte 70 gadu laikā izaugusi par Tehnisko fakultāti un kļuvusi par otru lielāko LLU. Šobrīd «mehos» izglītojas 637 studenti. Bez inženierzinātņu programmām iespējams apgūt arī izglītības zinātņu programmas «Mājas vide izglītībā» un «Profesionālās izglītības skolotājs». «Meitenes mūsu fakultātei nāk tikai par labu, jo daiļais dzimums vienmēr nomierina sakarsušos puišu prātus,» nosmaida dekāns. Turklāt viņš lepojas – no visām fakultātēm TF atrodas visskaistākajā vietā. «Mums ir sakārtota Driksas krastmala, mums ir Mehu, piedodiet – Mītavas, tilts. Pie tilta ir students, kurš no visām fakultātēm atrodas vistuvāk mūsu fakultātei. Jelgava ir ļoti skaista,» lepojas I.Dukulis.
Bēg no matemātikas, kas vēlāk vajadzīga
Šajā studiju gadā no pamata studijām vispieprasītākā bijusi mašīnu projektēšanas un ražošanas programma. Savukārt iepriekšējos gados tikpat iecienīta bija «Lauksaimniecības enerģētika». Interesanta tendence esot vērojama Lauksaimniecības inženierzinātņu programmā, kur pēdējos trīs gados apakšprogrammu «Autotransports» izkonkurējusi «Lauksaimniecības tehnika». «Lauksaimniecības tehnika – kombaini, traktori – ir daudz modernāki nekā automobiļi. Tur vajadzīgs vairāk zināšanu, un varbūt jaunietis apzinās, ka tā lauksaimniecība nav tāda, kā kādreiz bija pieņemts uzskatīt, – zābakos un mēslu čupā. Tagad tiek izmantoti planšetdatori, traktori un kombaini ir ar kondicionieriem,» izmaiņas skaidro dekāns.
I.Dukulis teic, ka laika gaitā mainījušies iemesli, kāpēc jaunieši izvēlas studēt «mehos». Dekāns stāsta, ka tolaik, kad pašam bija jāizvēlas, kur apgūt augstāko izglītību, jaunieši interesējušies, kur studējuši vecāki, radinieki. Viņš pats ir «mehs» – fakultātē nonācis, jo tajā laikā to tikko bija absolvējis brālēns. Turklāt viņam padevusies gan ķīmija, gan matemātika, gan fizika. Kaut ko tehnisku studēt varēja tikai Rīgā vai Jelgavā, bet toreizējai Latvijas Lauksaimniecības akadēmijai bijušas priekšrocības – tā tolaik bija vienīgā augstskola, no kuras neņēma armijā. Turklāt Jelgava ir studentiska pilsēta, kurā jūtama studentu vienotība un arī dzīvošana lētāka.
Dekāns «mehos» sācis ar bakalaura grādu, turpinājis ar maģistra grādu kā inženierzinātnēs, tā pedagoģijā, aizstāvējis disertāciju un TF sauc par pirmo vienīgo pamatdarbavietu 27 gadu garumā. «Pašlaik diemžēl daudzās vidējās izglītības iestādēs fizikas, matemātikas, rasēšanas mācīšana ir atstāta novārtā. Jaunietis reizēm, vidusskolas gados bēgot no fizikas un matemātikas, nezina, kur viņš gribēs studēt. Kad beigās izdomā, ka ies uz inženierzinātnēm, viņam jau nav pamata,» situāciju vērtē I.Dukulis.
Dāvanā – traktors
«Mehi» ir sastopami visur – ne vien uzņēmumos, kas saistīti ar apgūto specialitāti, piemēram, lauksaimniecības tehnikas ražošanas un apkalpošanas uzņēmumos, autotransporta uzņēmumos, mašīnbūves rūpnīcās. Daudzi absolventi strādā pašvaldībās, piemērs atrodams tepat Jelgavā – arī pilsētas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš ir beidzis TF. Tāpat «mehos» studējis Jelgavas Pašvaldības policijas priekšnieks Viktors Vanags. Savukārt I.Dukuļa grupas biedrs Āris Žīgurs ir «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs.
«Es vienmēr studentiem saku – pat ja tu nestrādāsi specialitātē, tajos četros vai sešos gados kļūsi par tieši tik gadiem attīstītāks, zinošāks, pieredzējušāks. Tas, ko students gūst, komunicējot ar mācībspēkiem, kārtojot ieskaites un eksāmenus, noderēs komunikācijā ar kolēģiem, pavērsies plašāks redzesloks. Pats savā laikā bez īpašām problēmām piecus mēnešus mācījos Kanādā. Tas nozīmē, ka man bija gan pietiekamas angļu valodas, gan profesionālās zināšanas. Trīs gadus mācījos ziemeļvalstu doktorantu kursos Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, un, salīdzinot ar skandināvu valstu doktorantiem, mēs nekritām ārā no viņu vidus, bijām augšgalā,» atminas dekāns.
Decembrī dekāns piedalījies Jelgavas tipogrāfijas jaunās grāmatu ražošanas līnijas atklāšanā. Ieskaitot tipogrāfijas valdes priekšsēdētāju Juri Sīli, vadības komandā strādā pieci «mehi». «Savā fakultātē mēs mēģinām sagatavot autotransporta, enerģētikas, projektēšanas inženierus, bet reizēm mums ir tādi gadījumi kā tipogrāfijas vadības komanda. Vai tie ir uzskatāmi par ražošanas «brāķīšiem» vai vērtīgu blakusproduktu? Laikam jau par vērtīgu blakusproduktu, un kaut vairāk tādu «brāķīšu» rastos,» norāda I.Dukulis. Jāpiebilst – ar tipogrāfijas atbalstu tapis LLU žurnāla «Plēsums» jubilejas numurs.
Par tiem uzņēmumiem un cilvēkiem, kas ikdienā un arī jubilejas reizē atbalsta fakultāti, dekāns varētu stāstīt ilgi. Sevišķi liels prieks fakultātei ir par traktoru, ko saņēmusi dāvanā no uzņēmumiem «Dotnuvos projektai» un «Case IH». «Traktors ir jauns un moderns, varēsim to izmantot laboratorijas darbos un biodegvielu zinātniskajos pētījumos. Atbalstītāju mums ir ļoti daudz, un bez viņiem būtu grūti.»
Pasniedzējs un studenti satiekas mežā
Paralēli studentu izglītošanai fakultātē norit arī zinātniski pētījumi. To centrā TF likusi atjaunojamo dabas resursu (saules, vēja un ūdens) enerģiju. Tāpat tiek strādāts pie biodegvielu pētījumiem, izzināts elektrotransports, sākot no elektrovelosipēdiem līdz elektroautomobiļiem. Norit arī biomasas pārstrādes pētījumi, tai skaitā biogāzes ražošanā. Sākta aļģu kultivēšanas pētīšana, jo no aļģēm var iegūt gan biogāzi, gan biodegvielu. Lai gan katrā institūtā ir savi zinātniskie virzieni, tai pašā laikā bieži vien pētījumi ir starpinstitucionāli. «Spēkratu institūtā mēs nevaram pētīt tikai spēkratus, ignorējot enerģētiku. Turklāt spēkrati pārvietojas pa lauku.»
«Zinātne tikai priekš zinātnes laikam nevienam nav vajadzīga. Var būt publikācijas, uzstāšanās, bet rezultāti ir vajadzīgi mācību procesā. Zinātne un izglītība ir viena cepure, un tām ir jābūt saistītām,» pārliecināts dekāns. Tāpēc sevišķi pēdējā laikā pasniedzēji sākuši studentiem piedāvāt tēmas, kas pašiem aktuālas un kurās pētījumi tiešām nepieciešami.
Taču studentiem ir ne tikai jāmācās un jādarbojas zinātnē. Kā bijušais LLU Tautas deju ansambļa «Kalve» dejotājs I.Dukulis teic, ka vienmēr atbalstīs studentu brīvā laika aktivitātes. Pats, mācīdamies Alūksnes vidusskolā, astoņus gadus nodarbojies ar biatlonu, apmēram tikpat spēlējis futbolu, dejojis sporta dejas, bet tagad aizraujas ar orientēšanos. «Mežā satieku savus studentus, un ir ļoti patīkami pie kontrolpunkta paprasīt – vai tu atradi 72. kontrolpunktu?» nosmaida I.Dukulis.
Praktikants par darbinieku
Runājot par nākotnes plāniem, I.Dukulis teic, ka prioritātes iespējams izvirzīt ikvienā jomā. Pabeigt fakultātes renovāciju, piesaistīt ES projektu līdzekļus, lai visas laboratorijas varētu attīstīt līdz pasaules līmenim, tādējādi ļaujot uzņemt arī ārzemju studentus, kuru ar katru gadu LLU kļūst arvien vairāk. Vēl paredzēti darbi, kas saistīti ar vispārējo universitātes stratēģijas realizēšanu, jo pašreizējā studentu skaita dēļ ēkas nav pilnībā noslogotas. Tāpat LLU zinātnisko institūciju konsolidācijas rezultātā priekšā arī rudenī gaidāmā Ulbrokas Lauksaimniecības tehnikas institūta pievienošana fakultātei. Lai gan institūts fiziski paliks turpat, sadarbība pētniecībā un mācību procesā kļūs ciešāka.
«Viennozīmīgi jāturpina un jāpaplašina sadarbība ar ražotājiem un iestādēm, kurās potenciāli strādās mūsu absolventi. Nevienam nav noslēpums, ka prakses vieta var kļūt par nākamo darbavietu,» stāsta I.Dukulis. Fakultāte arī labprāt gaida ciemos skolu un profesionālo iestāžu audzēkņus. Tā, piemēram, pirms divām nedēļām TF un pilsētas uzņēmumus apmeklēja astoņi Skaistkalnes vidusskolas eksakto zinību pulciņa skolēni. Dekāns norāda – vismaz puse no tiem varētu būt fakultātes nākamie studenti. Tieši jauno studentu piesaistīšana ir fakultātes prioritāte. Tiek domāts arī par to, kā ieinteresēt gados jaunus mācībspēkus, kuri tehnoloģiju laikmetā spētu mācību procesu padarīt studentiem dinamisku un saistošu. ◆
