Tradicionāli 25. martā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, Svētbirzē uz atceres pasākumu pulcējās politiski represēto apvienība «Staburadze». Pirms pasākuma memoriālam ar stilizētajiem sliežu gulšņiem, kuros iegravēti 688 komunistiskajās represijās bojāgājušo Jelgavas apriņķa iedzīvotāju vārdi, tika pievienota paskaidrojoša plāksne ar uzrakstu «Ciešanu ceļš. Komunistiskā režīma upuru piemiņai».
Tuvojoties svinīgajam brīdim, gan uz Lielupes tilta, gan citviet Svētbirzes apkaimē varēja manīt skolēnus, kas ar skolas karogu un tāpat draudzīgā bariņā gāja uz svinīgo mītiņu. «Priecājos, ka šoreiz atkal ir daudz jauniešu,» «Ziņām» teica politiski represēto apvienības «Staburadze» vadītāja Valda Dzintare. Jelgavas Valsts ģimnāzijas audzēkņi, kas bija atnākuši kopā ar skolotāju Gunitu Dravnieci, stāstīja, ka viņiem šajā laikā ir literatūras stunda. «Par Melānijas Vanagas grāmatām var runāt arī Svētbirzē,» sacīja skolotāja. Vairāki desmiti skolēnu bija atnākuši no mazākumtautību 5. un 6. vidusskolas.
Pēc daudziem gadiem atkal Jelgavā
Pie piemiņas plāksnēm, kurās iegravēti komunistiskajās represijās bojāgājušo Jelgavas apriņķa iedzīvotāju vārdi, «Ziņas» satika Gundu Firsovu, kas bija līdz asarām saviļņota, kad uz pirmās plāksnes atrada savas vecvecmāmiņas Emīlijas Anševicas vārdu. «Kopā ar ģimeni es 1949. gadā biju izsūtīta uz Sibīriju, Omskas apgabalu. Mēs atgriezāmies, bet vecvecmāmiņa tur nomira. Ja man šodien stepē vajadzētu atrast viņas kapu, es droši vien neatrastu. Tagad zināsim vismaz šo piemiņas vietu,» teica G.Firsova. Viņa piebilda, ka Jelgavā no Ādažiem atgriezusies dzīvot samērā nesen un Svētbirzes memoriālā kopā ar ģimeni ir pirmo reizi. Sibīrijā G.Firsova kopā ar tuviniekiem izdzīvojusi, lielā mērā pateicoties vietējo cilvēku atbalstam.
Plākšņu varētu būt vairāk
Vēsturnieks Andris Tomašūns, piegājis pie memoriāla, piezīmēja, ka starp minētajiem genocīda upuriem nav neviena ebreju vārda. «Arī daudzi no viņiem cieta 1941. gada komunistiskajās represijās. Taču jau vācu nacistu laikā šie uzvārdi tika slēpti,» «Ziņām» teica A.Tomašūns. Viņaprāt, memoriāls būtu vēl papildināms.
Sapulcējušos uzrunāja gan pašvaldību vadības pārstāvji, gan «Staburadzes» vadītāja V.Dzintare. Ļoti izjusta bija «Sibīrijas bērna» Ozolnieku novada Domes priekšsēdētāja Pētera Veļecka uzruna. Viņš pieminēja savu bērnībā Sibīrijā mirušo brālīti un pateicās Dievam, ka viņa vecāki piedzīvoja Latvijas valsts atjaunošanu.
Runājot par memoriālā «Ciešanu ceļš» uzstādīto paskaidrojošo piemiņas plāksni, «Staburadzes» lietvede Maija Skusta piebilda, ka tādu jau bija paredzējis mākslinieks nelaiķis Georgs Svikulis.
Pēc piemiņas brīža visi tika laipni aicināti uz tēju sporta centrā «Zemgale» un piemiņas koncertu Jelgavas muzejā. ◆
