Apspriežot nākamā gada budžetu, domnieki sākuši apšaubīt atskurbtuves nepieciešamību Jelgavā.
Apspriežot nākamā gada budžetu, domnieki sākuši apšaubīt atskurbtuves nepieciešamību Jelgavā.
Jelgavas Domes deputāts, Sabiedriskās drošības un ārkārtas situāciju komitejas loceklis Viktors Valainis «Ziņām» apgalvoja, ka pilsēta ir bankrota priekšā, tādēļ jāmeklē jebkurš veids, kā ekonomēt. Atsakoties no atskurbtuves, rastos vismaz nedaudz papildu līdzekļu. Tomēr vismaz pagaidām domnieki nespriežot par atteikšanos no atskurbtuves, bet gan par tās nodošanu Municipālās policijas pārziņā.
Piedzērušo atskurbināšana izmaksā 16 tūkstošu
Līdz šim pilsētai atskurbtuves uzturēšana gadā izmaksājusi sešpadsmit līdz astoņpadsmit tūkstošu latu gadā.
Arī jaunajos plānos paredzēts, ka atskurbtuve turpinās atrasties Valsts policijas ēkā. Policija savas telpas piekrīt izīrēt par diviem tūkstošiem latu gadā. Savukārt Municipālajai policijai, kam atskurbtuves apkalpošana būtu jauns pienākums, budžetu nav paredzēts palielināt.
Domnieki arī izteikuši priekšlikumu, ka Municipālās policijas darbinieki no katra atskurbtuves «klienta» vai no viņa piederīgajiem varētu iekasēt kādu naudas summu, kas arī krietni atvieglotu smagās naudas lietas.
Meklēs pieredzi Daugavpilī
2000. gada budžetu paredzēts apstiprināt 22. decembrī. Līdz tam domnieki nolēmuši pieredzes apmaiņā apmeklēt Daugavpili, kur atskurbtuve darbojas ļoti veiksmīgi. Viktors Valainis pieļāva iespēju, ka pēc šā apmeklējuma dažas ieceres vēl varētu mainīties. Domnieks pauda arī uzskatu, ka drīz vien Jelgavai, tāpat kā daudzām citām Latvijas pilsētām, vajadzētu pilnībā atteikties no atskurbtuves uzturēšanas. Viņaprāt, izdevīgāk un arī loģiskāk visas iereibušās personas būtu nogādāt to dzīvesvietā, kā tas arī notiek visās Eiropas valstīs.
Municipāļi par atskurbtuvi neko nezina
Jelgavas Municipālās policijas priekšnieks Felikss Jasens līdz pat vakardienas pēcpusdienai vēl ne reizi nebija uzaicināts uz oficiālām sarunām par atskurbtuves nākotni, kurā, pēc dzirdētajām baumām, nopietna loma būs arī pašvaldības policijai. Viņam šāda situācija liekas neloģiska, un domnieku rīcība – pat neētiska, tomēr, ja pilsēta izdos rīkojumu par to, ka viņa kārtībniekiem jāgādā par atskurbtuvi, – tas tikšot darīts. Policijas budžetā pašlaik gan esot nauda tikai algām, un, ja vēl būs jāuzņemas šis papildu pienākums, F.Jasens neizslēdz iespēju, ka nākamgad policija izputēs.
Dzērāju vest uz māju ir bīstami
Policijas priekšnieks nepiekrīt arī idejai piedzērušos cilvēkus nogādāt mājās, jo, kā viņš uzskata, bez ārsta apskates cilvēkus stiprā alkohola reibumā nedrīkst nekur vest. F.Jasens izteica cerību, ka pirms jelkādu lēmumu pieņemšanas domnieki tomēr apskatīs visus šīs problēmas aspektus.
F.Jasena viedoklim piekrīt arī Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes priekšnieks Haralds Dauginovičs. Viņš minēja trīs svarīgākos iemeslus, kuru dēļ atskurbtuvi nedrīkst likvidēt: uz ielas paliekot guļam, cilvēki var nosalt, piedzērušo cilvēku streipuļošana un nereti arī lamāšanās ne tikai traucē citiem, bet arī rāda sliktu piemēru bērniem, visbeidzot, var tikt apdraudēta iereibušā cilvēka ģimene. Nereti ir gadījumi, kad kāds no ģimenes locekļiem lūdz policijai nogādāt atskurbtuvē cilvēku, kurš alkohola reibumā agresīvi uzvedas un apdraud citus. Arī statistikas dati apliecina, ka lielais vairums ģimeņu un kaimiņu skandālu izceļas alkohola reibumā, bail pat iedomāties, kas notiks, ja visi piedzērušies cilvēki tiks vesti uz mājām, – spriež H.Dauginovičs. Viņš arī atzīst, ka, ja Dome maksātu visu atskurbtuves uzturēšanai vajadzīgo naudu, Valsts policija to bez problēmām turpinātu apsaimniekot.
