Latvijā audzētas sliekas kā augsnes bagātinātājas, atkritumu pārstrādātājas, proteīna avots un ārstniecības līdzeklis.
Raivis Bahšteins, «Dienas Bizness»
427 tūkstoši eiro – no tik lielas summas šķīrās vairāki Latvijas izlases hokejisti, pirms diviem gadiem investējot Mālpils Biotehnoloģiju centrā, kas nodarbojas ar slieku audzēšanu. Ripas meistari ieguldīja pamestas cūku fermas teritorijā, kurā Latvijas Slieku audzētāju asociācijas prezidents un Mālpils Biotehnoloģiju centra valdes loceklis Rihards Pulturs veido slieku audzēšanas kompleksu. To viņš plāno attīstīt dažādos virzienos, viens no kuriem būs arī slieku masas audzēšana. Teritoriju, kurā pašlaik manāmi vecās fermas grausti, plānots nostumt ar buldozeru, lai četrus hektārus dabūtu zem jumta slieku produktu ražotnes vajadzībām.
Interese no Nigērijas
«Tehnoloģisko ķēdi esam apguvuši par procentiem 60,» vērtē R.Pulturs. Nozare ir Latvijai jauna, tāpēc arī perspektīva, uzskata Larsens Pulturs, ražotnes vadītājs un R.Pultura dēls. Interese par Latvijas slieku produktiem ir arī ārvalstīs, piebilst uzņēmuma tehnologs Nauris Cielava, kurš studē maģistratūrā LLU. «Lai spētu sevi parādīt ārpus Latvijas, atliek attīstīt ražošanas procesu kā ciklu, lai viss darbotos plūstoši,» piebilst N.Cielava.
«Neatmetu domu par slieku audzēšanu ne tikai vermikomposta vai tā izvilkumu ražošanai, bet arī proteīna iegūšanai. Tā kā sliekai ir labas reģenerācijas spējas, Bulgārijā notikuši izmēģinājumi slieku izvilkumus lietot, ārstējot vēzi agrīnās stadijās. Sliekas un medicīna – arī pie šā jautājuma mēs ceram nonākt,» iecerēs dalās R.Pulturs.
Mazumtirdzniecības apjomi Mālpilī tapušajam organiskās mēslošanas līdzeklim biohumusam jeb vermikompostam, kas tiek izplatīts ar zīmolu «Growo Organic,» pašlaik ir nelieli, lielākā daļa tiek izplatīta būvmateriālu mazumtirgotāja «Kurši» tīklā. Pastiprināti sliekkopības entuziasti jau kopš ražotnes izveides brīža lūkojas eksporta virzienā. Produktu paraugi nosūtīti uz Nigēriju, pašlaik tiek kārtots sertifikāts eksportam uz šo valsti. Ražotni apmeklējuši arī interesenti no Sīrijas un Kolumbijas. «Interese ir, bet, lai izietu eksportā, nepieciešams apjoms un kvalitāte. Pie tā pašlaik strādājam, lai process notiktu ātrāk, automatizētāk,» norāda N.Cielava. Slieku komposts spēj uzsūkt daudz ūdens, tāpēc tas ir labs risinājums, lai ielabotu siltzemju augsnes. R.Pulturs norāda, ka tiek strādāts arī pie tuvākām eksporta iespējām – uz Somiju un Vāciju. Pašlaik Kaliforijas sarkanās un izmēros nedaudz prāvākās Dedrobena sliekas mēnesī sagādā ap 120 kubikmetru biohumusa. Gadā ražotne saražo ap 1,5 tūkstošiem kubikmetru, kas, kā papildina R.Pulturs, «ir minimums, lai varētu runāt par eksportu». Austrijā slieku komposts maksā 1300 eiro par kubikmetru, Latvijā – vien ap 300, savukārt vidējā cena Eiropā ir ap 600 eiro, piebilst R.Pulturs.
Aug reaktoros
«Jo lielākas koncentrācijas vermikomposts, jo labākus produktus ar pievienoto vērtību no tā var izgatavot, piemēram, augiem pieejamākos šķidros izvilkumus,» skaidro R.Pulturs. «Augsnes auglību nosaka humusvielu saturs, bet centimetrs humusvielu dabā veidojas simt gados. Savukārt mūsu sliekas dzīvo kā kūrortā – tāpēc viņas divu centimetru slāni saražo diennakts laikā,» atzīmē R.Pulturs. «Apstākļos, ko nodrošinām, no tonnas slieku gadā var iegūt simt tonnu slieku masas,» viņš turpina. Latvijas apstākļiem pielāgotās tehnoloģijas, ko izmanto mālpilieši, nodrošina vairāk siltuma, jo katram slieku galdam paredzēta individuāla apsilde un arī mitrināšana vairākas reizes dienā. Sliekas Mālpils uzņēmēji audzē vairākos īpašos vermireaktoros 290 kvadrātmetru platībā. Kad slieku galds ir pilns, ar barības palīdzību tās tiek novirzītas augstāk, bet no apakšas ar īpašu nazi tiek nogriezts gatavais biohumuss. Izmantotās tehnoloģijas īpaši piemērotas slieku produktu ražošanai industriālā apjomā, uzsver tehnologs N.Cielava.
Sliekas tiek cienātas ar apkārtnes saimniecībās savāktiem kūtsmēsliem, kas pirms tam tiek īpaši kompostēti. «Sliekas var ēst arī notekūdeņu dūņas. Zaļā masa, kas nevienam nevajadzīga pūst aizaugušajās Latvijas pļavās, spēj kalpot kā labs barības avots intensīvai slieku audzēšanai,» uzskata R.Pulturs. Ar laiku aktualizēsies biogāzes ražošanas blakusprodukta digestāta utilizācijas problēmas. «Pagaidām neviens tam nepievērš uzmanību, bet kaut kā tas būs jāpārstrādā, arī te sliekas var būt labs risinājums,» uzskata R.Pulturs. Viņš stāsta, ka iecerējis pašvaldības rīkotajā izsolē nopirktā Mālpils lidlauka teritorijā ierīkot plašu kompostēšanas laukumu, liekot uzsvaru uz jauniem kompostēšanas paņēmieniem, ievērojami paātrinot šo procesu. Viena no blakus iespējām ir arī organisko atkritumu pārstrāde ar slieku palīdzību, atzīmē R.Pulturs. ◆
