Informācijas tehnoloģiju izmantošana mūsu ikdienā strauji palielinās – bezvadu internets, QR kodi (divdimensiju svītrkodi), mobilās aplikācijas un citas inovācijas sekmē dažādu dzīves jomu, tai skaitā tūrisma, attīstību. Tas ļauj papildināt ierasto tūrisma informācijas materiālu klāstu – drukātās kartes, ceļvežus – ar mūsdienīgiem uzziņas avotiem.
Pierobežas reģionu attīstībai ir jālīdzinās pārējo reģionu attīstībai valstī – šā iemesla dēļ astoņas iesaistītās puses no dažādām Latvijas un Lietuvas institūcijām apvienojās, lai popularizētu ideju par modernu tūrisma e-pakalpojumu un infrastruktūras pieejamību savos reģionos un izplatītu šo ideju arī citos pierobežu reģionos ES. Īstenojot pārrobežu projektu, sadarbības partneri Latvijā un Lietuvā centās panākt, lai modernās tehnoloģijas kļūtu pieejamas arī valstu pierobežā.
Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar pašvaldībām Latvijas un Lietuvas pārrobežu programmas projekta «E-pieejamība» īstenošanas gaitā dažādoja dabas izglītības un tūrisma informācijas centrus Latvijā. Projekta partneri ir uzstādījuši informācijas termināļus, sagatavojuši virtuālās tūres, kā arī mobilo aplikāciju par dabas tūrisma un atpūtas iespējām gan Latgalē, gan citur Latvijā.
Projekta mērķis ir, izmantojot informāciju un komunikāciju tehnoloģijas, uzlabot vispārēju iekšējo un ārējo pierobežas reģionu pieejamību, lai nodrošinātu kvalitatīvus tūrisma pakalpojumus.
Kā viena no projekta partneru īstenotajām aktivitātēm šā mērķa sasniegšanai projekta «E-pieejamība» laikā ir dažādos Latvijas dabas izglītības un tūrisma informācijas centros uzstādītie informācijas termināļi un stendi. Tie ikvienam apmeklētājam turpmāk palīdzēs ērti iegūt gan vispārēju tūrisma informāciju, gan iepazīties ar aktualitātēm. Projekta īstenotāju organizētajā braucienā bija iespējams iepazīties ar dažām vietām, kurās tas paveikts.
No Šauļu lielveikala līdz Kurtuvēniem
Ne vienam vien mūspuses iedzīvotājam, kas kādreiz devies iepirkumu tūrē uz kaimiņu valsti, noteikti zināms lielveikals «Saules miestas», kuram parasti sanāk braukt garām, arī vienkārši dodoties cauri pilsētai. Šis tirdzniecības centrs faktiski savienots ar pilsētas autoostu apakšējā stāvā, un tās teritorijā tad arī atrodas viens no jaunajiem termināļiem. Iebraucot Šauļos ar autobusu, apmeklējot veikalu vai pastaigājoties pa pilsētu, tur iespējams piestāt un, nedodoties tirdzniecības centrā, uzzināt nepieciešamo tūrisma informāciju par apskates objektiem, naktsmītnēm un ēstuvēm.
Moderns informācijas terminālis izvietots arī pie Kurtuvēnu reģionālā parka administrācijas ēkas.
Kurtuvēnu reģionālais parks izveidots 1992. gadā, atrodas Šauļu apriņķī. Dabas parka pārvaldi īsteno Kurtuvēnu reģionālā parka direkcija. Teritorija ietilpst «Natura 2000» īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā. Dabas parka platība ir 17 252 hektāri, tas sadalīts vairākās zonās – lieguma, tūrisma, zemju apsaimniekošanas un dzīvojamajā. Kurtuvēnu dabas parks ievērojams ar gleznainām ainavām un vēsturiskās apbūves liecībām, tajā ir iecienītas izjādes ar zirgiem, ko audzē turpat parka teritorijā. Apmeklētājus piesaista ainaviskās vērtības un bagātīgais kultūras mantojums – Kurtuvēnu muiža, klēts, muižas parks un dīķis, Mirsišķes un Dengtiltes koka ūdensdzirnavas, Šilo Pavēžupes muižas klēts un Bubju papeļu aleja, Ventas-Dubīsas kanāls.
Lai nekur neiekristu – Biržos
Pie Biržu reģionālā parka direkcijas izvietotais tūrisma informācijas terminālis varētu būt visai noderīgs, lai uzzinātu, kur tad tieši reģionā veidojas slavenās karsta kritenes. Biržu reģionālais parks ir unikāls karsta apgabals, kas aktīvi veidojas, nepārtraukti mainot karsta līniju. Pazemes ūdeņi šķīdina ģipšakmens iežus, tādējādi rodas zemes iegruvumi – kritenes. Dažas no tām ir sausās, piemēram, slavenā Karves ola (jeb Govs ala), kurās var novērot augsnes slāņu uzbūvi, savukārt citas pārvērtušās par maziem ezeriņiem, kuros ar neapbruņotu aci iespējams redzēt sēra baktērijas (Kirkilu ezeriņi). Govs ala ir gandrīz apaļa piltuvveida karsta kritene. Speleologi (alu pētnieki) uzskata, ka tai ir apmēram 200 gadu. Kritenes diametrs ir 10–12 metru, dziļums – apmēram 12,6 metri. Bedres dibenā ir vaļējs caurums. Govs alas veidošanās aizvien aktīvi turpinās, tās parametri, kritenes forma mainās. Stāsta, ka šajā vietā kādreiz zemē iebrukusi govs – pie alas palicis tikai ķēdes gals.
Kirkilu ezeru teritoriju veido vairāk nekā 30 savienotu ezeriņu, kuru platība ir lielāka par četriem hektāriem. Visvairāk uz ziemeļiem esošā Līdža bedre atvērusies 1915. gadā, tā ir tikai apmēram 50 metru gara, bet vietām sasniedz pat 11 metru dziļumu.
Parka direkcijas ēkā apskatāma arī karsta kritenēm veltīta interaktīva ekspozīcija. Administrācijas direktors Kestutis Barons (latviešu valodā) aizrautīgi izrāda un izstāsta kriteņu veidošanās gaitu un padalās apkārtnē redzētajos brīnumos. Tiesa, cilvēki taipusē esot pieraduši pie tā, ka pēkšņi viņu saimniecībā šķūņa vietā no rīta var būt milzu bedre, tāpat pazudusi var būt automašīna vai suns ar visu būdu. Ekspozīcijā apskatāmi attēli no šādām ļoti izteiksmīgām karsta kriteņu izveidošanās vietām. Piemēram, kur, bērnam stingrāk aizcērtot durvis, zemē pazudusi mājas veranda. K.Barons stāsta, ka nereti bijuši gadījumi, ka bedrēs iebrūk lauksaimniecības tehnika, govis, zirgi, bet, par laimi, cilvēku upuri gan nav bijuši. «Mēs zinām, ka šeit strīda laikā nedrīkst teikt otram: «Kaut tu pazustu!» Var piepildīties,» atzīst parka direktors.
Ekspozīcijā izveidoti interaktīvi spēļu stendi «Karsta kriteņu veidošanās process», «Karsta ezeru ekosistēma», stends, kas darbojas kā smilšu pulkstenis, imitē kritenes izveidošanos, citi attēlo kriteni pirms un pēc iegrūšanas. Apskatāmā informācija apmeklētājiem palīdzēs izprast Biržu novadā notiekošās parādības. Otrā zālē apmeklētājus pārsteidz minerālu un iežu ekspozīcija, kas iepazīstina ar novada ģeoloģiskajām bagātībām un ļauj sajust urbuma dziļuma mērogu un gūt priekšstatu par ģeoloģisko slāņu maiņu.
Birži ir viena no senākajām Lietuvas pilsētām, atrodas starp divām upēm – Apašču un Aglonu – un diviem ezeriem – Širvēna un Kiluču. Birži ir bijusī kunigaišu Radvilu pilsēta, kuras greznums un pagātnes liecinieks ir bastiona cietoksnis. Šajā pilsētā 19. gadsimta vidū savas pēdas atstājuši arī grāfi Tiškeviči. Pilsētu grezno Sv.Jāņa Kristītāja katoļu un Evaņģēlisko reformātu baznīca.
Biržu vārda cilme tiek skaidrota dažādi. Vieni apgalvo, ka tas radies no koka nosaukuma: senatnē šajā vietās bijuši lieli meži, kuros audzis daudz bērzu. Citi vārdu atvasina no vārda «birzs» (līnija, robeža), jo Birži atrodas netālu no Lietuvas un Latvijas robežas.
Neapmaldīties Ķemeru parkā
Iegūt nepieciešamo informāciju, lai atrastu vajadzīgās takas Ķemeru Nacionālajā parkā, kā arī sagatavoties ekskursijām citur Latvijā, varēs arī informācijas terminālī, kas izvietots Meža mājā Ķemeros. Ķemeru Nacionālā parka darbinieki atzīst, ka tūrisma sezonā parkā teju vienmēr ir pilns ar cilvēkiem un visiem vienlaicīgi izklāstīt nepieciešamo informāciju nav reāli, tāpēc šāds interaktīvs ekrāns, kurā paši apmeklētāji varēs atrast nepieciešamo, būs ļoti noderīgs.
Ķemeru Nacionālā parka sauszemes platība ir 40 692 hektāri, savukārt 2100 hektāru aizņem jūras akvatorija. Tas ir trešais lielākais nacionālais parks Latvijā, izveidots 1997. gadā, lai aizsargātu dabas retumus, neskartos augstos sūnu purvus, mitros melnalkšņu mežus, pļavas un ezeru piekrastes, ko apdzīvo liels skaits putnu. Parks ir bagāts ar dažādām ekosistēmām, minerālūdens un ārstniecisko ūdeņu tilpēm un unikālo Ķemeru purvu. Parkā svarīgs ir minerālo ūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās process, atrod nogulumiežus – ģipsi, dolomītu, dolomīta merģeli. Parka teritorijā izvietojušies lagūnas tipa ezeri – Duņieris, Kaņieris, Slokas un Valguma ezeri. Lielākie purvi ir Ķemeru un Raganu purvi.
Ķemeru parkā apmeklētājiem izveidotas vairākas takas, piemēram, Slokas ezera taka, Kaņiera pilskalna taka, Ķemeru lielā tīreļa laipu taka u.c. Slokas ezera taka gar ūdensputniem bagāta ezera krastiem vijas caur dažādiem mežiem. Tā sākas un beidzas pie Slokas ezera, kur atbraucējus sagaida automašīnu stāvlaukums, piknika vieta un septiņus metrus augsts peldošs skatu tornis. Pastaigājoties pa taku, iespējams apskatīt vairākus interesantus objektus – mitros mežus pie Vēršupītes, sēravotu pie Slokas ezera, lielo akmeni, vairākus purva ezerus. Ceļā var pārbaudīt arī savu fizisko formu, izmēģinot dažādus sporta elementus: šūpoles, staigāšanu pa šauru koku, kāpelēšanu u.c. Pavasarī un vasaras beigās, rudenī Slokas ezerā pulcējas dažādi putni, kas migrācijas laikā tur nolaižas atpūsties un baroties.
Ķemeru lielā tīreļa taka aizvijas neskartā augstajā purvā. Laipa aizvedīs sūnu, purva priedīšu, akaču, tumšu ezeriņu un vaivariņu smaržas valstībā. Uzmanīgi ieskatoties, var ieraudzīt gan kukaiņēdāju augu – raseni –, gan dažādus putnus – purva tilbīti, balto cielavu, koku čipsti, dzirdēt dzērves.
Īsāku pastaigu cienītāji var doties pa laipas mazo loku, savukārt tiem, kas izvēlēsies lielo loku, galvenā balva būs skatu platforma, no kuras paveras brīnišķīgs skats uz purva ainavu mazliet no augšas.
Savukārt Kaņiera pilskalna takā iespējams izjust senatnes klātbūtni, jo tā ved uz Kaņiera pilskalnu un akmeņu vaļņiem. Par to, cik vecs ir pilskalns un kas to apdzīvojis, vēsturnieki joprojām strīdas. Vieni uzskata, ka tā ir ļoti sena cilšu apmetnes vieta, citi spriež, ka to izmantojuši jūras laupītāji, lai uzbruktu kuģiem. Taka veidota sadarbībā ar Lapmežciema muzeju, kas atrodas Lapmežciema centrā pa ceļam uz laipu. Muzejā ir vērts iegriezties, lai uzzinātu ko vairāk ne tikai par pilskalna vēsturi un takas veidošanas pirmsākumiem, bet arī ieskatītos visas apkārtnes vēstures liecībās, kas sniedzas līdz pat akmens laikmetam.
Kaņiera pilskalnā ir izveidota skatu platforma, ko lieliski var izmantot arī putnu vērošanai, it sevišķi rudenī, kad migrējošās zosis un dzērves nosēžas ezerā, lai atgūtu spēkus.
Seši termināļi Latgalē
Seši informācijas termināļi pieejami Latgalē – Krāslavā, Ilūkstē, Dvietes senlejā, Naujenē un Andrupenē, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības centrā «Rāzna» (Lipuškos). Termināļi izvietoti vēl vairākās vietās Latvijā, tostarp Kolkasraga tūrisma informācijas centrā, Dundagas, Vaiņodes, Nīcas novados, kā arī sešās vietās Lietuvas teritorijas pierobežā. Projekta īstenošanas laikā Latvijā uzstādīti arī 43 informatīvie stendi ar QR kodiem.
Projekta īstenotāji Latgalē informē, ka, piemēram, Krāslavas pilsētvidē uzstādīti pieci informācijas stendi «Sveicināti Krāslavā» ar QR kodiem. Izveidots arī audiogids par 15 tūrisma objektiem, kas ļaus gan tūristiem, gan vietējiem iedzīvotājiem noklausīties stāstu par katru no tūrisma objektiem latviešu, angļu vai krievu valodā visērtākajā veidā – «Apple» telefonu īpašnieki to var izdarīt, ielādējot aplikāciju «AppStore» un lietot to pēc nepieciešamības, savukārt otra iespēja noklausīties audiogidu tiks piedāvāta, izmantojot «Lattelecom» bezmaksas līniju, kur, zvanot un nospiežot objekta kodu, varēs dzirdēt nepieciešamo informāciju. Krāslavā uzstādīts arī interaktīvais kiosks veikala «Maxima» foajē – tur viegli un pārskatāmi uzzināt tūrisma aktualitātes, atrast objektus un iegūt vispārēju tūrisma informāciju latviešu, lietuviešu, angļu, vācu un krievu valodā. ◆
