Katrs, protams, pats izvēlas, kādā mērā un ar kādām metodēm izaicināt likteni un spēlēties ar savu dzīvību, tomēr brīžiem šķiet, ka atsevišķi mūsu sabiedrības locekļi aizvien nav tikuši galā ar kādiem nopietniem kompleksiem, kurus tad cenšas pārvarēt ar diezgan dumju rīcību. Par to liecina kārtējā ar loģisko saprātu apdalītā indivīda martā sasniegtais ātruma «rekords» – 210 kilometru stundā. Negribas ticēt, ka vadītājs (tomēr nedomāju, ka automašīna BMW, ar kuru šis neprātis traucās, ir diagnoze) ļoti steidzās kādu ārkārtēju apstākļu spiests, vairāk nekā divreiz pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu. Zīmīgi, ka mēnesi pirms šā neadekvātā šofera kāds cits tajā pašā vietā uz šosejas Tīnūži–Koknese lidoja ar nieka 167 kilometriem stundā.
Gan jau ne vienam vien autovadītājam gadās sagrēkot un pārsniegt atļauto ātrumu, tomēr visam ir savas robežas. Joprojām nespēju saprast, cik liels ir ekstāzes līmenis cilvēka emocijās un cik niecīgas ir viņa spriestspējas un atbildības sajūta, ja ar nenormālu ātrumu var nesties pa koplietošanas ceļu, apdraudot ne tikai savu, bet arī apkārtējo dzīvības. Būtu interesanti pavērot, kā šie antivaroņi savas bravūrīgās tieksmes apliecinātu profesionālā sacīkšu trasē, kur sacensties ar līdzvērtīgiem pretiniekiem un apliecināt savas spējas norobežotā un līdz ar to sabiedrībai drošā teritorijā, nevis pa taisnu un gludu posmu ieskrieties līdz maksimumam un tad drebošām rokām nomest ātrumu līdz normālam. Intuīcija teic, ka šādi tipi nekad nebūs īstu sacīkšu braucēji, jo viņiem trūkst būtisku īpašību – disciplīnas un atbildīguma.
Bet no visa tā rodas vēl papildu jautājums – vai tiešām es maksāju nodokļus tikai tādēļ, lai kāds nenormālais apdraudētu mani un manus tuvākos? Brīžiem šķiet – varbūt labāk lai paliek grubuļainas tās šosejas, vismaz trakajiem nebūs iespēju apdraudēt normālus braucējus.
Lai gan ik reizi nobubinu kādus dusmīgus vārdus, kad izskan kārtējā ideja par sodu palielināšanu ātruma pārkāpējiem, tomēr, šķiet, ir vērts tos padarīt bargākus – līdz pat īslaicīgam apcietinājumam un tiesību atņemšanai uz krietni ilgu laiku. Varbūt tad mēs varētu saviem mīļajiem, pavadot ceļā, vienkārši teikt ierasto frāzi – brauc prātīgi, bez papildu teikuma – kaut tavā ceļā negadītos nenormālais. ◆
