Ja esi piedzimis «nepareizs», esi gatavs tam, ka tiksi izmests dzīves mēslainē. Neglābs vispozitīvākās rakstura īpašības, kuras bieži nepiemīt «pareizajiem».
Daudzi sapratīs, ko nozīmē dzīvot no manas nožēlojamās pensijas un mazdēla, 3. grupas invalīda, pabalsta. Mazdēla darba meklējumi vienmēr beigušies ar vienu un to pašu rezultātu: darba pieredzes nav, esi 3. grupas invalīds – tātad nederīgs.
Triju gadu laikā mazdēlam izdevās īslaicīgi pastrādāt tādās vietās, kur darbojas rotācijas princips: uz pārbaudes laiku, bez līguma, vērtējums – neatbilstošs, lūdzu, nākamais utt. Ērti un labi, jo nodokļi nav jāmaksā, tikai kaut ko aploksnītē atvēl izbrāķētajam.
Tad beidzot uzsmaidīja laime. Jutāmies kā lielo laimestu saņēmuši. Darbs tuvu dzīvesvietai, alga apmierinoša, ir līgums. Pēc nožēlojamas eksistēšanas perioda jutāmies kā bagātnieki un plānojām, kurus caurumus lāpīsim vispirms. Ak, mēs naivie muļķi! Bijām aizmirsuši veco tautas gudrību: ja tev ir labi, pārāk nepriecājies, jo tas nav uz ilgu laiku.
Nav nozīmes, ka jaunietis nelieto alkoholu, grib strādāt un dara to pēc labākās sirdsapziņas, darbu nekavē, ir saticīgs un izpalīdzīgs, bet milzīgs trūkums ir tas, ka viņš ir 3. grupas invalīds un vajadzības gadījumā nevar kāpt un darboties uz kāpnēm, lai, piemēram, iedzītu kādu naglu, jo zūd līdzsvara izjūta. Pēc nostrādāta pusgada jaunieti palūdz aiziet no darba «pēc paša vēlēšanās», jo arodārsta ieraksts «nevar darboties uz kāpnēm» veikala vadības ausīs skan gandrīz kā kapu zvans. Vadība var gandarījumā sarīvēt rokas, jo lielveikals attīrīts no «nepareizā» darbinieka. Darba devējs apmierināts – pēc paša vēlēšanās (ne gluži tā), ar teicamu rekomendāciju, viss atbilstoši likumam. Domāju, atradīsies cilvēki, kuri sapratīs, kā jūtamies. Ir jābūt ļoti stipram, lai līdzīgā situācijā nekļūtu par «ielas» cilvēku.
Lai veicas lielveikala vadībai un negadās kāds paģirains «pareizais», kurš nogāžas no trepītēm, naglu dzenot. ◆
A.L.Ozoliņa, pensionāre
