«Daudzreiz esmu dzirdējis, kā cilvēki stāsta – viņiem iet ļoti grūti. Par spīti visām grūtībām, man ir bijusi ļoti skaista dzīve,» atklāj nu jau pensionētais kultūras darbinieks Vitolds Kravalis. Viņa krāsainajā mūžā nav trūcis ne spilgto, ne drūmo toņu, bet kungs joprojām smaida.
Visskaistākais Vitolda kunga dzīvē bijis bērnības laiks. Viņam prātā pat ir doma kādu dienu par to uzrakstīt grāmatā. Vitolds atceras, kā puikas gados caur mežu bieži mērojis ceļu no tēva mājām uz mammas ģimenes mājām. Turpat blakus arī atrodas Bolupe, kas, pavasarī applūstot, rādījusi savu skaistumu, savukārt vasarās tur vēžots, ķertas līdakas un ar kaimiņu bērniem kopā arī peldējies.
Mammas vecāki poļi strādājuši dzelzceļā un uz Balviem atbraukuši ar vilcienu. Šai pusē arī apmetušies uz dzīvi. Mamma apprecējusies ar vietējo – latgalieti. Vitolds pirms 74 gadiem ienācis ģimenē, kurā jau auga vecākais brālis Jānis, māsa Valentīna un jaunākais Staņislavs. Pabeidzis Balvu stacijas septiņgadīgo skolu, 14 gadu vecumā puika devās mācīties uz Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu par dramatisko kolektīvu režisoru. Mācījies vienā kursā ar Operetes teātra un Liepājas teātra aktrisi Birutu Sproģi, kā arī baleta mākslinieci Inesi Čaču.
Interese par režiju Vitoldam radās jau tad, kad kopā ar kaimiņu bērniem vecajā rijā iestudējuši Vitolda režisētas izrādes, kurās puika darbojies arī kā aktieris.
Visu rakstu lasiet piektdienas, 10.aprīļa, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš un no personīgā arhīva
