Piedzīvojumi sākās ar to, ka bija ļoti skaists vakars un mēs devāmies uz baznīcu.
Piedzīvojumi sākās ar to, ka bija ļoti skaists vakars un mēs devāmies uz baznīcu.
Kad pārnācām mājās, mūs sagaidīja mans brālis. Viņš pastāstīja, ka uz tilta redzējis Sniegbaltīti un Ziemassvētku vecīti. Tas mums šķita diezgan interesanti, it īpaši man, jo es biju saticis Ziemassvētku vecīti, bet ne Sniegbaltīti.
Sākām skatīties pa logu un gaidīt Salatēti. Es ieraudzīju piebraucam pelēku «Audi», no kura izkāpa Salatētis. Visi sākām priecāties, bet viņš aizgāja uz nākamo kāpņu telpu. Cerības nezuda, jo tūlīt pēc tam atkal piebrauca «Audi», un no tā izkāpa vēl viens vecītis. Es sāku sparīgi māt. Viņš, mani ieraudzījis, pamāja pretī. Man bija tāds prieks, ka es vai no ādas līdu laukā un ar nepacietību gaidīju viņa zvanu.
Es gaidīju tikai dāvanu maisu, bet ko jūs domājat – kas parādījās durvīs? Ziemassvētku vecītis! Viņš ienāca iekšā, dalīja dāvanas un atprasīja dzejoļus.
Salatēti ziemeļbriežu kamanās vēl neesmu redzējis, bet gan jau redzēšu!
Ziemassvētki ir mani mīļākie svētki. Tie ir gaidīšanas svētki.
Kristaps Budrēvics, 4. pamatskolas 5.d klase
