Pērn par pārkāpumiem Jelgavā sodīts viens suņu īpašnieks, šogad jau 39.
Suņu izbradātās puķu dobes un iznīkušie košumkrūmi aktualizējuši jautājumu par dzīvnieku labturību pilsētā. Problēmas ir arī laukos, kur cilvēkus apdraud klaiņojoši suņi. Statistika liecina, ka Pašvaldības policija kļuvusi aktīvāka suņu īpašnieku uzraudzībā un arī sodīšanā.
Svētdienas vakarā Lielajā ielā pa plašo ietvi katrs pa savu pusi iet divi suņu «draugi» – sešgadīgais Sema un astoņgadīgais Bims. Abiem pavada, no kakla siksnas atvienota, atrodas saimniekiem rokās. Pie Annas baznīcas viens otru ieraudzījuši, dzīvnieciņi priecīgi sarejas. Lai satiktos, vieniem ir jāiet pāri ielai. Tā tiek šķērsota pa taisno, nevis pie luksofora zaļās gaismas pa gājēju pāreju pie krustojuma. Taču automašīnu maz, tādēļ satiksmes noteikumu pārkāpums neliekas bīstams. Pārkāpums ir arī suņus vest brīvā vaļā ar atvienotu pavadu, taču vecāki ar trīsgadīgu bērnu pie rokas, kas paiet garām Bimam un Semam, šķiet, par to neuztraucas. Proti, suņi, kaut arī greizsirdībā rej par to, ka vienu saimnieks glauda, bet otram ir jāpagaida, izskatās paklausīgi. Bima saimnieks stāsta, ka pilsētā ir problēmas ar klejojošiem bezsaimnieka suņiem, kas divas reizes uzbrukuši arī viņa Bimam, tādēļ tas pārcietis divas operācijas.
Dobēs gribētu stādīt puķes
Norūpējusies par suņu nodarīto skādi ir Asteru ielas 4. mājas vecākā Irēna Lauva. «Saimniekam suns pa ielu jāved īsā pavadā – tā esmu novērojusi Vācijā. Taču kas pie mūsu mājas notiek? Saimnieks iet pa gājēju celiņu, bet suns garā pavadā skrien pa apstādījumiem, izbradā dobes, aplaista tās ar savu urīnu. Košumkrūmi un puķes kalst. Arī sētnieka darbu es neapskaužu. Viņam vajadzētu piemaksāt. Parasti rīta pastaigās no pavadas vaļā palaistie suņi nevairās nākt nesen ierīkotajā bērnu laukumā, kur arī nereti ir piemēslots,» teic I.Lauva. Viņa ir centusies aizrādīt vairākiem suņu īpašniekiem, tomēr ne vienreiz vien sastapusies ar ignoranci. Līdzīgs viedoklis ir Pārlielupes iedzīvotājai Teklai Žabovai, kuras dzīvesvietā Lāčplēša ielā ir tādas pašas problēmas. Abas kundzes domā, ka policistiem vajadzētu aktīvāk un bargāk sodīt pārkāpējus.
Pilsētā stingrāk nekā laukos
Jelgavas Pašvaldības policijas pārstāve Sandra Reksce atzīst, ka līdz šim gan policija nav saņēmusi izsaukumus par suņu izbradātām dobēm un bērnu laukumiem. «Par suņu īpašnieku pārkāpumiem, tāpat kā par citām nekārtībām, jāziņo pa bezmaksas diennakts tālruni 8550,» piebilst S.Reksce. Viņa skaidro, ka Jelgavā suņu īpašniekiem ir atļauts savus mīļdzīvniekus vest pastaigā pa visu pilsētu, izņemot Pasta salu. Taču suņus nedrīkst laist pilsētas zaļajā zonā – par šo prasību neievērošanu mājdzīvnieku īpašniekiem šā gada nepilnos četros mēnešos izteikti 39 brīdinājumi (pērn pa visu gadu tikai viens). Šogad vienreiz suņa īpašnieks arī sodīts (maksimālais sods šajā gadījumā ir līdz 100 eiro).
Jelgavas pašvaldības pārstāve Egita Veinberga informē, ka līdz 1. maijam plānots atvērt suņu pastaigu laukumu Atmodas ielā 13. Pašvaldības dati liecina, ka no 2008. gada janvāra līdz 2015. gada aprīlim jelgavniekiem izsniegti 1105 suņu reģistrācijas žetoni.
Pirms pērc suni – padomā
Ainavu arhitekte Kristīne Dreija pērn bija iesaistījusies labdarības projektā par suņu pastaigas laukuma ierīkošanu Jelgavā. Viņas izstrādātais projekts ir nodots pašvaldībā. Tā kā suņu pastaigām ir slēgta Pasta sala, šāda laukuma izveidošana, viņasprāt, ir aktuāla. «Ja pašvaldība varētu atļauties, nelieli suņu laukumi varētu būt vai katrā pilsētas mikrorajonā,» saka K.Dreija. Ainavu arhitekte piebilst, ka viņas projektētais suņu pastaigas laukums ir samērā vienkāršs – iežogota teritorija, kurā izvietotas atkritumu urnas.
LLU Veterinārmedicīnas fakultātes docente Dace Keidāne spriež, ka ideja ierīkot Jelgavā pastaigu laukumu nav slikta, taču, viņasprāt, tas būs saistoši tikai tuvējās apkārtnes iedzīvotājiem. Docente uzsver, ka bažas rada arī vairāku suņu uzturēšanās vienā laukumā, jo tie var cits citu sakost. «Suns nav pirmās nepieciešamības lieta. Cilvēkam ir ļoti atbildīgi jāpadomā, vai tas spējīgs suni pietiekami labos apstākļos uzturēt,» uzsver D.Keidāne.
Laukos vairāk pievēršas klaiņojošajiem dzīvniekiem
Vienkāršāk suņiem un to saimniekiem ir Ozolnieku novadā, kur pašvaldības saistošie noteikumi šajā ziņā neko nereglamentē. Sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Launerte skaidro, ka novadā suņu saimnieku pie atbildības sauc, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem. Tie atšķirībā no Jelgavas pašvaldības saistošajiem noteikumiem atļauj suņus izvest pastaigā ciemu zaļajā zonā, tomēr 2014. gadā Ozolnieku Pašvaldības policija sodījusi septiņus suņu īpašniekus. «Līdz šim pašvaldībā nav saņemtas sūdzības par suņu izbradātiem apstādījumiem un bērnu laukumiem, tomēr, domājot par dzīvnieku pastaigām piemērotu vietu ierīkošanu, pašvaldība plāno izveidot divus laukumus – Ozolniekos un Ānē,» stāsta A.Launerte. Viņa piebilst, ka zināms drauds ir klaiņojošie suņi, par kuriem iedzīvotāji zvanījuši policijai. Pērn noķerti un dzīvnieku patversmē nogādāti 25 šādi četrkājaiņi.
Arī Jelgavas novada pašvaldības saistošajos noteikumos par suņiem nav ne vārda. Pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Kaņepone stāsta, ka par valdības noteikumu pārkāpšanu pērn sodīti 12 suņu saimnieki, bet šogad viens. Pērn novada administratīvajā teritorijā izķerti 57 klaiņojošie suņi un 64 kaķi, savukārt likumīgie saimnieki pieteikušies vien septiņiem suņiem un sešiem kaķiem. ◆
