Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā skatāmas izcilu pilsētas mākslinieku gleznas.
Īpaša izstāde par godu pilsētas 750 gadu jubilejai šodien tiek atklāta Ģ.Eliasa Vēstures un mākslas muzejā. Reti kad Jelgavā vienkopus skatāmi kā izcilu mūspuses vecmeistaru, tā mūsdienu mākslinieku darbi. Autoru vidū ir Jānis Valters ar slaveno «Tirgus Jelgavā», Sigismunds Vidbergs, Vilhelms Purvītis, Ģederts Eliass, Eduards Jurķelis, Visvaldis Garokalns, Paulis Buldinskis, Silvija Meškone, Edvīns Kalnenieks, Ivars Klaperis, Uldis Roga un citi. Muzeja direktores vietniece Marija Kaupere teic – izstāde apliecina, ka no Jelgavas nāk diži mākslinieki, ar kuriem lepoties.
– Muzejs pilsētai sarūpējis skaistu dāvanu – izcilu mākslinieku jelgavnieku darbu izstādi. Tā tiek atklāta tikai šodien, bet zinātāji par izstādi runā jau kādu laiku.
Kad domājām izstādes nosaukumu, bija priekšlikums par «Zelta Jelgavu». Es mazliet šaubījos, domāju, vai spēsim sarūpēt atbilstošu izstādi. Pēc tam, kad bijām pārliecinājušies, kas mums pašiem muzejā ir un ko varēsim deponēt, šķita, ka «Jelgavas zelts» ir precīzāks nosaukums. Izstādē redzamais ir labākais, kas mums ir, kaut mākslā jau nevar teikt – «labākais». Protams, vajadzēja vairāk, bet centāmies sarūpēt tos darbus, ko varam saukt par Jelgavas zeltu. Pārsvarā tie ir mākslinieki jelgavnieki, liela daļa no viņiem ir Jelgavā dzimuši, vismaz skolā gājuši. Ir arī mākslinieki, kas šurp atbraukuši, jau sasnieguši briedumu, un ilgstoši šeit strādājuši. Visi vārdi ar Jelgavu ir cieši saistīti. Es negribētu dalīt māksliniekus labākajos un vēl labākajos, un visus vienā reizē jau nekad nav iespējams parādīt.
– Kā izvēlējāties, kurus darbus iekļaut izstādē?
Izvēlējāmies autorus, kurus noteikti gribam parādīt, un vispirms skatījāmies, kas mums pašiem ir. Kā nav, to lūdzām kolēģiem Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, arī labam mūsu sadarbības partnerim Mūkusalas mākslas salonam, ir arī darbi no privātkolekcijām. Arvīda Spertāla darbus saņēmām no meitas Leldes, arī pašu krājumā Spertāls ir pārstāvēts. Šā mākslinieka gleznas varējām izvēlēties daudz vairāk, bet diemžēl telpas mūs ierobežo.
Savukārt Rita Valnere pirms diviem gadiem mums uzdāvināja daudzus savus darbus, varējām iztikt ar savu krājumu. Profesors Eliass reiz māksliniecei bija teicis, ka viņas darbiem būtu jānonāk Jelgavas muzejā. Tā kā viņa ļoti ciena meistaru, to turējusi prātā un pēc daudziem gadiem vēlējumu izpildījusi.
Izstāde ir arī laba iespēja pārskatīt pašiem savu krājumu. Daudzi darbi tika restaurēti, no jauna ierāmēti. Tas ir labs atskaites punkts, kad varam pārliecināties, cik mēs esam stipri, vai mums pietiek sava zelta vai tas jālūdz citiem. Jāsaka – saliekot visu kopā, redzam, ka esam gana bagāti.
Gribējām parādīt patiešām labāko. Piemēram, no Jāņa Valtera mums ir tikai studijas, bet izstādē būs redzama arī glezna «Tirgus Jelgavā». Jau sen sapņojām par to, ka reiz šis darbs jāparāda Jelgavā. Kolēģi no Mākslas muzeja laipni piekrita, un kur tad vēl, ja ne Jelgavā un turklāt jubilejas gadā to skatīt.
«Tirgus Jelgavā» tapa 1897. gadā kā Valtera diplomdarbs, un Latvijas mākslas vēsturē tā ir ļoti nozīmīga glezna. Gaisma tajā ir fantastiska. Pat ja ārā drūms, kad skatāmies, šķiet, ka saulīte spīd. Kad Valters atgriezās no Pēterburgas, Svētes ielā viņam bija darbnīca. Arī Eliass pie viņa nedaudz mācījies. Pēc tam Valters aizbrauca uz Vāciju, kur viņam bija sava darbnīca, bagātas kundzes un jaunkundzes nāca pie viņa mācīties. Arī Vācijā Jānis Valters bija gana pazīstams.
No Valtera ir tik, cik nu daudz var būt vienā izstādē, kur jāparāda arī citi autori. Viņa darbus deponējām arī no Jāņa Zuzāna kolekcijas. Tāpat izstādē ir arī Vilhelms Purvītis, kurš savu diplomdarbu kopā ar Jāni Valteru gleznojis Jelgavā. Otrā pasaules kara laikā daudzi Purvīša darbi Jelgavā aizgāja bojā.
– Īpaši izceļams arī grafiķis un gleznotājs Sigismunds Vidbergs.
To, ka slavenais Vidbergs ir jelgavnieks, vērts atgādināt. Tā nu ir iznācis, ka ļoti ilgus gadus viņa darbi muzejā nav eksponēti. Gribētos kādreiz viņa izstādi sarīkot. Pašlaik par Vidbergu top grāmata, un varbūt tās iznākšanu varētu apvienot ar izstādi mūsu muzejā.
Izstādi ir pelnījis gan Vilhelms Purvītis, gan Valdis Kalnroze, kā arī citi no mūsu zelta māksliniekiem. Un, protams, jelgavniekiem pieklātos šo autoru veikto apskatīt tepat mājās. Kad pagājuši 20 gadi, ir izaugusi jauna paaudze, kas darbus nav redzējusi, un tos var rādīt atkal.
Izstādē ir arī tādi meistari un darbi, kas ilgu laiku nav rādīti, ir grafikas, kas ļoti sen nav izliktas apskatei. Tāpēc tiem, kas atnāks uz izstādi, būs mazi un lieli atklājumi. Katram jelgavniekam ir jāpazīst savi labākie mākslā, tāpat literatūrā un citās jomās.
– Un kur tos iepazīt vēl labāk, ja ne izstādē, kur visi redzami vienkopus.
Tieši tā. It kā jau mēs viņus pazīstam, bet, kad paskaties uz visiem kopā, tas ir krietni iespaidīgāk. Vairums jelgavnieku būs redzējuši Valtera gleznu «Tirgus Jelgavā», bet ar mākslas darbiem jau vienmēr ir tā – kad tie nonāk citā izstādē, «kompānijā», viss ir citādi.
Izstāde apskatāma līdz 31. maijam, līdz pat pilsētas svētku kulminācijai. Domāju, tas ir pietiekami, lai varētu atnākt visi, kam interesē. «Tirgus Jelgavā» gan paliks līdz vasaras beigām. Lai gan maijs skolās ir saspringtāks laiks, es ceru, ka skolotāji rosinās audzēkņus apmeklēt muzeju, lai redzētu mūsu labāko meistaru darbus.
– Paralēli «Jelgavas zeltam» šajās dienās tiek atklātas vēl četras izstādes.
Izstādē «Jelgava un jelgavnieki medaļu mākslā» skatāmas medaļas, kuru autori nav jelgavnieki, taču savos darbos iemūžinājuši jelgavniekus un ar Jelgavu saistītus notikumus. Te ir Jāņa Strupuļa darbi, kur attēlots Kurzemes hercogistes ģerbonis, pats hercogs Jēkabs, arī muzeja ēka. Ir gan Ģederts Eliass, Ādolfs Alunāns, gan Krišjānis Barons, kurš šeit mācījies, arī Aspazija. Ir arī Nellijas Skujenieces (vienīgā jelgavniece) un Kārļa Grundmaņa darbi.
Tāpat apskatāmi Ulda Zutera pasākumu plakāti, kuros redzam labāko, kas pie mums noticis pēdējos piecos gados. Ir arī mūsdienu lietišķās mākslas izstāde, jo Jelgavā ir gan lieliski keramiķi, gan tekstilmākslinieki, gan stikla, rotu un ādas mākslinieki.
Savukārt Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā ir Maijas Sniedzītes rotu izstāde. Viņas rotas ir fantastiskas, tās nevar ne ar ko salīdzināt. Domāju, ka izaugušas divas paaudzes, kas par Maiju Sniedzīti droši vien nezina neko. Muzejā mums ir maz viņas darbu, tos dabūjām no privātkolekcijām. Izstāde ir bagātīga, par ko liels paldies jāteic visiem atbalstītājiem.
– Kādas izstādes vēl šogad plānotas muzejā?
Jūnijā būs savdabīga mākslinieces Andas Lāces izstāde. Darbu būs ļoti maz, bet zāle būs pilna. Rudenī paredzēta interesanta Jāņa Strupuļa Dānijā tapušo darbu izstāde. Gleznas, pasteļi, zīmējumi, medaļas tur krājušās vairāk nekā 20 gadu un līdz šim Latvijā nav rādītas.
Vēl gada nogalē paredzēta izstāde, kas arī būs skatāma pirmo reizi. Tie būs Kurzemes vācbaltu autoru, pārsvarā jelgavnieku, darbi. No viņiem varbūt tikai daži ir vairāk pazīstami, bet darbi ir ļoti interesanti. Kurzemes Literatūras un mākslas biedrībai šogad aprit 200 gadu, tā ka izstāde būs par godu šim notikumam. Vienmēr jau gribas sarīkot kaut ko tādu, kas ir pārsteigums, un lai pie mums atbrauc tieši tāpēc.
Jāpiebilst, ka vakar Liepājas muzejā atklājām Eliasa darbu izstādi. Tas arī ir svarīgs notikums, jo par Jelgavu runās ārpus mūsu pilsētas. Ieceru mums ir daudz. Jācer, ka jelgavniekiem šķitīs pietiekami interesanti atnākt uz «Jelgavas zeltu». Ar to, kas mums ir labs, vajag lepoties. Un kurš tad cits to darīs, ja ne mēs paši? ◆
