«Situācija Latvijas bērnunamos ir kritiska un prasa būtiskas izmaiņas, laužot līdzšinējo praksi un institūciju darbu pakļaujot bērna interesēm, nevis otrādi,» secinājuši deputāti pēc sēdes, kurā viņi iepazinās ar tiesībsarga jau skandalozo slavu ieguvušajiem pārbaudes rezultātiem par bērnu tiesību pārkāpumiem ārpusģimenes aprūpē.
Tajā, piemēram, secināts, ka 288 bērni no 1345 pārbaudēm pakļauto bērnunamu audzēkņiem tiek sūtīti uz internātskolām, bet vēl vairāki ievietoti psihoneiroloģiskajās slimnīcās. Tas liecinot par daudzu sociālo aprūpes centru vadītāju vēlmi «atkratīties» no bioloģiskajās ģimenēs cietušajiem bērniem, grūžot viņus projām medikamentozi ārstēties vai mācīties otrā Latvijas galā, nevis sniedzot sociālu un psiholoģisku atbalstu. Tāpēc nolaidīgie direktori būtu jāatlaiž, bet bērnunami kā dārga kara laika palieka jālikvidē. Turklāt ievērojamus uzlabojumus ārpusģimenes aprūpē varētu panākt jau pusgada laikā, nesen tiekoties ar Laimdotu Straujumu, vairākiem ministriem un Latvijas Pašvaldības savienības pārstāvjiem, izkalkulējis tiesībsargs, kurš ne pirmo reizi izcēlies ar skaļiem un dramatiskiem paziņojumiem.
Žēl, ka jālieto šādas metodes, un gribētos ticēt, ka tas beidzot iekustinās iesīkstējušo sistēmas ratu. Tomēr nepamet sajūta – lai gan putekļu vietā sacēlusies pamatīga smilšu vētra, tā tomēr norims, atstājot dažas neilgi sūrstošas acis. Par to liecina lozungu forma un saukļi – «Pa vecam vairs nedrīkst!», «Jāstrādā!», «Mums vajadzīgi reāli soļi!».
Taču karavāna lēnām iet tālāk, un ar vai bez tiesībsarga paziņojumiem līdz 2020. gadam ar ES fondu gādību uzņemts kurss uz lielo bērnunamu pārveidi par maziem aprūpes centriem un jauniešu mājām un nedaudz lielāku atbalstu adoptētājiem, audžuģimenēm un aizbildņiem. Tomēr joprojām atklāts paliek jautājums, vai tiesībsargs, premjerministre, deputāti un citi tautas priekšstāvji, tu un es būtu gatavi parūpēties par kaut vienu bāreni, lai šo cēlo vīziju piepildītu. ◆
