«Pirmsskolas izglītības pedagogi, kuri 60 gadu vecumā spēs strādāt, paliks, jo nemaksās jau simt procentu apmērā, bet tiem dažiem, kas faktiski dzīvo uz slimības lapas, šī pensija būtu ļoti nepieciešama,» Jelgavas bērnudārza «Kamolītis» vadītāja Anita Bērziņa vērtē ieceri no nākamā gada janvāra sporta, speciālās un pirmsskolas izglītības skolotājiem piešķirt izdienas pensiju. Tai gan zaļo gaismu kavējas dot Finanšu ministrija, kas lēš, ka būs nepieciešams daudz vairāk līdzekļu, nekā plānots.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti atbalstījuši priekšlikumu sporta, speciālās un pirmsskolas izglītības pedagogiem no 60 gadu vecuma piešķirt izdienas pensiju, ja viņu pedagoģiskais darba stāžs būs vismaz 30 gadu. Iecerēts, ka izdienas pensiju piešķirs 80 procentu apmērā no personas mēneša vidējās darba samaksas tik ilgi, kamēr iestāsies pensijas vecums, ziņo aģentūra LETA.
Ne visi vairs lec kā zaķīši
«Kamolīša» vadītāja atzīst, ka šāda iespēja pirmsskolas izglītības pedagogiem ir ilgi gaidīta un vērtīga. «Laba daļa skolotāju arī 60 gados lec kā zaķīši, bet dažiem iet ļoti grūti un viņiem no svara katrs mēnesis, kas palicis līdz pensijai. Mūsu darbs ir ļoti radošs un psiholoģiski nogurdinošs. Protams, arī labi iegājies un izprotams, taču visu laiku neder vienas un tās pašas metodes, kā arī mainās prasības. Turklāt mazie bērni ir nemitīgi jācilā un jānēsā, kas rada muguras problēmas, un jāsaka godīgi – vecāki tomēr vēlas redzēt gados jaunākus pedagogus,» argumentus par labu iecerei min A.Bērziņa. Viņa nepiekrīt, ka skolotāji varētu nolemt par labu izdienas pensijai «nevarēšanas un negribēšanas» dēļ, jo atalgojums nav tik liels, lai bez nopietna iemesla atteiktos no kādas tā daļas. Iemesls neatbalstīt ieceri nevarētu būt pedagogu trūkums pirmsskolas izglītībā, jo pirmspensijas vecuma skolotāji, kam radušās veselības problēmas, tāpat ņem slimības lapas, un šajā laikā jāmeklē aizvietotāji.
Puskilometrs jauna asfalta
Aprēķini liecina, ka 2016. gadā izdienas pensijām no valsts budžeta būtu nepieciešami aptuveni 435 tūkstoši eiro, kas tiktu izmaksāti ap 90 skolotājiem. Norādīts, ka izdienas pensijai varētu pieteikties tikai aptuveni desmit procentu pedagogu, tādējādi neradot lielu finansiālo slogu, uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško. «Naudas izteiksmē tas ir puskilometrs jauna asfaltēta ceļa. Vai mums nav šā puskilometra, ko nodrošināt tiem, kuri pēc ilgiem darba gadiem vairs nav spējīgi veikt pedagoga darba pienākumus?» viņa retoriski jautā, iestājoties, ka tieši sporta, speciālās un pirmsskolas izglītības pedagogiem visvairāk nepieciešamas izdienas pensijas, jo viņi pakļauti profesionālās izdegšanas riskam un pastiprinātām veselības problēmām.
Citas pedagogu grupas varētu iebilst
Tomēr Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens («Vienotība») min, ka patlaban valstī ir negatīva fiskālā telpa, līdz ar to nav redzamas iespējas atbalstīt jaunās politikas iniciatīvas. Tāpat pedagogu prognozes esot pārāk pozitīvas, un ir maz ticams, ka iespēju pieteikties izdienas pensijām tiešām izmantos tikai minētie desmit procenti skolotāju.
Lai gan Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija paudusi atbalstu priekšlikumam, tomēr vairāki deputāti norāda, ka izdienas pensiju piešķiršana atsevišķām pedagogu grupām varētu radīt sajūtu, ka pārkāpts vienlīdzības princips. Turklāt ar šādu lēmumu varētu būt neapmierināti arī citu profesiju pārstāvji. «Valsts ekonomiskā situācija ir tāda, ka izdienas pensijas nevar maksāt visiem, bet ar kaut ko jāsāk, un šie skolotāji ir tam vispiemērotākie,» teic A.Bērziņa. ◆
