Lai atgādinātu autovadītājiem par nepieciešamību ievērot atļauto braukšanas ātrumu, pagājušajā diennaktī visā ES notika pastiprināti ceļu policijas reidi. Tajos iesaistījās arī Jelgavas ceļu policisti. Šogad Jelgavā, kā arī Jelgavas un Ozolnieku novados autovadītāji šādā pārkāpumā pieķerti vairāk nekā pusotru tūkstoti reižu. Divos ceļu satiksmes negadījumos, kas saistīti ar ātruma pārsniegšanu, zaudētas cilvēku dzīvības.
Jau drīz pēc pulksten sešiem no rīta divus ātruma pārsniedzējus Jelgavas ceļu policisti apturēja uz Jelgavas–Rīgas šosejas. Diemžēl tādu netrūka arī pārējā akcijas laikā. Pirms deviņiem rītā šāds pārkāpums fiksēts arī Pārlielupē, Cukura ielā, kas, kā «Ziņām» paskaidroja inspektors Imants Eihentāls, vienam otram ātrbraucējam ir kā apvedceļš, pa kuru var izvairīties no dažiem luksoforiem. Taksometrs, kas, pārbraucot pār Lielupes tiltu, no Rīgas ielas nogriezās Cukura ielā, iepretī privātmājām attīstīja ātrumu 65 kilometri stundā. «Vedu pasažieri, kurai deviņos jābūt darbā,» «Ziņām» paskaidroja taksometra vadītājs Viktors Ļevanovičs.
«Es domāju, ka pilsētā var atļaut braukt ar 60 kilometriem stundā. Nejēdzīgu ierobežojumu ir daudz, kaut vai, piemēram, Dobeles šosejā 6. līnijas galā, kur pēkšņi simt metru garumā ātrums no 70 kilometriem jāsamazina līdz 50 kilometriem stundā,» «Ziņām» klāstīja apturētais autovadītājs. Ceļu policisti šim viedoklim nepiekrīt. Viņi uzsver, ka Cukura iela ir dzīvojamo māju rajons, kurā nereti uz brauktuves ir arī bērni.
Ne vienmēr jābrauc tik ātri, cik atļauts
Šoreiz V.Ļevanovičs tika cauri vien ar brīdinājumu, jo viņam nav reģistrētu pārkāpumu. Skāde gan sanāca, jo pasažiere taču darbu nokavēja. «Autovadītājam, kura dokumenti tiek pārbaudīti, sazinoties ar dežūrdaļu, jārēķinās, ka vismaz desmit minūtes nāksies pagaidīt,» «Ziņām» paskaidro I.Eihentāls. Viņš piebilst, ka braucējiem jāizvērtē ceļa apstākļi, jo ne vienmēr maksimāli atļautais ātrums ir arī piemērotākais. Daudzviet pilsētas dzīvojamos rajonos nav uzstādītas ceļazīmes «Dzīvojamā zona», kas nosaka nepārsniegt ātrumu 20 kilometru stundā, taču jābrauc tur ir lēni un uzmanīgi. Inspektors Jānis Rubīns atceras, ka pērn Valdekā nepiemērotu ātrumu izvēlējās arī kāds jauns velosipēdists un uz ietves uztriecās vecākai sievietei. «Parasti šādos gadījumos cietušie un vainīgie paši tiek galā. Taču toreiz izsauca arī mūs, jo cietusī tika nogādāta slimnīcā,» stāsta J.Rubīns.
Palīdz stacionārie radari
Ceļu policisti spriež, ka bieži vien braukšanas ātrumu un arī maršrutu nosaka ceļa segums. «Loka maģistrāles bedrainajā posmā starp Rīgas ielu un Kalnciema ceļu neviens ātrumu nepārsniedz,» ironiski pasmaidot, saka inspektors Romāns Serbulovs. Ja Jelgavas apvedceļa posmā no krustojuma ar Rubeņu ceļu līdz Rīgas–Jelgavas (A8) šosejai būtu kvalitatīvs asfalts, braucēju caur autosatiksmē pārslogotajiem Ozolniekiem būtu krietni mazāk, viņš domā.
Policisti atzinīgi vērtē stacionāros radarus, kas uzstādīti A8 šosejā pie krustojuma ar Ozolnieku–Branku ceļu (agrākais Branku aplis) un pie Skuju skolas. «Ja nebūtu šo radaru, diez vai kāds tajos ceļa posmos samazinātu ātrumu līdz prasītajiem 70 kilometriem stundā,» domā I.Eihentāls. Kolēģi gan neatceros, ka pēdējā laikā šajā agrākajā «melnajā punktā» būtu notikušas avārijas.
Pārkāpēju pamana trīs kilometru attālumā
Jelgavas ceļu policistu priekšnieka vietnieks Andis Rozenbahs stāsta, ka šogad uz Jelgavas un Ozolnieku novadu ceļiem, kā arī Jelgavā katru dienu aizturēti vidēji 15 atļautā braukšanas ātruma pārkāpēji. «Ja ārpus apdzīvotajām vietām ātruma pārkāpums nav lielāks par 20 kilometriem stundā, tad pienākas naudas sods līdz 15 eiro. Taču sešos gadījumos autovadītāji brauca tik neapdomīgi, ka nācās tiem uz laiku atņemt braukšanas tiesības,» teic A.Rozenbahs. Viņš piebilst, ka radari, kas uzstādīti policijas auto, ātruma pārkāpumu var fiksēt līdz trīs kilometru attālumā, bet rokas radari, ko parasti lieto pilsētās, – līdz viena kilometra attālumā.
Pastiprinātas diennakti ilgas ātruma kontroles akcijas ideja nāk no Vācijas ceļu policijas, kas pirmo reizi to sekmīgi īstenoja 2012. gadā. Trīs gadu laikā akcijai pievienojās arī pārējās ES valstis.
Šā gada pirmajos trīs mēnešos uz Latvijas ceļiem ievainojumus guvuši 814 satiksmes dalībnieku, dzīvību zaudējuši 39, trīs no tiem Ozolnieku un Jelgavas novadā. Divos gadījumos skaidri zināms, ka nāvē vainojams pārsniegtais braukšanas ātrums. ◆
