Atzīmējot Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības 200 gadu jubileju, pie Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja otrdien tika atklāta piemiņas plāksne. Tā vēsta, ka šajā ēkā dibināta ne vien Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība (1815), kas ir Baltijā pirmā zinātniskā biedrība, bet arī Latvijas teritorijā pirmā augstskola (1775) un Kurzemes provinces muzejs (1818), kurš ir otrs vecākais muzejs Latvijā.
Svinīgajā brīdī piedalījās arī akadēmiķis Jānis Stradiņš. Viņš norādīja, ka tagadējā Latvijas Zinātņu akadēmija varētu tikt uzskatīta par Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības mantinieci un tieši šeit dzimusi Latvijas eiropeiskā zinātne. Šajā ēkā ne vien strādājuši pasaules slaveni zinātnieki, bet 1819. gadā arī tika diskutēts, kādā valodā izglītoties brīvlaistajiem latviešiem un igauņiem.
Diskusijas rosinātāji bijuši Kurzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs Kārlis Frīdrihs Vatsons un Vidzemes superintendents Kārlis Gotlobs Zontāgs, kuri uzstājuši, ka latviešiem un igauņiem jādod iespēja izglītoties savā valodā, to modernizēt un veidot savu kultūru. Tāpat Jelgavā 1822. gadā sāka iznākt pirmais laikraksts latviešu valodā «Latviešu Avīzes».
Zinātniekus aicina uz sadarbību
Pēc piemiņas plāksnes atklāšanas muzeja telpās noritēja starptautiskā Baltijas intelektuālās sadarbības 14. konference «Zinātņu akadēmijas par pētniecību un inovāciju pagātnē un nākotnē». Ar referātu tajā piedalījās akadēmiķi no Latvijas (J.Stradiņš referātu veltīja Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības jubilejai), Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Slovākijas, taču klāt bija arī Somijas, Norvēģijas un Vācijas kolēģi. Konferences viesu vidū bija Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns, kurš aicināja akadēmiķus uz ciešāku sadarbību.
Konferences gaitā tika prezentēta arī biedrības jubilejai veltīta pastmarka, uz kuras attēlota pašreizējā muzeja ēka. Pastmarkas nomināls ir 0,85 eiro, tirāža – 200 000 eksemplāru, aploksnes tirāža ir 1500 eksemplāru. Pastmarkas dizaina autore Elita Viliama stāsta, ka tās centrā ir brīvmūrnieku altāris, papīra rullis un lira. Starp 24 zinātņu vīriem (kuru vidū var pazīt Garlību Merķeli, Augustu Bīlenšteinu, Teodoru Grothusu un citus pazīstamus zinātniekus), ir izcelta vienīgā dāma hercogiene Anna Šarlote Doroteja fon Mēdema, kas pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai dzīvoja Čehijā, taču atbalstīja Baltijas akadēmisko inteliģenci un jaunizveidotajai biedrībai ziedoja ievērojamu naudas summu.
Jubileju iekļauj UNESCO kalendārā
Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības galvenais mērķis bija apvienot izcilākos vietējos un ārzemju prātus, lai kopīgi veicinātu zinātnes, literatūras un mākslas progresu. Akadēmiķis J.Stradiņš gandarīts, ka biedrības 200 gadu jubileja ir ietverta UNESCO svinamo dienu kalendārā. Tajā tiek izceltas dalībvalstu īpašās gadadienas, kuru atzīmēšana veicina miera kultūru, starpkultūru dialogu un sapratni un saistās ar notikumiem, kas bijuši izšķirīgi svarīgu ideju virzībā, vai arī tādu ievērojamu personību gadadienas, kuras devušas būtisku ieguldījumu kultūras, izglītības, zinātnes un citu UNESCO mandāta jomu attīstībā. Kalendārā ietverta arī Raiņa un Aspazijas 150. jubileja, pērn atzīmētā Vecā Stendera 300. un Jāņa Cimzes 200. jubileja un citi notikumi. ◆
