Lai mazajos lauku ciematos komunālie pakalpojumi kļūtu ievērojami lētāki, pilsētniekiem varētu lūgt mazliet piemaksāt.
Šogad, ieviešot Jelgavas novadā vienotu un stingri pamatotu ūdensvada un kanalizācijas tarifu, mazo lauku ciematu iedzīvotājiem iznāk maksāt krietni vairāk nekā līdz šim. Turklāt tas ievērojami pārsniedz cenu, ko par šo pakalpojumu maksā pilsētnieki. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā skaidro, ka starpība ir pamatota, proti, lētāks pakalpojums iznāk tiem, kas vairāk tērē. Problēma prasa politisku gribu palīdzēt lauku ciematu iedzīvotājiem, kas parasti ir trūcīgāki par pilsētniekiem.
No Jelgavas 4. līnijas atliek vien izbraukt cauri kilometru dziļajam Šūmaņu mežam, kad paveras Līvbērzes pagasta Vārpas ciems. Ziemeļaustrumu vējā gaisā mazliet jūtams skābbarības aromāts, kas nāk no tuvējās liellopu fermas. Bijušajā kopsaimniecības «Vārpa» centrā atrodas četras daudzdzīvokļu mājas, no kurām lielākajā ir 18 dzīvokļu. Ciemā darbojas savs ūdensvads ar atdzelžošanas iekārtu, kas tika uzstādīta 2013. gadā. Pērn Līvbērzes pagastā par ūdeni maksāja 46 centus par kubikmetru, šogad cena ir 1,14 eiro (abos gadījumos neskaitot PVN). Līdzīgs kāpums ir arī kanalizācijas pakalpojumam. Tajā pašā laikā kilometru attālajā Jelgavā ūdens tarifs ir 0,74, bet kanalizācijas – 1,02 eiro par kubikmetru. Vārpas ciema iedzīvotāja daudzbērnu māte Aiva Suboča teic, ka sadārdzinājums nav tik liels, lai ģimene mainītu savus paradumus. Tāpat kā agrāk visi reizi nedēļā mazgājas vannā, tāpat kā agrāk, turklāt vasarā biežāk, tiek darbināta veļasmašīna.
17 tarifu vietā viens
Tomēr ne tikai Vārpā, bet arī citviet lauku ciematos jūt, ka iedzīvotāji nav apmierināti ar šo cenu kāpumu. «Jelgavas novada KU» valdes locekle Antra Alksne skaidro, ka pakalpojuma cenas vienādošana visa novada robežās bijis ekonomiski pamatots solis, kas ir saistīts ar ieguldījumiem ūdenssaimniecības sistēmā. «Pērn Jelgavas novada ciemos bija 17 dažādi ūdensvada un kanalizācijas tarifi. Dažviet tie nebija mainījušies kopš 2004. gada, tādēļ cenām vajadzēja kāpt. Tās ir apstiprinātas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā,» saka A.Alksne.
Ūdens mazāk dzeltens
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Gints Zeltiņš skaidro, ka cenu palielinājumā nozīmīgs faktors ir amortizācijas izdevumi, kas agrāk netika ņemti vērā. Viņš atgādina, ka līdz divtūkstošo gadu sākumam lauku ciematos ūdenssaimniecības pakalpojumus sniedza pagastu pašvaldības. Pagasts pats par saviem līdzekļiem, algojot remontbrigādi, uzturēja visbiežāk no padomju laikiem mantotu ūdensvadu un attīrīšanas iekārtas. «Praktiski agrāk nekur netika veikta ūdens atdzelžošana. Tādēļ lauku ciematos, kā atceros arī no sava vectēva mājām Popē, izlietnes bija dzeltenas,» stāsta G.Zeltiņš. Turpretī mūsdienās jau daudzviet laukos ūdens tiek atdzelžots, un tas prasa līdzekļus.
Plānots pirms 2008. gada
Līdz ar iespēju ūdenssaimniecībā piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus pagastu remontbrigādes tika pārveidotas par uzņēmumiem, kas varētu šos līdzekļus saņemt. Taču ES projektos tika izvirzītas prasības arī pēc ekonomiski pamatota tarifa. Saistībā ar kanalizācijas modernizāciju, pēc G.Zeltiņa domām, pats būtiskākais ir tas, ka ierīkoti spiedvadi, kas patērē gan elektrību, gan arī citus resursus. Padomes loceklis uzsver, ka daudzu projektu pamatojums gatavots pirms 2008. gada ekonomikas lejupslīdes, pieņemot, ka ūdens patēriņš lauku ciematos augs, taču reāli tas nenotika. Lielākajā daļā ciematu ūdenssaimniecības tīkli tika izbūvēti jaudīgāki, nekā būtu vajadzīgs. «Ja salīdzina Jelgavu ar Jelgavas novadu, tad kopējais ūdensvada un kanalizācijas tīklu garums pilsētā ir tikai divas reizes lielāks. Taču ūdens un kanalizācijas patēriņš Jelgavā ir četras reizes lielāks nekā ciematos. Jo mazāks ciems, jo pakalpojums tam sanāk dārgāks,» secina G.Zeltiņš. Viņš piebilst, ka ir gadījumi, kad Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, redzot, ka ūdens un kanalizācijas cena noteikta nepamatoti zema, pat raksta pašvaldībām brīdinošas vēstules.
Valstī varētu būt vienots tarifs
«Es neesmu manījis, ka politiskās partijas vai valdība dotu skaidras atbildes, kā mazajiem lauku ciematiem attīstīties tālāk. Piemēram, nesen visā Īrijā tika noteikts vienots ūdens un kanalizācijas tarifs neatkarīgi no tā, vai cilvēks dzīvo pilsētā vai laukos. Tur tika apvienoti 56 ūdenssaimniecības uzņēmumi un šo jomu regulē valsts. Ja, piemēram, šā pakalpojuma sniegšanā apvienotos daļa «Jelgavas novada KU» un pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrība «Jelgavas ūdens», pilsētniekiem maksa par ūdeni un kanalizāciju būtu nedaudz dārgāka, taču lauciniekiem – ievērojami lētāka,» spriež G.Zeltiņš. Viņš piebilst, ka par elektrību gan pilsētā, gan laukos maksā vienādi. Taču attiecībā uz citiem komunālajiem pakalpojumiem šis ir politisks jautājums, kas nav Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas ziņā. Padomes loceklis šaubās, vai Latvijas ciematos varētu atgriezties tie laiki, kad laucinieki paši smeļ no akas ūdeni un tīra dzīvokļu ateju bedres. «Tad dabūsim maksāt soda naudas par vides prasību neievērošanu,» saka G.Zeltiņš. ◆
Ūdens un kanalizācijas tarifs 2015. gadā, eiro/m3 (bez PVN)
«Rīgas ūdens» 0,63 – 0,65
«Jelgavas ūdens» 0,74 – 1,02
«Ozolnieku KSDU» 0,60 – 0,94
«Jelgavas novada KU» 1,14 – 1,38
