Pirms pusgada jelgavnieku Dainas un Ervīna Dūšu ģimenes dzīve pilnībā pārvērtās. Tagad viņi ir jūrmalnieki un bez savām trim atvasēm audzina vēl sešus bērniņus.
Pirms pusgada jelgavnieku Dainas un Ervīna Dūšu ģimenes dzīve pilnībā pārvērtās. Tagad viņi ir jūrmalnieki un bez savām trim atvasēm audzina vēl sešus bērniņus.
Kad Daina un Ervīns vēl dzīvojuši Jelgavā, viņi nopietni apsvēruši iespēju adoptēt puisīti, jo ģimenē bija trīs meitas. Taču ne viens, ne otrs pat nenojauta, ka drīz viņu dzīvē viena puisēna vietā ienāks seši mīļi un jauki bērniņi.
Misijas «Pakāpieni» aicinājumu kļūt par tēti un mammu bez vecāku apgādības palikušiem Jūrmalas bērniem Dūšu ģimene dzirdējusi pa Kristīgo radio. Tūlīt pat arī nolēmuši, ka tas varētu būt tieši tas, kas viņiem dzīvē visvairāk vajadzīgs – dalīties savā mīlestībā ar tiem, kam tā visvairāk nepieciešama. Viss prasītais – stabila un saskanīga ģimene, ne vairāk kā trīs pašu bērni un pieredze audzināšanā, bet galvenais – liela apņēmība un mīlestība – ģimenei bija.
– Mēs esam ticīgi cilvēki un dzīvojam pēc kristietības principiem, esam kategoriski pret abortiem. Tiesības dzīvot ir jebkuram. Ja mazulis nāk pasaulē, tad Dievs par viņu rūpēsies, – uzskata Daina.
Dūšu ģimene visus bērnus pieņēmusi kā savējos, lai arī sākumā – bērniem kā jau bērniem – dažam bijusi greizsirdība vienam uz otru. Taču ģimenē visiem ir vienādas tiesības uz mammu un tēti. Bērni citādi nemaz viņus nesauc – mamma un tētis. Visiem viņi ir mīļi un neaizstājami.
Saikne ar Jelgavu Dūšu ģimenei nav zudusi, te ir viņu vecāki, radi un mīļi cilvēki. Katru svētdienu visi no Jūrmalas brauc uz Jelgavas Baptistu baznīcu, bērni tur mācās svētdienas skolā.
Daina un Ervīns savos bērnos cenšas ieaudzināt apziņu, ka dzīvē viņi kādam tomēr ir vajadzīgi, un ar to arī jādzīvo.
– Atpakaļceļa vairs nav, – uzskata Ervīns, – lai arī sākumā biju iedomājies, ka būs citādi, vismaz vieglāk. Taču ticu, ka pēc gadiem grūtības daudzkārt atmaksāsies.
Vecāki bērnus audzina mīļi, bet stingri. Ir vajadzīgs laiks, iekams visi būs cieši jo cieši saraduši. Daina un Ervīns šiem bērniem būs vecāki visu mūžu, ne kā skolotāji no 1. līdz 12. klasei.
Ģimenē tiek mācīta darba mīlestība. Jāpalīdz vecākiem mājas rūpēs, katram jāmazgā savi trauki. Vakaros ģimene sanāk kopā un pārrunā dienas notikumus, visus niķus un stiķus, ko varētu darīt vēl labāk. Bērni mācās ieklausīties viens otrā. Sestdiena mājās ir lielā tīrīšanas diena, kad darbos jāpiedalās visiem. Vasarā Ervīns cer dabūt kādu zemes pleķīti, kur kopā ar mazajiem sēt, stādīt un kopt dārzeņus un puķes.
– Tas, kādi bērni ienāca ģimenē un kādi viņi kļuvuši tagad, ir nesalīdzināmi. Bērnunamā mazie citādi tika mīlēti. Mums viņi būs vajadzīgi arī tad, kad būs sasnieguši 18 un arī 40 un vairāk gadu. Viņi ir mūsu, bet mēs – viņu, – tā Daina.
Daina uzskata, ka pašlaik valsts bērniem stipri dara pāri. Tai būtu jārod veids, kā stimulēt ģimenes ar bērniem. Viņi taču ir kaut kas tik vienreizīgs!
Ervīna mamma Dzintra saka:
– Sākumā Daina un Ervīns man neteica, ko nodomājuši, bet, kad uzzināju, sapratu, ka tas būs ļoti smagi, vismaz kamēr pieradīs. Tādēļ bieži braucu viņiem palīgā. Redzu, ka tā lieta iet uz priekšu un pamazām veidojas cieša, draudzīga ģimene.
To, ka atbildības nasta ir liela un smaga, saprot kā Daina, tā Ervīns. Kuplās ģimenes tētis pat atzīst: ja vajadzētu uzņemties vēl kādu tik lielu atbildību, viņš par to nopietni domātu.
Ziemassvētku vakarā ciemos brauc vecmāmiņa un citi Dūšu ģimenes radi, tiek ceptas piparkūkas, pīrāgi, pagalmā pie Ziemassvētku egles visi dzied dziesmas.
Dūšu ģimene
Mamma Daina – mājsaimniece.
Tētis Ervīns – celtnieks.
Bērni: Ilze – deviņi gadi,
Saša – 15, Māra – astoņi,
Laura – pieci, Viktorija – septiņi, Rihards – trīs, Jūlija – seši,
Alīna – seši, Pēteris – astoņi gadi.
