Diriģents Aigars Meri palicis uzticīgs tradīcijai un sagatavojis jelgavniekiem izsmalcinātu svētku dāvanu.
Tieši pirms gada Pilsētas svētkos izskanēja programma ar savdabīgu nosaukumu «Vai tas ir koncerts?», ko mūzikas gardēžiem piedāvāja diriģents, Jelgavas kamerorķestra vadītājs un Mūzikas vidusskolas pedagogs Aigars Meri.
Zīmīgi, ka dažas dienas pēc koncerta tā mākslinieciskais vadītājs A.Meri saņēma Jelgavas pilsētas augstāko apbalvojumu – «Goda zīmi».
Brīdi padomājis, Aigars tikai nosaka «tas bija pagājušogad…», savukārt fakti liecina, ka diriģents palicis uzticīgs tradīcijai un atkal gatavo jelgavniekiem svētku dāvanu (tās ar Jelgavas kamerorķestra un Mūzikas vidusskolas stīdzinieku palīdzību no A.Meri esam saņēmuši itin bieži – ne tikai Pilsētas, bet arī valsts, kā arī dažādiem reliģiskiem svētkiem par godu). Vai vienkārši tāpat vien, muzicēšanas un klausīšanās prieka dēļ.
Šoreiz, lai gan līdz Pilsētas svētku oficiālajai atklāšanai vēl vairāk nekā mēnesis, A.Meri un daudzo augstas klases mūziķu (palasot solistu sarakstu vien, kļūst skaidrs, ka šie vārdi nav tikai nodeva svētkiem) dāvana Jelgavas 750 gadu jubilejā izskanēs jau ceturtdien, 1. maijā.
«Solistus vai skaņdarbu autorus centos izvēlēties no to mūzikas cilvēku vidus, kam savulaik bijis vai tagad ir ciešs vai mazāk ciešs sakars ar Jelgavu,» stāsta A.Meri. «Principā tas arī izdevās, tikai žēl, ka aizņemtības dēļ netika pianists Juris Žvikovs, tāpat kā Normunds Šnē, kuru aicināju piedalīties koncertā kā obojistu, bet viņš diemžēl esot beidzis savu obojista karjeru, arī diriģenta lomā Normunds šajā laikā aizņemts ar citiem piedāvājumiem, piemēram, Šanhajā.»
– Nosaukums «Mūzika un Jelgava pāri laikiem» liek domāt, ka pagājušā gada «Vai tas ir koncerts?» eksperimentu vietā, kā jau lielos svētkos pienākas, priekšroka tiks dota pārbaudītām vērtībām?
Sāksim koncertu ar mūziku no Kurzemes un Zemgales hercogistes laika, atskaņojot Franča Ādama Feihtnera (1741–1822), kurš 30 gadu garumā bijis Kurzemes hercoga galma kapelmeistars Jelgavā, simfoniju. Tas ir spilgts apliecinājums, ka jau tolaik mūzikas dzīve Jelgavā bija augstā līmenī. Es ļoti ceru, ka šo (un ne tikai šo) laika posmu saistoši izstāstīs un spilgtākos momentus ieskicēs muzikoloģe Liene Jakovļeva, kura vadīs koncertu.
Nākamais pieturas punkts mūsu muzikālajā ceļojumā būs trīs slaveni romantisma dižgari – komponisti Ferencs Lists, Roberts Šūmanis un Rihards Vāgners. Viņi visi ir bijuši Jelgavā, bet katrs savā ampluā. Visnecilākajā statusā, ja vien tā var teikt par mūzikas ģēniju, bija Šūmanis, kurš mūsu pilsētā viesojās nevis kā slavens komponists, bet kā pianisma virtuozes Klāras Vīkas, kura Jelgavā sniedza solokoncertu, dzīvesbiedrs. Lists mūsu pilsētā ir sniedzis pat vairākus solokoncertus, savukārt Vāgners, tolaik būdams Rīgas Vācu teātra kapelmeistars, vasaras mēnešos ar visu operas trupu brauca uz šejieni viesizrādēs, diriģējot franču, vācu, itāļu operas.
Šīs programmas kontekstā arī veidojās sadarbība: Šūmaņa «Koncertu čellam un orķestrim» (otro un trešo daļu) spēlēs no Šveices speciāli šurp atlidojušais Maksims Beitāns, Jelgavas Mūzikas vidusskolas 2006. gada absolvents, paguvis pamācīties arī prestižajā Mūzikas un drāmas augstskolā Londonas Gildholā, pirms trim gadiem pabeidzis Lugāno konservatorijas maģistrantūru Šveicē, bet aizritējušajā oktobrī, sniedzot diplomkoncertu ar Lugāno simfonisko orķestri, pabeidzis arī doktorantūru, iegūstot solista grādu.
Mūsu kamerorķestra sens draugs un domubiedrs Mārtiņš Zilberts savukārt spēlēs fragmentu no Lista «Koncerta klavierēm un orķestrim». No Vāgnera izvēle krita uz skaņdarbu, ko, ļoti iespējams, komponists aizsāka tieši Latvijā – tā ir opera «Rienci», no kuras atskaņosim slaveno uvertīru. Tādu nu esam ieplānojuši koncerta pirmo daļu.
– Varbūt to var dēvēt par koncerta nopietno daļu?
Nepiekrītu šādam dalījumam, vismaz šajā koncertā ne. Abas daļas ir vienlīdz nopietnas (tas gan nenozīmē, ka nepietiekami melodiskas un speciāli nesagatavotam klausītājam nebaudāmas). Atļaušos izmest arī kādu āķīti – vai daudz ir pilsētu mūsu valstī (un orķestru), kur skanējusi operas «Rienci» uvertīra?
Šoreiz abu daļu galvenā atšķirība ir etniska, savā ziņā arī vēstures ritējuma diktēta – otrajā daļā skanēs latviešu mūzika. Sākot ar Jēkabu Mediņu, kas bijis viens no Jelgavas mūzikas dzīves galvenajiem kopējiem. Kopā ar Leonīdu Vīgneru viņš bijis viens no Jelgavas filharmonijas un tās orķestra veidotājiem. «Poēmā vijolei un orķestrim» soliste būs Darja Smirnova, ikdienā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pirmo vijoļu grupas koncertmeistare, kas joprojām dzīvo Jelgavā.
– Labi, labi, jau nokaunējos, zinādams pārējo prominento solistu saites ar Jelgavu, bet pārjautājot tieši par Darju, kas, tāpat kā Raitis Ašmanis, atšķirībā no pārējiem ir īsti jelgavnieki vēl joprojām.
Ciešas saites ar Jelgavu saglabājis arī Alvils Altmanis, ievērojamā Jelgavas Mūzikas vidusskolas pedagoga Jūlija Grūtupa «pūtēju skolas» audzēknis, kura «Koncertīno klarnetei un orķestrim» skanēs arī koncertā – pašlaik Igaunijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī muzicējošā Alvila dēla Edmunda Altmaņa priekšnesumā.
– Kā ar Jelgavas kultūras namu savienojams programmā minētais ērģelnieka Aigara Reiņa vārds?
Mūsu programmas nākamais pieturas punkts ir Jelgavas Sv.Annas baznīca, jo pilsētas mūzikas dzīve vienmēr bijusi ļoti cieši saistīta ar šo dievnamu (diemžēl, mainoties mācītājiem, nereti mēdz mainīties arī to attieksme pret koncertdzīves politiku baznīcā – red.). Tāpēc izvēlējāmies Marģera Zariņa (Jelgavas Skolotāju institūta absolventa) «Concerto Innocente» – koncertu ērģelēm un orķestrim, ko atskaņos kādreizējais Annas baznīcas ērģelnieks un mūzikas dzīves vadītājs Aigars Reinis. Ērģeles, protams, netransportēsim no Annas baznīcas – Reinis muzicēs uz digitālajām ērģelēm, kuru skanējums pārbaudīts Latvijas Nacionālajā operā un ir visnotaļ adekvāts.
– Meri šajā koncertā nebūšot vienīgais diriģents?
Jau minētais Mūzikas vidusskolas pedagogs Jūlijs Grūtups bija tas cilvēks, kurš padomju impērijā savulaik nodibināja Klusā okeāna vieglās un estrādes mūzikas bigbendu. Līdz ar to nokļūstam pie nākamās ievērojamās ar mūsu pilsētu saistītās muzikālās personības – Ringolda Ores. Jelgavā 1931. gadā dzimušais, mūsu Mūzikas vidusskolu un Jāzepa Mediņa skolā kompozīciju un teoriju apguvušais Ore gandrīz kā teicamnieks 1957. gadā absolvē Latvijas Valsts konservatorijas profesora Jāņa Ivanova kompozīcijas klasi, un uz izcili apdāvināto komponistu tika liktas lielas cerības tieši latviešu simfoniskās mūzikas laukā. Tālab daudzi, iespējams, bija vīlušies, kad jaunais skaņradis nolēma doties pa vieglā žanra ceļu, 1957. gadā pēc komponista diploma saņemšanas un skaņu režisora gaitām Latvijas Radio kļūdams par Rīgas Estrādes orķestra dibinātāju (ievērojiet – vēl pirms Raimonda Paula). Pēc desmit gadiem viņš nostājās pie Latvijas Radio un televīzijas estrādes un vieglās mūzikas orķestra diriģenta pults, taču spilgto ceļu mūzikā pārtrauca negaidīti agra nāve: mūžībā viņš devās 37 gadu vecumā.
Jelgavas koncertam izveidota speciāla svīta no komponista populārākajiem skaņdarbiem (ne tikai no oriģinālmūzikas, bet arī interesantākajiem aranžējumiem), kuras atskaņošanā Jelgavas kamerorķestrim pievienosies Jelgavas bigbends. Un kur bigbends, tur Raitis Ašmanis.
– Zinot tavu kaislību uz jaundarbiem, negribas ticēt, ka tik nozīmīgā programmā, izejot cauri dažādiem muzikāliem strāvojumiem laiku lokos, klausītājiem nāksies iztikt bez kaut kā līdz šim nedzirdēta.
Ja sākām ar Kurzemes un Zemgales hercogisti, tad koncerta noslēgumam ir zīmīgs nosaukums – «Jelgava šodien un rīt». Tam izvēlēts Līgas Celmas-Kursietes skaņdarbs «Waves 2» jeb «Viļņi 2». Angliskais variants šoreiz nav nodeva visam svešzemnieciskajam, bet par to droši vien vislabāk var pastāstīt Līga pati.
No muzikālā viedokļa (un droši vien arī skatītājam pietiekami atraktīvi) būs tas, ka noslēguma skaņdarbu atskaņos ne tikai divi orķestri – Jelgavas kamerorķestris un Jelgavas bigbends –, bet arī divi diriģenti – Aigars Meri un Raitis Ašmanis.
– Vai tad abi reizē?
Abi reizē – viens diriģēs kamerorķestri, otrs – bigbendu. Galvenais esot reizē sākt un reizē beigt. Kā mums tas izdosies, pagaidām nezinu. ◆
Tik augstas raudzes mūziķu un solistu sastāvs, kā 1. maijā pulksten 17 iecerējis Aigars Meri, uz pilsētas kultūras nama skatuves nav bieža parādība.
Raitis Ašmanis, Jelgavas bigbenda mākslinieciskais vadītājs
◆ Priecājos, ka Aigars Meri mani paaicināja uz šo diriģentu sacensību –
redzēsim, kurš stiprāks, vai es ar savu bigbendu vai viņš ar saviem stīdziniekiem. Bet, ja nopietni, man vislielāko gandarījumu sagādā atgriešanās pie simfodžeza pirmsākumiem Latvijā – pie Ringolda Ores. Svītu gatavojām rūpīgi un atklājām, ka tā ir brīnišķīga mūzika, kura slēpj vēl daudz neizmantotu potenču.
Līga Celma-Kursiete, komponiste,
meiteņu kora «Spīgo» mākslinieciskā vadītāja
◆ Koncertā «Mūzika un Jelgava pāri laikiem» tiks atskaņots mans skaņdarbs «Waves» – «Viļņi». Faktiski «Viļņi 2», jo pirmie «Viļņi» rakstīti gandrīz pirms desmit gadiem studiju laikā Nīderlandē, tāpēc arī angliskais nosaukums, neesmu no tiem cilvēkiem, kas visu grib angliskot. Tolaik tas bija ārkārtīgi eksperimentāls, pat avangardisks – ar dažādiem trokšņiem un švīkstēšanu. Tagad tas uzrakstīts gandrīz vai no jauna, tā pārveidei veltīju pāris mēnešu. Es gan neesmu pārāk liela programmatiskās mūzikas piekritēja un uzskatu, ka mūzikā ne viss ir jāskaidro tekstuāli. Rakstot šo mūziku, domāju par Lielo jūru, kā to dēvē vietējie, un Rīgas līci jeb Mazo jūru – kā tās pie Kolkas raga satiekas. Tāpēc šajā skaņdarbā «viļņus veļ» divi orķestri un pat divi diriģenti – Aigara Meri kamerorķestris un Raita Ašmaņa bigbends. Bet tā ir tikai mana vīzija, klausoties katrs var iztēloties, ko grib.
Darja Smirnova, LNSO pirmo vijoļu grupas koncertmeistare
◆ Vienīgā bērnības doma bija kļūt par ķirurgu, bet liktenis lēma citādi. Uz bērnudārzu atnāca pasniedzējas no mūzikas skolas, noklausījās un… 1985. gadā sākās manas mācības Jelgavas Mūzikas skolā. No visas sirds gribu pateikties vislabākajiem pasniedzējiem Svetlanai Murānei un Valērijam Avramenko par pacietību un ieguldīto darbu. Tad sekoja studijas Emīla Dārziņa Mūzikas skolā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur ieguvu maģistra grādu lieliskā pasniedzēja un izcilā vijolnieka profesora Valda Zariņa klasē. Sāku strādāt Mūzikas akadēmijā par simfoniskā orķestra koncertmeistari, kopā ar diriģentu Andri Vecumnieku dibinājām kamerorķestri «Sinfonia Concertante», bet par lielāko veiksmi uzskatu 2007. gadā sākto darbu Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī koncertmeistara vietnieces amatā. Aizvadīto astoņu gadu laikā man paveicies nospēlēt visskaistākās simfonijas un koncertus. Uzstāties uz vienas skatuves kopā ar lieliskiem diriģentiem – Karelu Marku Šišonu, Pāvo Jarvi, Nēme Jarvi, Andri Nelsonu, Žerāru Korstēnu, Olari Eltu un citiem –, kā arī baudīt lielisko solistu izpildījumus. Tā kā ļoti daudz ceļoju gan kā mūziķe, gan ar ģimeni, vienmēr, atkal iebraucot Jelgavā, ar gandarījumu varu teikt – cik skaista ir mūsu pilsēta, tāpēc man ir ārkārtīgs prieks un gods uzstāties Jelgavas 750 gadu jubilejas koncertā.
Maksims Beitāns, čellists
◆ Roberta Šūmaņa «Koncertu čellam un orķestrim» spēlēs no Šveices speciāli šorīt atlidojušais Maksims Beitāns. Jelgavas Mūzikas vidusskolas 2006. gada absolvents (pedagoģe Irina Titarenko), pirms trim gadiem pabeidzis Lugāno konservatorijas maģistrantūru Šveicē, bet oktobrī, diplomdarbā uz atzīmi «teicami» kopā ar Lugāno simfonisko orķestri atskaņojot Dmitrija Šostakoviča simfoniju, pabeidzis arī doktorantūru, iegūstot solista grādu.
