Diriģente Agija Pizika sagatavojusi uzvedumu «Spēka dziesmas Jelgavai».
Reta ir tā reize koru diriģentei un bērnu vokālā ansambļa «Rotiņa» vadītājai Agijai Pizikai, kad neatrastos kāds labs jaunums, ko pavēstīt. Tā arī šoreiz – lai gan saruna bija paredzēta par 4. maija koncertuzvedumu «Spēka dziesmas Jelgavai», kura afišās A.Pizika figurē kā mākslinieciskā vadītāja, pirmais, ko «Ziņas» uzzināja, bija fakts, ka Agija svētdien kopā ar kamerkori «Mītava» piedalījusies Jelgavas reģiona koru kopmēģinājumā un, cik var saprast, – sekmīgi.
Te nu nezinātājiem derētu neliela atkāpe – amatierkoriem (līdzīgi kā citiem pašdarbības kolektīviem), kas pretendē uz piedalīšanos dažāda ranga dziesmu svētkos, konkursos, koncertos vai jebkurās citās publiskās aktivitātēs, nepieciešama ikgadēja izvērtēšana, kur bargā žūrija faktiski lemj kolektīva tālāko likteni. No šā vērtējuma atkarīgas ne tikai mākslinieciskas, bet arī finansiālas lietas – līdz pat būt vai nebūt tādam kolektīvam un diriģentam attiecīgā kultūras nama, pašvaldības vai sabiedriskās iestādes paspārnē (sāku saprast, kāpēc vārdu «pašdarbība» pamazām izspiež daudz svarīgākais «amatiermāksla» – red.).
Šogad labais (vārdu «labais» A.Pizika saka bez pēdiņām) Jelgavas reģiona koru virsvadītājs Ints Teterovskis, ņemot vērā mūsu koru lielo noslogotību gan Jelgavas svētku, gan citu pasākumu saistībā, kā arī to, ka 2015. nav Vispārējo dziesmu svētku gads, nolēmis īpašu skati ar vērtēšanu punktos un pakāpēs nerīkot, bet koru līmeni noteikt vienā pamatīgā kopmēģinājumā.
– Nu un kā?
Viss kārtībā, mūsu «Mītavai» nav aizliegts turpināt dziedāt.
Rullē arī «Rotiņa» – jau februārī bija skates vokālajiem ansambļiem (šoreiz īstas – ar punktiem un pakāpēm), un visās vecuma grupās nopelnījām I pakāpi. Nesen «Rotiņa» bija uz konkursu Baložos – «Zvaigzne 2015», līdzīgu mūsu jaunībā populārajam «Ko tu proti», kur varēja gan dziedāt, gan spēlēt, gan skaitīt dzejoļus. «Rotiņa» bija aizbraukusi ar trīs grupām, un visas kļuva par laureātēm. Labi veicās arī Emīlijai Vuškārniecei, kas dziedāja solo, un Loretai Neusai-Lucai, kas uzstājās daiļlasītāju konkursā.
Liels prieks par Spīdolas ģimnāzijas kori, kas atdzimis pēc ilgāka pārtraukuma. Es ar viņiem strādāju tikai no pagājušā gada decembra, bet atlases kārtā, kas skolu koriem saistībā ar dziesmu svētkiem šogad ļoti svarīga, dabūjām I pakāpi, dziedājām arī nākamajā kārtā, bet, vai tiksim uz svētkiem Rīgā, noskaidrosies pēc 20. maija, jo konkurence ir pamatīga un punkti tiks skaitīti droši vien līdz pat simtdaļām.
– Gan «Mītava», gan «Rotiņa», gan Spīdolas ģimnāzijas koris piedalīsies uzvedumā «Spēka dziesmas Jelgavai». Un ne tikai viņi: programmā minētas arī folkloras grupas «Dimzēns» un «Dārdi», aktieris Andris Keišs, pianists Māris Treijs, vēl arī diriģents Ints Teterovskis.
Liels paldies Intam, viena es noteikti netiktu galā. Taču vislielākie nopelni uzveduma tapšanā ir režisorei Dacei Micānei-Zālītei. Un Guntas Micānes dzejai, ko skandēs dažādu skolu audzēkņi. Uzvedums nebūtu tapis arī bez senās Jelgavas attēliem, ko sarūpēja Andris Tomašūns, un Māra Branča gādātajiem attēliem, kur redzama mūsu pilsēta gleznās.
– Nedaudz mulsina tas, ka visa šī diena – 4. maijs – Jelgavā veltīta Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, arī uzveduma nosaukums «Spēka dziesmas Jelgavai» tāds visai kareivīgs. Labi vēl – «Mītava» un «Dārdi», Spīdolas koris cīnās ar Melno bruņinieku, bet kādas spēka dziesmas lai gaida no «Rotiņas»?
Spēka dziesmas mūsu koncertā ir tautasdziesmas, un ar karavīru parādi un demonstrējumiem, kas paredzēti dienas laikā, tos nevajag saistīt. Vismaz tieši ne. Tās ir dziesmas, kurās ir spēks, kas spēj mūsu tautu ne gremdēt, bet celt. Pacelt mūsu pašapziņu, latvietību, dod viedumu un stipru garu. Tieši tajās – «Visi ceļi guņiem pilni», «Tumša nakte, zaļa zāle», «Lec, saulīte, rītā agri», «Gāju, gāju garu ceļu» – meklējams latvieša kods.
Spēka dziesmas izkārtotas četrdaļu ciklā: Pilsētas daudzinājums, spēka dziesmas, par ko jau runājām, klasika, kas arī slēpj spēka kodu, kā «Lauztās priedes», un ceturtajā daļā – vārdi, kur pagātne savijas ar nākotni. Kaut vai «Dar’ man, tēvis, pastaliņas», jo «skolā ieti man gribas». Bez skolas un zinībām jau arī nebūs tā spēka. ◆
