Divpadsmit mēnešu kā divpadsmit žuburu gada ozolā. Katra zara galā – mūsu nodzīvotais laiks. Uzņēmējiem tāpat kā ikvienam no mums tas bijis raibu raibais.
Divpadsmit mēnešu kā divpadsmit žuburu gada ozolā. Katra zara galā – mūsu nodzīvotais laiks. Uzņēmējiem tāpat kā ikvienam no mums tas bijis raibu raibais. Un tomēr – kādi raksti ieausti aizejošā gada seģenē un cik grods solās būt turpmākais gājums?
Augšupeja panākta laba mārketinga dēļ
Galdniecības izstrādājumu ražošanas firmas «Flora» direktors Māris Bušs:
Aizvadītajā gadā uzņēmuma attīstība bijusi virzīta uz jaunu produkcijas veidu apgūšanu, jo esam sapratuši, ka, izgatavojot tikai koka logus, zaudējam daļu pasūtītāju. Proti, tiem, kam koks bija par dārgu, nevarējām piedāvāt lētāku produkciju. Sāksim ražot plastmasas logus.
Ieņēmumu apjoms šogad audzis lēnāk nekā iepriekšējos gados, jo tirgus ir piesātināts: gan Latvijā – ar logiem, gan Vācijā – ar logu brusām. Logi ir produkcija, ko pērk tad, kad var atļauties. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu logu ražošanas apjomus vietējā tirgū ievērojami neesam varējuši palielināt. Tas savukārt norāda, ka pirktspēja nav lielāka un ekonomiskā augšupeja nav vērojama. Drīzāk ir otrādi.
Produkciju esam saražojuši apmēram par 15 procentiem vairāk un kāpinājuši noietu, bet tas lielākoties bijis uzņēmuma mārketinga intensitātes, nevis valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanās dēļ. Ieņēmumus prognozējam pusotra miljona latu apmērā. Jau ceturto gadu pēc kārtas 80 procentu no saražotās produkcijas eksportējam.
Nākamajā gadā svarīgākais acīmredzot būs ražošanas modernizācija. Darbagaldi būtu jānomaina pret vairāk automatizētiem, kas prasa mazāk cilvēku darba. Nodokļu sistēma Latvijā nestimulē jaunu darbavietu radīšanu, tādēļ ir izdevīgāk uzstādīt automatizētas iekārtas, bet cilvēkus izbrīvēt.
Modernizācijas tendences gan vērojamas visā pasaulē. Automatizējot darbu, var vairāk saražot, un uzņēmums vairāk samaksā ražošanas nodokļus, nevis nodevas, kas saistītas ar strādājošo algošanu. Bet moderna ražotne ar mazāku strādājošo skaitu nodokļos var maksāt tikpat, cik vienkārša ar vairāk nodarbinātajiem. Tādējādi valsts var atbalstīt tos, kas atbrīvoti no darba.
Valsts līdzekļi tiek izmantoti neracionāli. Manā uztverē ar nodokļiem, ko iekasē, nemaz nerunājot par tiem, ko neiekasē, arī sociālo jautājumu risināšanā varētu izdarīt daudz vairāk. Spilgts piemērs ir Rīgas Dome – iestāde, kas uz vispārējā nabadzības fona maksā tik fantastiskas algas, pērk dārgas mašīnas un ierīko pirtis. Tas liecina par zemu varas intelektuālo un ētisko principu līmeni.
Plānot ir ļoti grūti, jo realitātē valsts politika nav virzīta uz uzņēmējdarbības attīstību. Tā vērsta uz visu ko, tikai ne uz ražošanu. Valsts līmenī ļoti sekmēts un attīstīts tiek tranzīta bizness, un par to domā. Taču par vidējiem un mazajiem uzņēmumiem valsts domāt atsakās, kaut nepārtraukti sludina, ka to vēlas darīt. Tāpēc arī plānošana ir diezgan problemātiska un uzņēmējam jādzīvo šodienai.
Vēlas objektus Jelgavā
Celtniecības firmas «Lata» direktors Vitauts Meinards:
Šogad firmas svarīgākie celtniecības objekti bija Rīgas Slimokases rehabilitācijas centra rekonstrukcija, hokeja halles būvniecība Rīgas 55. vidusskolā, Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras ēkas rekonstrukcija, Bērnu rehabilitācijas centra rekonstrukcija Baldonē, ko turpināsim arī nākamgad. Finansiālā ziņā apjomīgākie objekti bija veikala «Drogas» izbūvē Rīgā un firmas «Interpegro» universālveikala «Vētra» izbūve Rīgā. Uzņēmuma gada apgrozījums varētu pietuvoties diviem miljoniem latu (pērn bija 1,7 miljoni).
Jelgavā esam piedalījušies vairākos konkursos un piedāvājuši izdevīgas cenas, taču nevienā neesam uzvarējuši. Piemēram, sociālās aprūpes mājas izbūves konkursā startējām ar visizdevīgākajām cenām, bet zaudējām. Uzskatu, ka Jelgavā konkursi nenotiek objektīvi. Gadu mijā neklātos teikt sliktu, taču Dome ir pelnījusi kritiku. Tomēr ceru, ka kādreiz «Latai» radīsies iespēja kaut ko uzbūvēt arī Jelgavā. Līdz šim esam izbūvējuši vienīgi veikalu «Drogas», taču tas nebija pilsētas pasūtījums.
Firma «Lata» dod darbu 120 Jelgavas iedzīvotājiem un katru gadu saņem atzinības rakstus no VID kā lielākie nodokļu maksātāji Zemgales reģionā (celtniecības uzņēmumu vidū – vienīgie).
Profesionālā, tehniskā un ražošanas bāzes ziņā varam uzņemties jebkura objekta celtniecību kā ģenerāluzņēmēji no A līdz Z. Gan sabiedrisko un ražošanas ēku celtniecību, rekonstrukciju un restaurāciju, gan būvniecību un remontdarbus namsaimniekiem un dzīvokļu īpašniekiem. Taču liela apjoma darbi atkarīgi no tā, kādi būvdarbu konkursi notiks un kādus konkursos uzvarēsim.
Iegūts ISO 9002 standarts būvniecībā
Celtniecības firmas «Zemgaļi» valdes priekšsēdētājs Jānis Auziņš:
Mūsu būvfirmai šogad svarīgākais bijis tas, ka neilgi pirms Ziemassvētkiem ieguvām sertifikātu par kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu. Tā novērtēta atbilstoši ISO 9002 standartam. Esam valstī pirmais vispārēja profila celtniecības uzņēmums, kas šādu apliecību saņēmis. Zināmā saistībā ar būvniecību ir specializētais uzņēmums «Energoceltnieks», kas sertifikātu ieguva gada sākumā.
Uzreiz jāpiebilst, ka sertifikāts neattiecas pilnīgi uz visiem būvdarbiem, bet uz vienu nozari – jumta ieklāšanas darbiem ar bitumena materiāliem. Tas ir būtiskākais, uz ko ejam kā zināmu specializāciju. Drošu, ūdensnecaurlaidīgu jumtu piedāvājums būtu atsevišķas sarunas vērts.
Būvniecības tirgus kopumā, kaut gan izskanējušas optimistiskas runas, sevišķu augšupeju nav piedzīvojis. «Zemgaļu» celtniecības apjomi salīdzinājumā ar 1998. gadu nedaudz samazinājušies. Budžeta problēmu dēļ vairāki mūsu projekti netika turpināti. Kopējais apjoms, pateicoties būvmateriālu tirdzniecībai (tā dod apmēram pusi apgrozījuma), būs iepriekšējā gada līmenī un naudas izteiksmē pārsniegs pusotru miljonu latu.
Turpmāk gribētu sagaidīt straujāku virzību būvniecības normatīvo dokumentu sakārtošanā. Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir valsts pasūtījuma nolikuma un noteikumu izstrāde, lai visiem būvniekiem būtu vienoti spēles noteikumi. Jautājumi ir diskutēti asociācijas sēdē un citās sanāksmēs, taču gaužām lēni uz priekšu virzās ierēdņu kabinetos.
Svarīga ir būvmateriālu sertifikācija, lai būvobjektos nenonāktu zemas kvalitātes materiāli. Zināms solis šinī virzienā jau sperts, taču pagaidām nav aptverti visi kritēriji, pēc kā pārbaudīt celtniecības materiālus. Viens piemērs. Pašlaik aktuāla ir enerģijas taupība, pat veselas programmas izstrādātas skolu un citu objektu siltināšanai. Bet tāds «sīkums» kā logs nav sertificēts. Pagaidām sertificē vienīgi stiklu. Kur paliek loga rāmji, blīvējums un citas lietas? Bet tieši caur logu zūd liela daļa siltuma.
Pagaidām nevaram ieiet ilglaicīgas plānošanas sliedēs, jo esam saistīti ar pasūtījumiem. Var Krištopanu kritizēt, bet viņa valdības laikā veikti pasākumi, lai ceļu būves un remonta firmām konkursi notiktu savlaicīgi un firmas varētu plānot turpmāko darbu. Citās nozarēs konkursi vairāk vai mazāk notiek uz urrā. Termiņi ir saspiesti nevis mēnešos, bet dažās nedēļās. Līdz ar to ilglaicīgu plānošanu nevaram atļauties. Meklējam mazākus objektus, lai nodarbinātu cilvēkus, uzturētu jaudu un jebkurā brīdī būtu spējīgi startēt konkursā un mesties iekšā kādā lielākā projektā.
Par konkrētiem nākamā gada objektiem vēl nevar runāt, jo būs cīņa konkursos. Iesaistīsimies tajā un bez darba nepaliksim. Orientējoši būvniecības apjomam būtu jāpārsniedz miljons latu, jumtu ieklāšanā vajadzētu tuvoties pusmiljonam. Tāds pats apjoms sasniedzams būvmateriālu tirdzniecībā. Katrā ziņā, lai normāli dzīvotu, kopapjomam jāpārsniedz divi miljoni.
Palielināma ietekme uz tirgu
Alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmuma «Veta» direktors Guntis Kaņepons:
– Patīkamākais notikums uzņēmumam ir «Grand Prix» medaļa izstādē «Riga Food ’99», ko saņēmām par dzērveņu liķieri. Tā bija vienīgā izstādē pasniegtā «Grand Prix» medaļa. Decembra nogalē apritēja septiņi gadi, kopš «Veta» pārdeva pirmo liķiera pudeli, un balva par uzņēmuma līdzšinējo veikumu nozīmē būtisku darba kvalitātes novērtējumu.
Finansiālie gada rezultāti būs līdzīgi iepriekšējā gada līmenim. Neto ieņēmumos prognozējam 605 tūkstošus latu (1998. gadā bija 736 378 lati). Akcīzes nodoklī šogad esam samaksājuši 775 tūkstošus latu (1998. gadā – 720 726 latus). Gada pirmajā pusē Krievijas krīzes ietekmē mocījāmies, reāli nestrādājām, kamēr maijā alkohola tirgus atguvās. šogad esam pārdzīvojuši trīs akcīzes nodokļa palielinājumus. Uz četrdesmitgrādīgā dzēriena puslitra pudeli cena ik reizi augusi par 12,5 santīmiem. Tas ir nopietns un uzņēmumu ietekmējošs faktors.
Liķiera tirgū aizpildām apmēram 36 procentus un konkurējam ar «Latvijas balzamu». Degvīna un brendija tirgū mūsu daļa ir nenozīmīgāka.
Šogad «Vetas» liķierus apvienojām divās sērijās. Vieglie, 21 līdz 27 grādus stiprie, – tā ir Baltā sērija; stiprie, ko pildām jaunas formas pudelēs, – «Zelta atslēdziņa».
4 Nākamgad acīmredzot intensīvi meklēsim investoru. Sarunas jau uzsāktas. Šāds solis saistīts ar mūsu konkurentu – «Latvijas balzama» un «Rīgas vīnu» – apvienošanos. Viņu rīcībā nonākuši gandrīz 70 procenti tirgus.Mums ir jāsper solis, lai uzņēmums kļūtu finansiāli spēcīgāks, ar lielāku ietekmi uz tirgu. Varbūt tā būs kapitāla daļu pārpirkšana vai naudas piesaiste, kas ļautu papildināt arī apgrozāmos līdzekļus un izstrādāt jaunu produkciju.
Nākotnē ne tikai ražosim jaunus produkcijas veidus, bet meklēsim citas pudeļu formas, lai iepakojuma ziņā preci padarītu pievilcīgāku. Satura ziņā mūsu produkcija būtu piemērota eksportam, bet vizuāli ir sarežģīti konkurēt.
Kādu laiku ar plānošanu vispār nenodarbojāmies. Tad to darījām apmēram uz pusgadu. Pēdējā laikā mēģinām plānot turpmāko gadu. Bet reizēm gan valsts, gan apkārtējās norises ienes pilnīgi citas korekcijas.
Ziemassvētki, gada nogale ir balts laiks, kad balta ir daba, ceļi. Pa baltiem ceļiem iet balti cilvēki un domā baltas domas… Lai baltās ir tās, kas virza gan katru atsevišķi, gan valsti kopumā uz gaišāku nākotni!
