Jelgavnieki, kuru dzīvokļus vēl nesilda, uz redakciju zvana vienā zvanīšanā.
Jelgavnieki, kuru dzīvokļus vēl nesilda, uz redakciju zvana vienā zvanīšanā. Arī daudzās mājās, kas it kā jau ir apkurināto skaitā, cilvēki salst.
Kā «Ziņām» pastāstīja pilsētsaimniecības departamenta direktors Aigars Ozols, pilsētā ir tikai nedaudzas mājas, kurām siltumu nevar pieslēgt tehnisku iemeslu dēļ un kuru iedzīvotājiem esot vēl jāpaciešas līdz 1. novembrim. Šīs bēdu mājas ir Blaumaņa ielā 8, Uzvaras 3,5,6,7, Svētes ielā 26, Ganību 62, Mātera ielā 22, Lielajā ielā 18, 20, 22, Slimnīcas ielā 9, Satiksmes ielā 57, 59. Daļai no tām esot arī vismazākais maksājumu procents.
Taču uz redakciju zvanīja pavisam citu namu iedzīvotāji. Centāmies noskaidrot katru konkrēto sūdzību. 5. namu pārvaldes tehniskajā nodaļā «Ziņām» paskaidroja, ka Zirgu ielas 1. un 7. mājai apkure pieslēgta vēlāk nekā citur, jo tajās esot lieli iedzīvotāju parādi.
Pēc Aigara Ozola teiktā, Pētera, Puķu un Māras ielas visām daudzdzīvokļu mājām siltums tiek pievadīts līdz siltummezglam. Arī Meiju ceļa masīvā nupat tiek padots siltums. Ja radiatori ir auksti, esot jāvēršas savā namu pārvaldē, jo, visticamāk, vainīgs būs sistēmā iekļuvušais gaiss. Uzvaras ielas 2. namā vēsi radiatori esot tādēļ, ka katlumājas vēl nestrādā ar pilnu slodzi. Šajā un vēl vairākās pilsētas mājās karstā ūdens padeve kavēsies sakarā ar siltummezgla pārbūvi, taču ne ilgāk kā līdz 1. decembrim (pēc tam tajās no krāna vairs nekad netecēšot remdens karstais ūdens). Rūpniecības ielas katlumāja laiku pa laikam samazina siltuma padevi tīklos sakarā ar kārtējās mazuta kravas pieņemšanu. Tāpēc arī iedzīvotājiem ir iemesls sūdzēties, ka brīžam silda, brīžam ne. Šogad sliktākā stāvoklī salīdzinājumā ar pārējiem pilsētniekiem ir tie, kas siltumu saņem no Ganību ielas katlumājas, kas vēl nedarbojas ar pilnu jaudu. A. Ozols sacīja, ka somu speciālisti tur pat nakšņojot, lai tikai ātrāk pabeigtu regulēšanas darbus.
«Ziņas» vēlējās noskaidrot, kādēļ automātiskos siltummezglus sāka uzstādīt apkures sezonas laikā, kad āra temperatūra jau mēdz būt mīnusos. Aigars Ozols to pamatoja ar līdzekļu trūkumu. Tā kā parādnieku maksājumi neienākot siltumtīklu kasē tik lielos apjomos, kā vajadzētu, esot aptrūkusies nauda. Lai uzstādītu automātiskos siltummezglus un pabeigtu citus paredzētos rekonstrukcijas darbus, vajadzējis ņemt no valsts kases kredītu uz trim gadiem. Naudas trūkums, protams, ir ļoti nopietns kavētājs, tomēr daudzas lietas risinātos krietni raitāk, ja siltuma ražotājs bītos palikt bez saviem klientiem. Bet monopolistam tas nedraud – cilvēkiem daudzdzīvokļu mājās nav izvēles, viņi ir spiesti paciest gan pārsalšanu, gan arī slimības, kas tai seko.
