Novembrī Zemgali atzina par mērķreģionu Eiropas Savienības PHARE programmas finansējuma saņemšanai.
Novembrī Zemgali atzina par mērķreģionu Eiropas Savienības PHARE programmas
finansējuma saņemšanai.
Par turpmākajiem ar to saistītajiem nodomiem stāsta Zemgales Attīstības aģentūras direktors Raitis Madžulis.
Patlaban apkopotie materiāli atrodas Briselē izskatīšanai Eiropas komisijā un atbalstāmo prioritāšu noteikšanai.
PHARE programma darbojas trīs galvenajās sadaļās:
cilvēkresursu jomā;
infrastruktūras attīstībā;
mazo un vidējo uzņēmumu atbalstīšanā jeb produktīvās vides jomā.
Seši prioritārie virzieni
Zemgalei Latvijas valdība par svarīgākajiem atstājusi sešus prioritāros virzienus, par ko vienojušies vietējie politiķi. Proti:
mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta sistēmas izveide;
Zemgales iedzīvotāju sagatavošana darba tirgus apstākļiem;
komplekss projekts «Zemgales josta – telpiskās attīstības zona»;
Zemgales seju veidojošo uzņēmumu attīstība;
uzņēmējdarbības veicināšanas tīkls Zemgalē;
bijušo Krievijas karaspēka bāzu izmantošana tautsaimniecības vajadzībām vai konversija.
Prioritārie virzieni daļēji pārklājas, taču tiem ir savas nianses. Piemēram, uzņēmējdarbības veicināšanas tīkla izveide paredz datorizācijas programmu izstrādi, informācijas un inovācijas centra izveidi. Savukārt produktīvā vide vairāk saistīta ar uzņēmumu attīstības veicināšanas fonda izveidi un kreditēšanas lietām. Sistēmas izveidi, uz kuriem pamatojoties līdz ar PHARE līdzekļu piešķiršanu bankas uzņēmējiem varētu norakstīt kredītprocentus, tādējādi ļaujot saņemt bezprocentu aizdevumu. Pastāv arī variants saņemt kredītu uzņēmējiem, kam ir labs projekts, bet kas darbību uzsākuši nesen un kam nav ko ieķīlāt. Šo garantiju risku uz PHARE līdzekļu pamata varētu uzņemties banka.
Jābūt mobiliem
Sākotnēji sapratām, ka PHARE programma atbalstīs kompleksus projektus, kas saistīti ar iepriekš minētajām trīs sadaļām. Pašlaik šinī ziņā ir neliels apjukums, un katra koordinējošā ministrija cenšas bīdīt savu bloku. Tāpēc Zemgales darba grupas sanāksmē nolemts, ka jābūt ļoti mobiliem – spējīgiem savus projektus piedāvāt gan kompleksi, gan atsevišķi. Pagaidām vairāk var runāt par produktīvās vides sadaļu. Tās attīstībai PHARE līdzekļi acīmredzot tiks piešķirti ar Latvijas banku starpniecību, kas uzņemsies garantijas risku. Valdība izstrādā mehānismu, kā tiks dzēsti kredītprocenti.
Pirmais projektu izvērtētājs acīmredzot būs reģionālā aģentūra, kas to darīs saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem vai citām instrukcijām. Aģentūrai būs jāizstrādā arī sava projektu atlases sistēma. Šie kritēriji visticamāk būs saistīti ar projektu atbilstību Zemgales attīstības stratēģijai. Projektu finansiālo pusi izvērtēs banka. Ja atbilde būs pozitīva, galīgo atzinumu dos centrālā uzraudzības iestāde. Arī šo sistēmu izstrādā valdība. Reģionam šīs sadaļas projektu līdzfinansējums diez vai būs pa spēkam. To acīmredzot ar banku starpniecību uzņemsies valsts. Savukārt infrastruktūras un cilvēkresursu attīstības sadaļā līdzfinansējums būs jāuzņemas pašvaldībām.
Cilvēki un infrastruktūra
Cilvēkresursu joma paredz jaunu darba vietu radīšanu problēmteritorijās (bijušās rūpnīcas, karaspēka objekti), darbaspēka apmācību. Interesanta ir Zemgales apziņas veidošana iedzīvotājos, kas ietver cilvēka darbību vietā, kurai viņš jūtas piederīgs. Izglītības ministrija vēlas attīstīt reģionā trīs četras mācību iestādes, ar kuru starpniecību realizēt profesionālas programmas. Labklājības ministrijai ir ideja par darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma analīzi. Ar šūniņas palīdzību, kurā ietilpst darba devēji un nodarbinātības dienests, varētu apkopot informāciju par to, kādi darbinieki vajadzīgi uzņēmējiem un ko piedāvā darba birža. Tad precīzāk varēs izlemt, kādas cilvēku grupas kādās izglītības programmās iekļaut.
Lielākā neskaidrība ir par infrastruktūras projektiem. Daudzas lietas dublējas ar Eiropas vides un ceļu attīstības programmu ISPA. Pasniegt tās citā griezumā nav vienkārši. Šajā sadaļā iekļautas idejas par vides piesārņotības problēmu risinājumu, alternatīvu vietējo energoresursu izmantošanu, rūpniecisko teritoriju sakārtošanu, ainavas veidošanu. Laba ideja ir vienota informatīvā tīkla izveide.
Nauda – gada beigās
Uzņēmējus interesē, kā tikt pie PHARE palīdzības naudas. Reāla nauda Latvijā parādīsies nākamā gada otrajā pusē vai beigās. Līdz tam izstrādājami projektu izvērtēšanas un citi kritēriji. Sākotnēji tika pausts, ka ikviena projekta apjomam jāsasniedz divi miljoni eiro. Pašlaik tā vairs nav. Divus miljonus varētu sasniegt lielie, «lietussarga» projekti, bet katrs atsevišķais uzņēmējs nespēs aprobēt divus miljonus. Tāpēc uzņēmēji aicināti nākt uz aģentūru ar savām idejām, lai mēs tās varētu sagrupēt konkrētu ideju blokos.
Līdz šim aģentūrā bijuši mazāk nekā desmit uzņēmēju. Cits domā par ražotnes modernizāciju, cits vēlas paplašināt produkcijas noieta tirgu. Vēl grūti pateikt, kādam jābūt projektam, lai to uzskatītu par PHARE prasībām atbilstošu, jo atlases kārtība vēl nav radīta. Sākumā projektu konkurētspēju bija paredzēts noteikt pēc iekšējā kopprodukta celšanās vai bezdarba mazināšanās aprēķina formulas. Pēdējās sarunas liecina, ka pie svarīgākajiem rādītājiem varētu piederēt projekta atmaksāšanās vai finansu ieguvums. Bet galīgie nosacījumi vēl nav zināmi.
Reģionā acīmredzot vērtēsim projektu atbilstību attīstības stratēģijai un nozaru koncepciju prioritātēm. Nākamā gada pirmajā pusē tās plānots pārstrādāt atbilstoši Eiropas prasībām. Taču tas, apdomājot projekta mērķi, finansiālo apjomu un realizācijas termiņu, netraucē ideju pieteikšanu aģentūrā. Potenciālo projektu saraksta veidošana vajadzīga, lai aģentūra jebkurā brīdī būtu spējīga nosaukt potenciālo projektu skaitu un raksturu.
Un vēl – PHARE līdzekļi Zemgalei un Latgalei nebūs nodalīti atsevišķi, un projektus izskatīs vienoti, tāpēc tiem jābūt konkurētspējīgiem.
