Pagājušais gads akciju sabiedrības «Latvijas keramika» ražotajai produkcijai bija īsts tautās iziešanas gads.
Pagājušais gads akciju sabiedrības «Latvijas keramika» ražotajai produkcijai bija īsts tautās iziešanas gads: Jelgavā tapušie izstrādājumi nonākuši ne tikai tuvējās kaimiņvalstīs Krievijā un Lietuvā, bet aizceļojuši arī pie Skandināvijas, Lielbritānijas, Polijas un citu Eiropas valstu patērētājiem. Produkcija arī mērojusi ceļu uz tālo Japānu un Meksiku. Savukārt gada nogalē uzņēmuma keramikas krāsnīs tapa pasaulē garākais kliņģeris.
Kliņģeris sasniedz Ginesa rekordu
Tradicionālā Vecgada kliņģera cepšana «Latvijas keramikā» gada pēdējā darba dienā izvērtās īpaša. Ne velti Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Kaminskis norādīja, ka Jelgavā ražo ne vien pasaulē atzītu keramiku, bet arī cep garāko un garšīgāko kliņģeri.
Rekordistu cep sešas stundas
Jā, tieši tā. 30. decembrī pēc uzņēmuma ļaužu iniciatīvas keramikas apdedzināšanas krāsnī tapa pasaulē garākais kliņģeris: 9,999 metrus garais darinājums par 70 centimetriem pārspēj iepriekšējo pasaules rekordistu un taps ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā.
Ar ideju vien garākā kliņģera izcepšanai, protams, nepietika. Vispirms bija jāsazinās ar Ginesa rekordu grāmatas izdevējiem, lai pieteiktu savu sasniegumu un noskaidrotu, kādas formalitātes ievērojamas, lai rekordu atzītu oficiāli. Tāpēc kliņģera izmērīšanai tika pieaicināta Latvijas Metroloģijas centra Ģeometrisko un kustību parametru mērījumu laboratorijas vadītāja Edīte Turka un speciāliste Brigita Dragūne.
Mērīšana notika ar sertificētu mērlenti, un galīgais rezultāts tika noteikts, aprēķinot trīs mērījumu vidējo rādītāju. Tūlīt atbilstoši prasībām garums tika pārrēķināts angļu pēdās. Savukārt «Zemgales maiznieka» tehnoloģe Arnita Mīļā apliecināja, ka kliņģeris cepts no dabīgām un pašu valstī ražotām izejvielām.
Klinģera autore konditore Valentīna Petkeviča par padarīto bija patiesi gandarīta. Sākotnēji par rekordu viņa nav varējusi pat iedomāties. Keramikas apdedzināšanas krāsns ir trīs metrus gara, un karstums tajā sasniedz 200 līdz 1000 un vairāk grādu. Kliņģera cepšanai vajadzīgi apmēram 240 grādi. Taču, sākot strādāt un apdomājot tā rakstu, viss padevies un veiksmīgi beidzies. Kliņģeris garuma dēļ caur krāsni laists pakāpeniski, un cepšana ilgusi sešas stundas. Klinģera mīkla svērusi 125 kilogramus.
Nopietni pētīts noieta tirgus
Aizvadītajā gadā akciju sabiedrība «Latvijas keramika» veikusi nopietnu produkcijas noieta tirgus izpēti. Paplašināts produkcijas piedāvājums Krievijā. Veikala un vairumtirdzniecības bāzes atvēršanai Maskavā sekojusi noliktava Sanktpēterburgā.
Septembrī sācis strādāt uzņēmuma firmas veikals Viļņas centrā, kā arī ierīkota vairumtirdzniecības noliktava. Turienes pieprasījumu galvenā ekonomiste Inga Meija raksturo kā intensīvāku salīdzinājumā ar pašu valsts pircējiem. Šogad domāts ieiet, precīzāk, atgriezties, Ukrainas tirgū, kur Latvijas keramikas uzņēmums vēl esot saglabājis savulaik radīto tēlu. Pērn šie nodomi atlikti, lai no biznesa stratēģijas viedokļa sagaidītu labvēlīgāku situāciju.
No kopējā eksportprodukcijas apjoma Krievijā nonāk apmēram 35 procenti «Latvijas keramikas» izstrādājumu, Lietuvas tirgū – 32 līdz 33 procenti. Pārējā daļa tiek realizēta Skandināvijā. No kopējā produkcijas apjoma uz ārvalstīm uzņēmums eksportē 25 līdz 30 procentu keramikas cehā tapušo izstrādājumu. Savukārt lielāko daļu no Latvijas tirgū palikušās produkcijas veido māla krūkas «Latvijas balzama» vajadzībām, ko ražo 1. cehā.
Līdzdalība gadatirgos ir viens no veidiem, kā ieinteresēt par savu produkciju. Tāpēc uzņēmums devies uz starptautisko izstādi Maskavā un abas reizes gadā apmeklējis gadskārtējo Frankfurtes gadatirgu.
– Uz turieni braucam ar diviem mērķiem: iepazīstināt ar savu produkciju, kā arī nolūkot keramikas izstrādājumu ražošanas tendences – jaunākos toņus, glazūras un formas, – stāsta I.Meija un norāda, ka pašlaik visai iecienīta kļūst matētā glazūra, bet no krāsām aug oranži sarkanā toņa popularitāte.
Latvijas keramika Japānā un Meksikā
Sadarbībā ar Japānas ārējās tirdzniecības organizāciju
«JETRO» «Latvijas keramikas» izstrādājumi prezentēti izstāžu sērijā Japānā. Kaut gan vērojamas mentalitātes atšķirības, japāņi izvēlējušies Skandināvijas tirgum līdzīgos izstrādājumus, kur dominējošo vietu ieņem tumši zilais tonis. Līdzās pusdienu un kafijas servīzēm un citiem galda traukiem Japānas pārstāvjus ļoti ieinteresējuši dārza keramikas izstrādājumi šamota tehnikā.
Uzsākta sadarbība ar Meksikas firmu «Mexico Decor», lai veiktu tirgus izpēti tālajā Dienvidamerikā. Firma orientējusies uz galda trauku importu, un tādējādi arī Latvijas produkcijas izvēle bijusi tai atbilstoša – visdažādāko krāsu trauku paraugi, lai pilnībā nodrošinātu galda klājumu. Līdz ar dabas katastrofu Meksikā turpmākās aktivitātes nedaudz pieklusušas, bet pēdējais elektroniskā pasta sūtījums bijis daudzsološs – tajā norādīts jau uz tehniskām lietām: produkcijas nosūtīšanas problēmas risinājumu (tā kā nepastāv starpvalstu līgums, paraugu piegāde izrādījusies visai sarežģīta) un uzņēmuma apmeklējumu šā gada sākumā.
Pagājušā pavasarī «Latvijas keramika» piedalījās Latvijas Attīstības aģentūras organizētajā biznesa misijā Lielbritānijā, kur bijusi izdevība tikties ar keramikas produkcijas vairumtirgotājiem. Vienlaikus gūta vērtīga pieredze mārketinga organizēšanā un informācija par jaunākajām keramikas izstrādājumu tendencēm.
Tendenču pareizību apliecina pagājušā gada aprīlī Spānijas biznesa žurnāla piešķirtais «International Grand Prix leader in prestige and quality» sertifikāts un balva par produkcijas kvalitāti un prestižu.
Zināšanas apgūst par PHARE naudu
Mārketinga zināšanu apguves jomā nozīmīga izrādījusies iesaistīšanās konkursā par tiesībām piedalīties PHARE un Dānijas valdības finansētajā eksporta prasmes mācību programmā. Jelgavnieki kopā ar vēl deviņiem uzņēmumiem atzīti par piemērotākajiem, un septembrī sākta projekta realizācija. Konsultanti no firmām «Carl Bro International» un «Astra Consulting Aps» ne vien teorētiski, bet arī praktiski māca sagatavot produkcijas eksporta projektus, darba nianses ar klientiem un daudz ko citu. Vajadzības gadījumā atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem var saņemt ar elektroniskā pasta starpniecību. Uzņēmumu, protams, interesē arī informācijas ieguve par Dānijas tirgu. Projekts noslēgsies šā gada jūnijā, un perspektīvākajiem uzņēmumiem būs iespēja saņemt finansējumu mācību braucienam uz radniecīgiem Dānijas uzņēmumiem.
Izprot datu bāzes nozīmi
«Latvijas keramika» pērn iestājusies Eiropas Savienības Tirdzniecības asociācijā. Lielākais šā soļa ieguvums ir tas, ka informācija par ražotni iekļauta Eiropas biznesa datu bāzē. Arī pašam uzņēmumam tādējādi nodrošināta piekļuve tai. Gandrīz gadu keramikas ražotnei atvērta sava mājas lapa internetā, kas nodrošina informācijas pieejamību plašam klientu lokam un atvieglo mārketinga darbu.
– Pirmos rezultātus esam jau jutuši – ar mājas lapas palīdzību atnācis pirmais piedāvājums no Vācijas. Interesi izrādījusi arī kāda angļu kompānija. Savukārt amerikāņu firma mūs atrada ar Latvijas Attīstības aģentūras mājas lapas starpniecību, – tā I.Meija.
Iepriekšminēto aktivitāšu rezultātā izstrādāta uzņēmuma mārketinga stratēģija tuvākajiem gadiem.
Piedāvā prezentācijas priekšmetus
Keramikas ražotnē apgūts vairāk nekā 1300 izstrādājumu formu, neskaitot dažādās glazūras un krāsojumus. Nepilna puse ražotā pieder pie «topa» produkcijas, ko ražo regulāri un krāso dažādos toņos. Vairāk nekā 300 izstrādājumu veidu paredzēti dažādiem gadskārtējiem svētkiem: Ziemassvētkiem – ap 200, Jāņiem – ap 100, Lieldienām – ap 20.
Pagājušā gadā liela uzmanība veltīta prezentācijas priekšmetu izstrādei un ražošanai: matētās glazūras un īpatnējākas formas krūzītes «Radio SWH», krūzītes ar trim osiņām TV 3, matēti interesanti svečturi LNT, ko domāts papildināt ar krūzītēm. Tapusi keramikas balva 2. formulas posma laureātiem ūdensmotosportā. Nupat pabeigts «Latvenergo» pasūtījums, interesi izrādījuši arī citi uzņēmumi un pašvaldības. Šogad sadarbībā ar Jelgavas Domi paredzēts izstrādāt prezentācijas priekšmetus pašu pilsētai.
Kopā ar pašvaldību un Jelgavas Tūrisma informācijas centru šogad domāts iesaistīties informācijas izveidē par Zemgali katalogā «Iepazīsti Latviju ar mobilo telefonu», kā arī startēt ikgadējā izstādē «Balttour», lai veicinātu tūrisma attīstību savā novadā.
Uzlabojot tehnoloģiju, uzlabo kvalitāti
Akciju sabiedrības «Latvijas keramika» prezidents Aivars Janovskis, atturēdamies nosaukt konkrētus ciparus, atzīst, ka uzņēmuma apgrozījums pagājušā gadā audzis apmēram par 30 procentiem. Tas noticis uz jaunu produkcijas noieta tirgu un izdevumu sarukšanas rēķina, kā arī samazinot produkcijas atlikuma apjomus uzņēmuma noliktavās.
Produkcijas konkurētspējas uzlabošanai gan vietējā, gan eksporta tirgū būtiska nozīme ir kvalitātei. Tādēļ uzlabota tehnoloģija, sevišķu vērību veltot apdedzināšanas procesa modernizācijai: keramikas cehā pārbūvētas tuneļkrāsnis, uzstādīta jauna Lietuvā ražota mufeļkrāsns. Tehnoloģijas uzlabošanā ieguldīts gandrīz 300 tūkstošu latu. Ekonomiskākās krāsnis ļauj ietaupīt līdzekļus un uzlabot apdedzināšanas kvalitāti. Pērn ražotnes tehnologi izstrādājuši jaunu keramikas balto masu, uz kuras izstrādājumiem vieglāk klājas gaišās glazūras. Tā izdodas sasniegt kvalitatīvāku galarezultātu. Pašlaik tiek veikti pirmie aprēķini par to, cik jaunās masas izveide ir izdevīga.
Pērn atjaunots uzņēmuma autoparks. Ražotne, 18 tūkstošu latu apmērā finansējot gājēju celiņa izbūvi, iesaistījusies arī pilsētas infrastruktūras sakārtošanā.
Piesaistīs jaunu investoru
Šogad domāts uzlabot māla krūku ceha krāsnis. Jāturpina pilnveidot tehnoloģijas un kāpināt jaudu arī keramikas cehā, jo ar pašreizējo ražošanas apjomu pieprasījumu nevar apmierināt. Tāpēc jāpiekopj taktika, kuras rezultātā interese par uzņēmuma produkciju tomēr saglabājas. Jaudas kāpināšanas nolūkā iecerēts piesaistīt jaunu investoru. Tas notikšot, mainoties uzņēmuma kontrolpaketes īpašniekam. Pavasarī vai vasarā ražotne varētu pāriet uz gāzes izmantošanu, kas ražošanas procesu padarītu lētāku.
A.Janovskis atzīst, ka uzņēmuma finansiālā situācija ir uzlabojusies un kārtējie nodokļi ir samaksāti. Taču segt agrākās uzņēmuma parādsaistības, kas veidojušās kopš 1992. gada, pēc ražotnes kontrolpaketes iegādes nav izdevies. Sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un sociālā nodokļa parāds kopā ar soda procentiem pārsniedz 1,154 miljonus latu. Prezidents norāda, ka saskaņā ar grafiku vienā mēnesī nokārtojamo saistību apjoms līdzinās vidējam apgrozījuma līmenim mēnesī. Izvēloties saistību nokārtošanu, būtu jāatsakās no kārtējiem nodokļiem, attīstības aizsākumiem un no visa pārējā. Un otrādi. Tāpēc izvēle izdarīta par labu attīstībai. Jauna investora meklējumi zināmā mērā saistīti arī ar parādsaistību problēmas risinājumu.
Perspektīvā A.Janovskis «Latvijas keramiku» redz kā vienu no lielākajiem pilsētas uzņēmumiem. Saimniekojot nepilnu pusotru gadu, viņam kopā komandu ražotni izdevies puslīdz sakārtot, un pašlaik galvenais esot aktīvi strādāt, lai realizētu attīstības stratēģiju.
