Apmēram pirms gada – 1998. gada 17. decembrī – «Zemgales Ziņas» publicēja rakstu «Ziemassvētku sveiciens no Austrālijas».
Apmēram pirms gada – 1998. gada 17. decembrī – «Zemgales Ziņas» publicēja rakstu «Ziemassvētku sveiciens no Austrālijas». Kopš tā laika sarakste ar Austrālijas pilsētā Brisbenā dzīvojošo tautieti Laimu Jankoviču turpinājusies. Regulāri viņa sūta laikrakstu izgriezumus par latviešu dzīvi tālajā kontinentā.
Arī šoreiz kopā ar priecīgu Ziemassvētku un laimīga Jaungada vēlējumiem esmu saņēmis interesantus materiālus. Jankovičas kundze vairākkārt viesojusies Jelgavā un par mūsu pilsētu saglabājusi labas atmiņas. Šoreiz gan saistība ar Jelgavu ir skumja – atsūtīts sēru paziņojums: «Aizsaules pulkiem pievienojies Latviešu virsnieku apvienības Melburnas biedrs, Dzelzskrusta ordeņa kavalieris leitnants Arnolds Zvejnieks, dzimis 1913. gada 12. septembrī Jelgavā, miris 1999. gada 25. jūnijā Melburnā. Viņu piemiņā paturēs latviešu virsnieku saime Melburnā.»
Varbūt atradīsies jelgavnieki, kuriem arī aizgājēja piemiņa būs dārga.
Interesi piesaista diskusija «Austrālijas Latvietī», kas izvērsta vairākos turpinājumos, ar nosaukumu «Kāpēc dzīvot Latvijā, kāpēc nedzīvot?».
Aivars Meisters raksta: «Katru gadu piecarpus mēnešu es pavadu Latvijā un sešarpus mēnešu – Austrālijā. Pirmajos gados apmeklēju tuvākos un tālākos radus, kas bija palikuši Latvijā, bet tagad šī viesošanās beigusies. Dzīvoju Latvijas ikdienā, palīdzu brāļa sievai lauksaimniecībā. Man lauku darbs neļauj ieslīdēt bezdarbībā, dod ķermenim labu vingrinājumu, uzlabo veselību.
1998. gada vasarā pirmo reizi biju Latgalē, vēl – vienas dienas braucienā uz Mazirbi. Toties esmu iepazinies ar visām Rīgas bibliotēkām un arhīviem. Kāpēc nepārceļos uz dzīvi Latvijā pavisam? Īsti nezinu, ko Latvijā varētu darīt ziemas mēnešos, kaut sals mani nebaida. Garie ziemas mēneši gan baida katru, kas pieradis pie Austrālijas saules. Arī politiskais stāvoklis ir ļoti nestabils. Kas velk atpakaļ uz Austrāliju? Daudzie draugi, sabiedrība, kas ir pat latviskāka nekā Latvijā, iespēja sekot zinātnes un informācijas tehnoloģijas sasniegumiem, klimats.»
Šie izteikumi ir gandrīz kā daudzu cilvēku domu apkopojums. Izjūtas ir līdzīgas, bet ir arī kritiskākas atziņas. Kristīne Mellēna-Brennere atzīmē, ka «Latvijai vēl ejams garš attīstības ceļš, dzīvē tur joprojām sastopamas palielas grūtības un problēmas. Izglītību valsts atbalsta vāji, skolām trūkst resursu – grāmatu, kopētāju. Skolotāju profesija ir varbūt vissliktāk atalgotā Latvijā. Noskaņojums latviešu skolotājos ir pārāk apātisks; trūkst gribasspēka lietas mainīt.» Lita Tīlmane piebilst, ka Latvijas latvieši ir piesardzīgi un ārzemju tautiešiem bieži vien neuzticas.
Pavisam cits skats uz šīm problēmām ir kādai citai kundzei: «Esmu dzimusi, augusi un līdz 1995. gadam dzīvojusi Latvijā. Austrālijā ierados, jaunības drauga un studiju biedra aicināta un bildināta. Esmu Austrālijā jau ceturto gadu. Mana personīgā dzīve tagad cieši saistīta ar manu laulāto draugu. Mēs abi esam laimīgi un paliksim Austrālijā. Pēc iespējas viesosimies arī Latvijā.
Veciem cilvēkiem vieglāk dzīvot Austrālijā. Tā ir brīva, bagāta un skaista zeme. Labs klimats bez krasām gadalaiku maiņām. Te ir miers, labklājība un laipni cilvēki visapkārt, laba medicīniskā aprūpe. Sirsnīga un draudzīga latviešu kopiena. Visiem, kas grib atgriezties Latvijā, iesaku to ļoti labi pārdomāt. Veciem cilvēkiem var būt ļoti liela vilšanās. Dzīve tur ir grūta, nervi var neizturēt. Dzīve Latvijā ir nedroša: liela noziedzība un politiska saspringtība. Bijušie okupanti kļūst aizvien nekaunīgāki, drošāki un nerimsies mūs apsūdzēt cilvēktiesību pārkāpumos un visos nāves grēkos tikai tādēļ, lai traucētu brīvas un neatkarīgas Latvijas izveidi. Latvijā atstāju to dārgāko, kas man ir, – divus dēlus ar ģimenēm. Lai tie strādā un pūlas veidot nākotnes Latviju.»
Vēl diskusijā tiek izteiktas iebildes, kas attur no atgriešanās Latvijā: veco ļaužu mītnes vēl ne tuvu nav tādas, kāds ir latviešu ciems Melburnā; ļoti gausi veicas mantojuma lietu kārtošana; dzīvi Latvijā negatīvi ietekmē banku bankroti, krievu valodas un korupcijas izplatība; Latvijas valdības nevērība pret latviešu tautas vairākuma ikdienas izdzīvošanas grūtībām.
No lasītā rodas iespaids, ka labāk ir dzīvot Austrālijā, bet uz Latviju atbraukt tikai ciemos. Katrs domās, katrs lems. Tomēr ir labi, ka tur, tālajā Austrālijā, par latvietības problēmām spriež tik aktīvi.
