Gata Āķēna komentārs «Ģenerālprokurora «izvērtēšana» vai linča tiesa» ir «pūšana» ļoti nepareizā taurē.
Gata Āķēna komentārs «Ģenerālprokurora «izvērtēšana» vai linča tiesa» ir «pūšana» ļoti nepareizā taurē.
Latvijas valstij un tās pilsoņiem tiktu izdarīts liels pakalpojums, ja no LR ģenerālprokurora amata tiktu padzīts J.Skrastiņš un Ģenerālprokuratūrā notiktu kadru caurlūkošana.
1986. gada novembrī mūsu ģimeni skāra traģēdija – tika noslepkavots dēls Ints. Sadursme notika nacionālā iemesla dēļ. Sākotnēji domājām, ka slepkava ir Jelgavas milicijas seržants A.Gogoļevs.Vēlāk uzzinājām, ka Inta piekaušanā ir piedalījušies divi Jelgavas milicijas darbinieki, VDK darbinieks un civilais. Dēlu noslepkavoja internacionāla brigāde – trīs krievi, baltkrievs un ukrainis.
Šajos mums traģiskajos notikumos LPSR Prokuratūras biedrs O.Šabanskis parādīja sevi kā nelietīgu cilvēku, kā tā laika varas pakalpiņu. Viņš bija viens no tiem, kas «sameistaroja» atbildi, ka LPSR Prokuratūrai nav pamata protesta iesniegšanai uzraudzī-
bas kārtībā par LPSR Augstākās tiesas Krimināllietu kolēģijas 1987. gada 21. jūlija lēmumu.
1988. gada 18. jūnijā LPSR prokurors J.Dzenītis parakstīja protestu uzraudzības kārtībā, parādot mūsu dēla noslepkavošanas gaitu, kas bija tuvu reālajai.
Mūsu ģimenes rūgtā pieredze, kā arī presē iegūtā informācija atļauj nešaubīgi paust uzskatu, ka tādi cilvēki kā O.Šabanskis nedrīkst strādāt LR Ģenerālprokuratūrā.
1986. gada decembrī darīju zināmu Jelgavas Prokuratūras darbiniekam A.Granītam, ka manā rīcībā ir ziņas, ka Intam pirmais sitis Jelgavas milicijas majors. Uzrakstīju viņa iespējamo uzvārdu, kā arī savas vientiesības un muļķības dēļ informācijas devēja uzvārdu. Pēc tam slikti klājās gan informācijas sniedzējam, gan mums – izsekošana, draudi, mēģinājums fiziski likvidēt. Domāju, ka A.Granīts šo informāciju nesniedza milicijas mafijai, to izdarīja cits.
Ja J.Skrastiņam būtu pietiekami godaprāta, viņš jau sen būtu atteicies no ģenerālprokurora amata. Nekad J. Skrastiņam nepiedošu to, ka par Zemgales Apgabaltiesas virsprokuroru tika iecelts P.Cvetkovs, kas strādāja par Jelgavas prokuroru tajā laikā, ka Jelgavas miliči izdarīja n– tās slepkavības, no kurām plašāku skanējumu ieguva trīs, bet kaut cik jēdzīgi tika izmeklēta viena.
Ceru, ka šie dižvīri saprot: Latvija tuvojas būtiskām izmaiņām. Šo izmaiņu priekšvēstneši sevi jau pieteikuši.
