Mežciems ir viens no Jaunsvirlaukas pagasta astoņiem ciemiem. Pēc iedzīvotāju skaita – trešais lielākais, jo tur mīt 500 cilvēku.
Mežciems ir viens no Jaunsvirlaukas pagasta astoņiem ciemiem. Pēc iedzīvotāju skaita – trešais lielākais, jo tur mīt 500 cilvēku. Pašlaik lielākais darba devējs ciematā ir SIA «Jelgavas mežs», taču lielākā daļa iedzīvotāju darba meklējumos dodas uz Jelgavu vai kādu citu vietu. To lieliski atļauj izdevīgais ciemata novietojums – astoņu kilometru attālumā no pilsētas. Lielākoties Mežciema iedzīvotāji dienas pavada ārpus savām mājām, bet ciematā atgriežas tikai atpūsties. Protams, izņēmums ir diezgan lielais daudzums pensionāru, kas dzīvo Mežciemā un dienas pavada burvīgajā apkārtnē.
Daba patiesi Mežciemā ir fantastiska, un tā ļauj pasapņot, cik jauki būtu, ja varētu…
Mežciemā dzīvos turīgi ļaudis
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes ainavu arhitektu specialitātes trešā kursa studenti ķērušies pie apjomīga darba – Mežciema attīstības perspektīvas. Galvenokārt ciemata attīstība saistīta ar nozīmīgas atpūtas zonas izveidi.
Studenti paredz, ka arvien vairāk Mežciemu par savām mājām izvēlēsies cilvēki, kas vēlēsies baudīt šejienes jauko dabu un apkārtnes mieru, bet darbadienas pavadīs vai nu Jelgavā, vai Rīgā.
Viņuprāt, tas būtu iespējams tāpēc, ka Mežciems atrodas līdzās lielajam Rīgas apvedceļam, pa kuru pavisam neilgā laikā ir iespējams nokļūt darbavietā mūsu Valsts galvaspilsētā.
Līdz ar to ciemata iedzīvotāju slāni veidos finansiāli nodrošināti cilvēki, kas varēs atļauties un arī vēlēsies brīvajās dienās baudīt ne tikai skaisto apkārtni, bet arī atpūsties īpaši izveidotās vietās.
Velosipēdistu celiņi un tenisa korti
Radot dažādas atpūtas iespējas nākotnes Mežciema ļaudīm, studenti patiesi ļāvuši vaļu fantāzijai. Gandrīz katrs attīstības plāns paredz velosipēdistu celiņu ierīkošanu cauri visam ciematam, dažs plāno tenisu kortu celtniecību, cits – slavenā Lediņu kalna atsegšanu no kokiem, ierīkojot tur īstu tūrisma objektu.
Lielu uzmanību studenti pievērsuši arī zaļajai zonai. Apzaļumots, pēc viņu projektiem, tiek viss ciemats: šur tur pa eksotiskam augam vai krūmam, bet citur atkal tīri praktiska lieta – dzīvžogs gar skolu vai tenisa kortiem.
Attīstības plānos ir arī pavisam nopietnas un ne tik viegli realizējamas lietas, piemēram, apvedceļa izveidošana, lai lielais tranzīts nebrauktu caur Mežciema centru, vai arī lielo ražošanas uzņēmumu pārvietošana – vienkopus un tālāk no dzīvojamās zonas.
Ieplānotais nemaz nav tik nereāls
Arhitekte Aija Ziemeļniece, kas ir viena no projektu vadītājām, atzīst, ka studentu nākotnes vīzijas nemaz nav tik nereālas.
– Var jau būt, ka studentu interpretācijā tās skan mazliet naivi un nepārliecinoši, taču viss ir balstīts uz iepriekš iegūtām un pārbaudītām ziņām. Vairākkārt esam izbraukājuši visus objektus, iepazinušies ar infrastruktūru, un izmaiņas ir projektētas saskaņā ar šiem datiem, – skaidro arhitekte.
Aija Ziemeļniece uzskata, ka vīzijas reāli varētu sākt piepildīties pēc gadiem piecdesmit.
Tam, protams, būs nepieciešami grandiozi līdzekļi, kuru pašlaik nav nedz pašvaldībai, nedz valstij.
– Mums būtu jāmācās strādāt ar projektiem, kas ir spējīgi konkurēt un piesaistīt līdzekļus. Tas ir vienīgais veids, kā iegūt finanses šādai attīstībai, – atzīst A.Ziemeļniece.
Mežciema attīstības perspektīvas nav izvēlētas nejauši.
– Var jau būt, ka sākumā vajadzētu izvēlēties mazākus projektus, bet studentiem pēc programmas ir paredzēta jau plašāka ainaviskā plāna izstrādāšana. Pie tā arī ķērāmies, un domāju, ka mums nemaz tik slikti neiznāca, – stāsta arhitekte.
Pagasts projektu vērtē ar nelielu skepsi
Jaunsvirlaukas pagasta Padomes priekšsēdētājas vietniece Gunta Saulāja atzīst, ka dažas idejas no studentu darbiem patiesi ir ievērības cienīgas, bet pārsvarā tās ir utopiskas un uzņemamas ar ironiju.
– Būtu jau jauki, ja patiesi ar laiku Mežciems kļūtu par attīstītu atpūtas zonu, bet es pat neuzņemos paredzēt, kad tas varētu notikt. Jāatzīst, ka studenti nav ņēmuši vērā tādas nopietnas lietas kā dažādu zemju īpašnieki, kuri arī varētu nepiekrist viņu izvēlētajām pārmaiņām, – tā – G.Saulāja.
No studentiem nākusi ideja, ka ar laiku uz Mežciemu varētu pārcelt pagasta Padomi.
– Jā, tas patiesi ir negaidīts risinājums, un agrāk mēs par to neesam domājuši. Patiesībā tas nemaz nebūtu tik slikti, jo iebraukt mūsu pagastā pārsvarā iespējams caur Mežciemu, un tādā ziņā tas varētu būt izdevīgi. Tas būtu reāli tikai tad, ja varētu mūsu ēku vienkārši paņemt un pārcelt uz citu vietu, – spriež G.Saulāja.
