Kad Laimdota Straujuma, līdzšinējā Lauksaimniecības konsultāciju centra vadītāja, sāka pildīt Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieces pienākumus, centra vadītāja amatā tika ievēlēts Mārtiņš Cimermanis.
Kad Laimdota Straujuma, līdzšinējā Lauksaimniecības konsultāciju centra vadītāja, sāka pildīt Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieces pienākumus, centra vadītāja amatā tika ievēlēts Mārtiņš Cimermanis, līdzšinējais centra Lauksaimniecības nodaļas vadītāja vietnieks.
Ozolnieku konsultāciju centrā Mārtiņš Cimermanis sācis strādāt pirms diviem gadiem – izturējis konkursu uz piena kvalitātes speciālista vietu, pēc tam kļuvis par Lauksaimniecības nodaļas vadītāja vietnieku, līdz kolēģu un bijušās vadītājas atbalstīts ievēlēts par direktoru.
– Pats uz šo amatu «nerāvos», mani izvirzīja,– tā savu kāpienu pa karjeras kāpnēm raksturo jaunais vadītājs.
Nepieklājīgi jauns vadītājs
Mārtiņš Cimermanis dzimis, audzis un joprojām dzīvo Bauskas rajona Ceraukstes pagasta Strautniekos. Saulaines Lauksaimniecības tehnikumā viņš apguvis zootehniķa specialitāti, bet Lauksaimniecības universitāti beidzis kā agronoms – lopkopības speciālists. Praktizējies Vācijā, Bādenes – Virtembergas federālajā zemē specializēto šķirnes lopu audzēšanas saimniecībā, strādājis par dzimtā pagasta zemnieku konsultantu un bijis Zemnieku federācijas Bauskas rajona organizācijas vadītājs. Divus gadus darbojies tajā uz entuziasma pamata, viņš nonācis pie pārliecības, ka zemnieku organizācijas nevar veidot no augšas. Lai gan tieši Latvijas Zemnieku federācija bija tā, kas balsoja pret M.Cimermaņa ievēlēšanu konsultāciju centra direktora amatā, par cilvēkiem, kas tur darbojas, viņš ir vislabākajās domās. Arī sabiedriskajā darbā gūtā pieredze lieti noderot. Sevišķi atzinīgi viņš vērtē LZF Jelgavas nodaļas darbu, ko organizē Rita Čigāne. Līdzīgi kā Saeimā deputāti sprieda par jauno izglītības un zinātnes ministru, arī Ozolnieku konsultāciju centra vadītājam bijis jādzird, ka viņš šim amatam esot «nepieklājīgi jauns» – viņam ir 27 gadi.
Jaunajam speciālistam strādāt zemnieku konsultēšanas jomā patīkot, jo darbs esot interesants un saistīts ar cilvēkiem. Taču viņš uzskata, ka pagājušais gads bijis grūts ne tikai zemniekiem, bet arī konsultāciju dienestam, jo lauksaimnieki nebija spējīgi nopirkt speciālistu pakalpojumus.
Nākotne pieder piena lopkopībai
Strādājot Vācijā, M.Cimermanim laimējies nokļūt pie zemnieka, kas saimniekojis ļoti ekonomiski un arī latvietim mācījis, ka nestabila tirgus apstākļos nevajagot trakot. Vācieši uzskata, ka latvieši var ražot lētu pienu, jo mums ir saglabājušās fermu ēkas, kuru amortizācija neko nemaksā. Par mūsu lauksaimniecības lejupslīdes galveno iemeslu Mārtiņš uzskata iepirkuma cenu samazināšanos pienam, kā arī liellopu un cūkas gaļai. Viņš savā saimniecībā ir sācis audzēt gaļas buļļus, taču šogad domā no tā atteikties – neesot finansiāli izdevīgi.
Viņš cer, ka nākotne pieder piensaimniecībai, kas sniedz stabilus ikmēneša ienākumus. Ja vien Latvija sekmīgi sakārtos piena produktu eksporta jautājumus, tieši ar to varēsim konkurēt ārējā tirgū, tikai jāuzlabo kvalitāte.
Lauksaimniecībā visas nozares ir savstarpēji cieši saistītas: graudu audzēšana ar lopbarības ražošanu, piena lopkopību un cūkkopību. Ja «slimo» viena nozare, tad arī pārējās to jūt. Latviešiem būs grūti konkurēt ar subsidēto Eiropas gaļu, tāpēc valstij savi ražotāji jāaizsargā. M.Cimermanis spriež, ka arī cūkkopība mūsu valstī nenomirs, tikai izšķirsies jautājums, vai tā varēs iziet ārējā tirgū:
– Tajā spēs iekļūt desas un kūpinājumi, bet svaigā gaļa tuvākajos divos gados diezin vai. Nav normāli, ka mēs ar cūkgaļu nespējam piepildīt iekšējo tirgu, bet ir labi, ka ar piena produktiem to varam. Cerības vairo arī tas, ka zemkopības ministrs ir bijušais piensaimnieks.
Zemniekiem, kas nolēmuši nodarboties ar piensaimniecību, konsultāciju centra direktors iesaka nevis vispirms ārzemēs iegādāties dārgus šķirnes dzīvniekus, bet gan padomāt par lopu ēdināšanu. Tajā var palīdzēt konsultāciju centrs, jo pērn sākās sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, kuras laboratorijā tiek veiktas ļoti precīzas lopbarības analīzes. Ir uzlabota dzīvnieku ēdināšanas datorprogramma, un līdz februāra beigām centra datortīklam tiks pieslēgta arī Valsts ciltsdarba informācijas centra datu bāze. Direktors domā, ka šis ceļš ir progresīvākais pasaulē. To izmanto Amerika un Holande, un šogad centra speciālisti dosies pie zemniekiem un stāstīs par jaunās sistēmas nepieciešamību un priekšrocībām. Programma paredz, ka piena analīzes nonāks datu apstrādes centrā Rīgā, bet uz konsultanta datoru atpakaļ tiks nosūtīti attiecīgā ganāmpulka piena dati, kurus tas «saliks» kopā ar ražību un ēdināšanas plānu. un zemnieks saņems nevis tikai izdruku par somatiskajām šūnām, baktērijām, taukiem un procentiem, bet visu vajadzīgo datu kopumu atsevišķi katrai ganāmpulka govij.
Konsultāciju dienestā nebūs radikālu pārmaiņu
Lai gan līdz ar vadības maiņu daļa lauksaimnieku satraucas par jaunu reformu iespējamību, kardinālas pārmaiņas nenotiks.
Šogad Ozolnieku konsultāciju centrs pastiprinātu uzmanību pievērsīs zemnieku izglītošanai netradicionālajās lauksaimniecības nozarēs un dārzkopībā, sevišķi intensīvo augļu dārzu ierīkošanā. Ar mācībām nodarbosies septiņi reģionālie konsultanti, kas zināšanas apguvuši ārzemēs un strādās sadarbībā ar Dobeles dārzkopības izmēģinājumu staciju.
Nākamais nozīmīgais konsultāciju centra produkts būs ar SAPARD ieviešanu saistītie jautājumi.
– Mēs piedāvāsim jau gatavu biznesa plāna formu un palīdzību projektu izstrādē ikvienā rajonā. Bet tā būs katra zemnieka brīva izvēle – viņš var arī doties tieši uz Rīgu. Taču man šķiet, ka sistēma – jebkurš zemnieks var Zemkopības ministrijā tāpat vien papļāpāt ar ierēdni par to, kas būs ar SAPARD, – ir ačgārna, jo, īstenojot reformas, speciālisti ir ļoti aizņemti, – atzīst M.Cimermanis. – Tāpēc visu vajadzīgo varēs noskaidrot konsultāciju centrā, kur ar SAPARD nodarbosies viens speciālists.
Tā kā daudzi zemnieki Eiropas naudu grib izmantot celtniecībai, Ozolnieku centram būs jāpieņem darbā celtniecības speciālists, kas apkopotu ES celtniecības standartus un pieredzi, bet nākotnē izstrādātu Eiropas prasībām atbilstošus tipveida projektus, piemēram, vieglā tipa kūtīm un mēslu krātuvēm.
– Pastiprināta uzmanība tiks pievērsta arī zemnieku kooperatīvu veidošanai. Palīdzēsim saiet kopā divu govju un pusotra traktora īpašniekiem. Mūsu mērķis ir atrast iespēju viņiem izdzīvot, – sola konsultāciju centra vadītājs.
Konsultāciju centra spēcīgākā puse ir grāmatvedības pakalpojumi, kas turpmāk tiks vienkāršoti un uzlaboti. Zemnieki ar rajonu biroju starpniecību tiks informēti par jaunākajām izmaiņām likumdošanā. Lielajiem lauksaimniekiem konsultāciju centra grāmatvedības pakalpojumi nereti šķiet pat pārāk lēti. Tāpēc nedaudz, veidojot dialogu ar zemnieku, tiks mainīta samaksas sistēma, jo pašreizējie izcenojumi (ap pieciem latiem mēnesī), nesedz speciālistu ieguldīto darbu. Sāpīgākais esot tas, ka konsultāciju centrs saviem darbiniekiem nevar piedāvāt lielas algas un spējīgākos pārvilina firmas. Nākotnē, bet ne šogad, centrs pāries uz reģionālo konsultantu sistēmu, kad viens speciālists apkalpos vairākus rajonus. LKKC arī saprot, ka zemnieki nespēj par pakalpojumiem maksāt vairāk, bet Zemkopības ministrija vairāk naudas arī nedos. M.Cimermanis ir pārliecināts, ka konsultāciju sistēmā strādā tikai fanātiķi. Viņi firmās varētu nopelnīt trīs četras reizes vairāk.
– Ja zemniekiem ies labāk, tad arī mūsu apstākļi uzlabosies. Tomēr tas nenozīmē, ka viņiem būs jāmaksā maksāšanas pēc. Centrā piedāvāsim arvien kvalitatīvāku preci – savas zināšanas. Mums ir jābūt gudrākiem par zemniekiem, kas arī ar katru gadu kļūst izglītotāki un pieprasa arvien sīkāku datu analīzi, – centra vadītājs ir optimists.
