Zemgales prokurori ir neapmierināti ar Saeimas pirmajā lasījumā izskatīto likumprojektu par parlamentārās izmeklēšanas komisijām, jo tas pieļauj likumdevēja kompetences sapludināšanu ar tiesu varu.
Zemgales prokurori ir neapmierināti ar Saeimas pirmajā lasījumā izskatīto likumprojektu par parlamentārās izmeklēšanas komisijām, jo tas pieļauj likumdevēja kompetences
sapludināšanu ar tiesu varu.
Šādu uzskatu pēc vakar Jelgavā notikušās Zemgales apgabala tiesībsargājošo institūciju vadītāju sanāksmes «Ziņām» pauda apgabala virsprokurors Pāvils Cvetkovs.
Lai izteiktu savu vērtējumu un priekšlikumus saistībā ar nesen izstrādāto likumprojektu, vakar Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Tukuma un Aizkraukles rajona, kā arī Jelgavas pilsētas virsprokurori un citu tiesībsargājošo institūciju vadītāji tikās ar Saeimā ievēlētajiem Zemgales novada deputātiem. No parlamentāriešiem apspriedē piedalījās Raitis Vītoliņš, Pēteris Salkazanovs, Ērika Zommere, Jevgeņija Stalidzāne, Aivars Tiesnesis, Atis Slakteris un citi, pavisam vienpadsmit deputātu no dažādām frakcijām.
Līdz šim parlamentārās izmeklēšanas komisijas veidotas saskaņā ar Satversmes 26. pantu, kas deputātiem nosaka šādas institūcijas izveidošanas tiesības. Taču tās darbību minētais Satversmes punkts sīki nereglamentē, līdz ar to, kā vērtēja apgabala virsprokurors, «deputātiem ir brīvas rokas un viņi var deķīti pavilkt pēc visdažādākajām interesēm».
Gatavojoties jaunā likumprojekta apspriedei, to Zemgales tiesu apgabalā jau bija izvērtējuši aptuveni simts praktizējošo juristu un arī topošajā dokumentā saskatījuši draudus demokrātijai, mēģinājumu sapludināt likumdevēja un tiesu varu. Tā likumprojekta pašreizējā redakcijā vienā no pantiem minēts, ka pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšlikuma komisijas sastāvā uz laiku politiķi var iekļaut īpašu prokuroru.
– Saeima ir politiska institūcija, un tas nozīmē, ka arī prokurors būs «politisks». Tā var «aizdancoties» līdz 1937. gadam, – sarunā ar «Ziņām» P.Cvetkovs par jauno likumprojektu izteicās ļoti kritiski un atzina, ka pēc Zemgales tiesu apgabala juristu vērtējuma tas būtu jāizstrādā no jauna.
Deputātiem rakstiski tika iesniegti septiņi priekšlikumi, taču iesniegšanas termiņš likumprojekta apspriešanai otrajā lasījumā ir jau nokavēts, tādēļ tie varētu tikt ņemti vērā, gatavojoties trešajam lasījumam. Priekšlikumu kopijas izsniegtas arī Latvijas Juristu biedrības priekšsēdētājam Aivaram Borovkovam, kas piedalījās sanāksmē, un nosūtītas LR tieslietu ministram.
