Klāt lielais slimošanas laiks. Cits apaukstēšanos cenšas ārstēt ar medicīniskiem preparātiem, dažs talkā ņem ārstniecības augu tējas un novārījumus, atzīstot, ka nākotnē tiem būs arvien lielāka nozīme.
Klāt lielais slimošanas laiks. Cits apaukstēšanos cenšas ārstēt ar medicīniskiem preparātiem, dažs talkā ņem ārstniecības augu tējas un novārījumus, atzīstot, ka nākotnē tiem būs arvien lielāka nozīme.
Pēc antīkās pasaules dziednieku teorijas uzturā un arī dziedniecībā jālieto augi, kas auguši tajā pašā vidē, kurā dzīvo cilvēks. Šis viedoklis gan nav pierādīts.
Senie latvieši ārstniecības augus sākuši vākt jau ar janvārī, kad lasāmi alkšņu čiekuri, vairāk uz pavasara pusi – priežu, nedaudz vēlāk – arī bērzu pumpuri. Drīz pēc tam sāk ziedēt māllēpes, gaiļpieši un citi ziedi. Vislielākā bioaktivitāte augiem ir 23. jūnijā no pulksten 12 dienā līdz 4 naktī. Ne velti Jāņos tiek dziedāts «Visa laba Jāņu zāle …». Tieši tāpēc šī diena latviešiem vienmēr tikusi veltīta, lai savāktu augus visam gadam. Arī Jāņu vainagi, ielūkojoties tautas tradīciju vēsturē, netiek nomesti kur pagadās, bet gan ziemas laikā pa zariņam savārīti tējās.
Augus vislabāk vākt dienas pirmajā pusē, taču tikai pēc rasas nožūšanas. Jāvāc, protams, nepiesārņotās augsnēs, pēc iespējas tālāk no ceļiem, dažādām ražotnēm un fermām. Katrai ārstniecības drogai ir savi vākšanas noteikumi. Savāktie augi jāšķiro, lai nebūtu citu augu piemaisījumu. Lapām un ziedkopām jānogriež garie kāti, jāizlasa kaitēkļu bojātās, slimās un noziedējušās lapas. Lakstiem parasti nogriež resnās vai bezlapu stublāja daļas.
Arī rudens pusē ārstniecības augu krājumus var papildināt. Šajā laikā var vākt mētras: brūkleņu, melleņu, zileņu, lāceņu. Kad uzsnidzis sniegs, vasaras krājumus papildina ar kadiķu ogām, skujām un dažādu koku mizām.
Mājas apstākļos parasti gatavo ārstnieciskās tējas. Šis process neatšķiras no parastās tējas vārīšanas. Noteiktu daudzumu (parasti vienu divas ēdamkarotes sasmalcinātu drogu) aplej tējkannā vai emaljētā katliņā ar vienu divām glāzēm verdoša ūdens un nostādina uz 15 minūtēm, pēc tam nokāš. Dažos gadījumos, ja augu materiālā ir ādainas lapas vai saknes, var arī dažas minūtes pavārīt. Pēc atdzesēšanas novārījumu izkāš caur sietiņu vai marli. Dzer siltu vai aukstu. Mājas apstākļos var gatavot arī uzlējumus kāju vannām, galvas mazgāšanai, tad jāņem vairāk drogu. (Piemēram, 50 – 60 gramu drogu aplej ar 2 – 3 litriem ūdens, vāra 5 – 10 minūtes, ļauj ievilkties, nokāš un šķidrumu pievieno mazgājamajam ūdenim).
Guntis, students:
– Nešaubos, ka arī nākotnē būs daudz cilvēku, kas ārstēsies tikai ar tējām un dabiskiem ārstniecības līdzekļiem, jo arvien vairāk modē nāk dabiskais un nepiesārņotais. Ne velti ir speciālas homeopātiskās aptiekas. Domāju, ka ar laiku tādu būs tikai vairāk, ne mazāk. Patiesībā tas ir loģiski, ka cilvēki drīzāk uzticas pašu zemē augušiem un tautas vēsturē pārbaudītiem augiem, nevis zālēm, par kuru iedarbību un blakusparādībām nekad nevar būt pārliecināts. Taču pasaulē viss attīstās, arī slimības, tāpēc ar vasarā salasītiem augiem vien nepietiek. Kaites, ar kurām sirgstam, kļūst smagākas, tām vajag arī specifiskas zāles. Pat parasta gripa tagad var būt ar sarežģītām komplikācijām, un riskēt to ārstēt pašam nav ieteicams.
Turklāt maz ir cilvēku, kas tiešām orientējas tajā, ko mums piedāvā pati daba, ir arī jāzina, kur tādus meklēt.
Aina, pensionāre:
– Es cenšos vasarā un rudenī savākt pēc iespējas vairāk ārstniecības augu un ģimenes un radu lokā esmu tāda kā dziedniece. Parasti visi radi, kad saslimst, zvana un jautā, vai man nav kaut kas pret klepu, iesnām.
Citreiz cilvēki pasmīkņā par to, ka es vienmēr staigāju, zālītes lasīdama, uzskatot, ka mūsdienās pietiek ar tiem līdzekļiem, ko izraksta ārsts. Taču bieži arī mediķi iesaka lietot tējas un uzlējumus, un tad lielos skeptiķus pārņem izbrīns un vienalga jāmeklē palīdzība pie manis.
Dabā katrai kaitei var atrast kādu līdzekli, diemžēl mūsdienās maz ir palicis augu un zālīšu zinātāju. Agrāk tas bija vienīgais veids, kā izārstēties, tāpēc radu saimē vienmēr kāda veca māmuļa prata noteiktās proporcijās sajaukt salasītās tējas.
21. gadsimta augs
Daudzi par tādu uzskata žeņšeņa sakni, jo tā veicina fiziskās un garīgās darbaspējas, arī spēcina organismu pēc smagām slimībām.
Ķīnā žeņšeņu vērtē kā augu, kas spēj pagarināt mūžu – iespējams tādēļ, ka tā sakne pēc izskata atgādina cilvēku. Žeņšeņa preparātiem ir izteikta antistresa iedarbība, tie arī paaugstina organisma pretošanās spēju pret nelabvēlīgu ārējās vides faktoru iedarbību.
«Daba ir vienīgā grāmata, kurai visas lapas liela satura pilnas.»
(J.V.Gēte.)
