Alvejas zied ļoti reti, kad sasniegušas aptuveni piecpadsmit gadu vecumu.
Alvejas zied ļoti reti, kad sasniegušas aptuveni piecpadsmit gadu vecumu.
Arī jelgavnieka Egona Leopolda audzētā puķe ziedu atraisījusi pirmo reizi.
Alveja (Aloe vulgaris) ir silto zemju augs. Par tās dzimteni tiek uzskatīta Āfrika, kur tā nereti mēdz sasniegt pat 20 metru augstumu. Alvejai ir resns, sarkanīgs stumbrs un gari zari.
Puķe ļoti mīl gaismu un labi panes sausu gaisu. Augs var iet bojā, ja to pārlieku laista un ja ziemošanas laikā tas novietots pārāk siltās telpās.
Alveja plaši tiek lietota ārstniecībā – dažādām kuņģa kaitēm, aknu slimībām. Dziļas strutojošas vātis var izmazgāt ar atšķaidītu alvejas sulu un uzlikt virsū tajā samitrinātu auduma gabalu un pārsiet. Atšķaidītu auga sulu var lietot kā kompresi iekaisušām acīm.
Asa klepus mīkstināšanai labi palīdz vienādās attiecībās sajaukts medus un alvejas lapas mīkstums. Tiem ļauj saēsties un lieto pa karotei vairākas reizes dienā.