1998. gadā Jelgavas pašvaldības pieņemtā «Kultūras attīstības koncepcija», kurā formulētas Jelgavas kultūrvides stratēģiskās nostādnes, «vīzijas» formā paredz Jelgavai Zemgales novada kultūras centra statusu.
1998. gadā Jelgavas pašvaldības pieņemtā «Kultūras attīstības koncepcija», kurā formulētas Jelgavas kultūrvides stratēģiskās nostādnes, «vīzijas» formā paredz Jelgavai Zemgales novada kultūras centra statusu.
Līdztekus tam pašreizējās kultūras situācijas kontekstā minētajā dokumentā varam izlasīt: «Neraugoties uz atsevišķām izcilām kultūras kvalitātēm, Jelgava neizceļas citu pilsētu vidū ar savdabību – ar tikai tai raksturīgām kultūras kvalitātēm kā Operas svētki Siguldā vai Senās mūzikas festivāls Bauskā».
Tomēr iniciatīva rīkot nacionāla, pat starptautiska mēroga pasākumus vairāk raksturo noteikta reģiona kultūrpolitikas īpatnības, nevis kultūras situāciju kopumā. Reģionālā kultūras dzīve var tikt veidota vai neefektīvas pašvaldības darbības gadījumā stihiski veidoties pēc nevienmērīgas attīstības scenārija. Iespējams variants, kad vērienīgu pasākumu organizēšana (it kā ar mērķi celt novada prestižu) ir mēģinājums mākslīgi kompensēt ikdienas kultūras dzīves nabadzību. Iespējama arī otra galējība – reģiona kultūrapritei raksturīgs kā vienmērīgums, tā pelēcīgums; kultūras norišu klāsts tiek nodrošināts kvantitatīvi.
Abos gadījumos ir pamats runāt par kultūras dzīves stagnāciju. Vai tamlīdzīgas iezīmes vērojamas arī Jelgavas kultūrā?
Šajā ziņā bieži tiek izdarīti virspusēji secinājumi. Neapmierinātība ar Jelgavas pašvaldības politiku ne tikai kultūras, bet arī citās jomās ir loģiska. Subjektīvi prasības pēc lielāka fiziskā un garīgā komforta (neaizmirsīsim, ka kultūra nav tikai gara labsajūtas faktors) ir neizmērojamas. Augstas prasības pret īstenoto politiku kultūras jomā vērtējamas pozitīvi, jo tās veicina aktīvāku un efektīvāku kultūras «nesēju» rīcību. Kultūras nekad nevar būt par daudz. Tomēr, tikai šādus apsvērumus ņemot vērā, nav iespējams objektīvi izvērtēt reģiona kultūras kopainu. Tā jāaplūko nacionāla mēroga kultūrpolitikas ietvaros, salīdzinot būtiskākās kultūrvides tendences Jelgavā un citās lielākajās Latvijas pilsētās.
Kultūras un citu nozaru sakarības valsts politikas līmenī uzrāda piešķirtais finansējums, precīzāk – pašvaldības budžetā normētās kultūras subsīdijas attiecībā pret kopbudžetā noteikto līdzekļu kopumu.
Jelgavas pašvaldības budžetā pēdējos četros gados vērojams neliels kultūras finansējuma īpatsvara palielinājums. 1996. gadā sportam un kultūrai paredzēto līdzekļu apjoms veidoja 2,5% no kopējiem izdevumiem, 1999. gadā*– 4,0 %. Tiesa, 1997. gadā bija kultūrai piešķirto līdzekļu īpatsvara samazinājums (līdz 2,1% no kopējā budžeta).
Tomēr šie fakti ne gluži adekvāti raksturo reālo kultūras subsidējuma apjomu.
Situācijā, kad valsts un pašvaldības resursi ir ierobežoti, būtisks finansējuma palielinājums nav paredzams, jo svarīgāk ir nodrošināt optimālu līdzekļu sadali. Pārlūkojot, piemēram, Jelgavas pašvaldības 1998. gada budžetu kultūras finansējuma jomā, redzams, ka nauda tiek novirzīta galvenokārt pārvaldes un vadības aparāta, kā arī infrastruktūras uzturēšanai. Tikai 14,9% finansējuma (vismaz uz papīra) veido reālo kultūras subsīdiju īpatsvaru.
Vispārīgā skatījumā kultūras finansējuma sadale iespējama, nosacīti ņemot vērā divus pamatprincipus: 1) subsīdijas tiek noteiktas pastarpināti, uzturot kultūras pārvaldes un vadības infrastruktūru (pašvaldībai pakļautās un pārraugāmās institūcijas un funkcionārus, kas koordinē piešķirto līdzekļu izmantošanu); 2) kultūras procesi tiek nodrošināti pēc tā sauktās projektu sistēmas. Katram modelim ir savas priekšrocības un trūkumi, un neviens pats par sevi nenodrošina vēlamos rezultātus. Valsts politikas līmenī – lai neļautu «nomirt» kultūrai – izmanto abus principus.
Jaunākas atziņas kultūrpolitikā (lielā mērā attīstīto Rietumeiropas valstu pieredzes iespaidā), kā arī noteikti sociālpolitiskie apstākļi – arvien sarežģītāka tirgus strukturizācija – pašlaik liek izšķirties par projektu tipa kultūras finansējuma dominanti. Paredzams, ka kultūrpolitikas nostādnes nacionālā mērogā (nacionālā programma «Kultūra», kam vajadzētu būt valsts politikas stratēģiskai prioritātei) tiks noteiktas atbilstoši šādiem kritērijiem. Kultūras dzīvi organizējot un plānojot, ar to vajadzētu rēķināties arī Jelgavas pašvaldībai.
* 1.11.99.
