Lieliskas bija grieķu varoņa Pēleja un dievietes Tetīdas kāzu dzīres, kurās piedalījās visi Olimpa dievi. Vienīgi strīdu dieviete Erīda nepiedalījās.
Lieliskas bija grieķu varoņa Pēleja un dievietes Tetīdas kāzu dzīres, kurās piedalījās visi Olimpa dievi. Vienīgi strīdu dieviete Erīda nepiedalījās. Viņa klejoja pa Hīrona alu, dziļi sirdī aizvainota par to, ka nav saņēmusi speciālu ielūgumu uz balli. Erīda nolēma ieriebt dieviem, radot ķildu starp tiem. Viņa paņēma zelta ābolu no Hesperīdu dārziem, un tikai viens vienīgs vārds bija rakstīts uz tā – «Skaistākajai». Nemanot piegājusi pie dzīrotājiem, Erīda ābolu nolika uz galda. Dievi paņēma ābolu un apjuka: kura no dievēm ir skaistākā? Spīvā strīdā iekaisa Zeva sieva Hēra, karotāju Atēna un mīlas dieve Afrodīte. Zevs bija lielisks diplomāts un atteicās izšķirt viņu strīdu kādai par labu. Viņš lika Hermejam aizvest dievietes uz augsto Idas kalnu Trojas tuvumā. Tur skaistajam Trojas valdnieka Priama dēlam Parīdam bija jāizšķir, kura no dievēm ir skaistākā. Šis triju dieviešu strīds cilvēkiem atnesa daudz nelaimju…
Parīds bija apjucis kā skolas puika, saņēmis pirmo meitenes uzaicinājumu uz randiņu. Hēra solīja tam varu pār visu Āziju, Atēna – uzvaras un kara slavu, bet Afrodīte – par sievu skaistāko no mirstīgajām Zeva un Lēdas meitu Helēnu no Spartas. Ko Parīds? Viņš naivais ābolu atdeva, pretī saņemdams Helēnu. Bet Hēra un Atēna sāka ienīst Parīdu un visu Troju, solot noslaucīt no zemes virsas gan pilsētu, gan arī visu tautu. Nepagāja ilgs laiks, un Spartas valdnieks Menelajs (viņš arī de iure Helēnas vīrs) ar neskaitāmu pulku grieķu kaušļu klauvēja pie Trojas durvīm. Pēc trīs reiz trim gadiem Troja krita, bet nabaga Parīds devās uz citiem medību laukiem. Un kāda ir morāle?
13. janvārī (tāds nelāgs datums – vēsturē iegājis kā Asiņainā svētdiena) beidzas termiņš, kurā Jelgavas Domes priekšsēdim U.Ivanam jāiesniedz deputātiem sava rīcības programma 2000. gadam. Lēmums, kura projektu iesniedza deputāti V.Strīķis, H.Veģeris, V.Valainis un Ē.Dreimanis, paredz «noklausīties un lemt» par priekšsēdētāja programmu Domes 27. janvāra (arī nelāgs datums – Puškins apzināti krīt divkaujā) sēdē. Deputātu balsojums par U.Ivana programmu pēc būtības reizē būs arī uzticības balsojums: ja tā netiek pieņemta, loģiska būtu demisija. Protams, rīcības programmu var iesniegt arī vairākas reizes…
Kā zināms, programmas var būt dažādas. Putojošas un dzirkstošas kā tikko glāzē ieliets šampanietis, kas jau nākamajā rītā ir stipri atšālējies un nebaudāms; pamatīgas kā čuguns, kas ieliets 1000 lappusēs kā Krištopana kabineta rīcības programma, kuras vienīgais trūkums bija totāla neizpildāmība; formālas vai detalizētas, sīkumainas vai stratēģiskas – tas atkarīgs no tā, kādam mērķim un kādai auditorijai tās ražotas.
Rīcības programma ķeksīša pēc (pat ja to deputāti apstiprinās) būs priekšsēža sekošana Parīda pēdās. Skaista miera mirkļi būs īsi, un karš – neizbēgams. Kopš kļuvis zināms, ka Domes olimpā ne viss ir no tīra zelta, katrs ir aicināts mirstīgajiem parādīt sevi kā eņģeli – ja ne gluži ar spārniem, tad ar baltām rokām gan. Pozīcijas vienotību bija iespējams saglabāt tikai tik ilgi, kamēr tika dalīts ambrozijs. Tagad izredzētie sāks dalīt nākamo izredzēto vietas, un tas turpināsies līdz pat vēlēšanām. Ja tā, Parīds kritīs vēl pirms būs kritusi Troja.
Vispārējā miera labad olimpā un tautas nomierināšanai var atrast kritušo eņģeli. Šādā lomā vislabāk iederētos Jelgavas pašvaldības visstratēģiskākā uzņēmuma direktors G.Dupužs, taču, ja padzīšanai nesekos vispārējā «šrubīšana» arī uzņēmumā un to pārraugošajā administratoru korpusā, mirstīgo neapmierinātība augs augumā. Ja ne ātrāk, tad jaunā olimpa formēšanas laikā augļi tiks ievākti brangi.
Ja programma nav tikai atgaiņāšanās no septiņiem deputātiem, kas nevar savervēt izšķirīgo balsi, tā būtu jāizskata reizē ar šā gada pašvaldības budžetu, turklāt tādā formā, kā to paredz likums un Ministru kabineta noteikumi. Balsojumi par tabulām (kuras diemžēl nesakrīt ar U.Ivana iesniegto pašvaldības budžetu Ministru kabinetam) jāaizmirst, un jāapstiprina izvērsts budžets pa pozīcijām, katru ciparu apšaubot un aizstāvot. Vēl ir jautājums, vai cerētās līdzekļu «piešprices» Jelgavas pašvaldības kasei, par kurām, domājams, cīnās labvēļi Rīgā, Dome vispār saņems…
Ir jāīsteno daudzkārt piesauktā lēmējvaras atdalīšana no izpildvaras un Domes administrācijas reforma. Pilsētas izpilddirektors, kura rīkojumus ignorē pašvaldības uzņēmuma vadītājs, pašvaldības uzņēmumi, kuri nepilda saistošos Domes lēmumus, departamenta direktors, kura rīcībā ir pilnīgi atšķirīgi dati par situāciju pašvaldībā nekā viņa tiešajam priekšniekam, divi pašvaldības uzņēmumi, kuru savstarpējos norēķinos iztrūkums ir pusmiljons latu – tie ir tikai daži aspekti, kas pierāda šādas reformas nepieciešamību. Bet pašiem deputātiem vajadzētu atsaukt atmiņā pirms pusgada iesniegto U.Ivana priekšlikumu izvērtēt deputātu komiteju un komisiju skaita lietderību.
Ja pašvaldība nonākusi dziļā finansiālā krīzē (par ko, šķiet, nešaubās vairs neviens) tautas izredzētajiem olimpā vajadzētu tikt skaidrībā, kādi kļūdaini lēmumi, kuru amatpersonu (nelikumīga, nolaidīga vai bezatbildīga) rīcība bruģējusi ceļu uz pašreizējo situāciju. Ja deputāti nav spējīgi
pat uz šādu mazumiņu, programmas – lai cik tās biezas arī nebū-
tu – būs vīģes lapu vērtas.
Parīda trešā izvēle viņam nesola ne mīlestību, ne spožas uzvaras nākotnē. Taču tā būtu iespēja saglabāt savu valstību.
