Zinātniskās fantastikas romānā «Profesora Dovela galva», aizejot bojā zinātnieka ķermenim, tā galva tiek pievienota aparatūrai un mākslīgi uzturēta dzīva.
Zinātniskās fantastikas romānā «Profesora Dovela galva», aizejot bojā zinātnieka ķermenim, tā galva tiek pievienota aparatūrai un mākslīgi uzturēta dzīva. Izmantojot ģēnija smadzeņu potences, otrs zinātnieks varēja «plūkt laurus» un neierobežoti izmantot pirmo. Galva viena pati nevar nedz atteikties no dzīves, nedz arī pilnvērtīgi dzīvot.
Kas tad nosaka to, kur sākas nāve un beidzas dzīve? Zinātniskās fantastikas romānos un pasakās bieži izmantotais runājošas galvas tēls kādu dienu ar mediķu pūlēm var kļūt par ikdienišķu parādību. Galva tiek atdalīta no ķermeņa un transplantēta kādam citam ķermenim. Kāds vīrietis ASV pēc smaga negadījuma nu jau 30 gadu ir pilnīgi paralizēts. Ar katru dienu 48 gadus vecā vīrieša fiziskais stāvoklis pasliktinās, un pašlaik vienīgā izeja palikt dzīvam esot galvas transplantācija uz funkcionējoša ķermeņa. ASV ķirurgs profesors Roberts Vaits uzskata, ka tehniski šāda operācija ir iespējama un pētījumu pabeigšanai viņam trūkstot tikai no sešiem līdz deviņiem miljoniem dolāru. Mediķis neredz pretrunas, kāpēc gan vesela galva nevarētu tikt transplantēta uz ķermeņa, kura smadzenes ir gājušas bojā. Cilvēki sen jau pieraduši pie nieru, sirds un citu orgānu transplantācijas. Fakts, ka šie orgāni nav acīm redzami, bet ķermeni redz katru dienu, arī rada, pēc Roberta Vaita domām, aizspriedumus ķermeņa transplantācijas jautājumā. Tomēr nereti tad, kad cilvēks ir neglābjami slims, viņš ir gatavs ķerties pie jebkuriem līdzekļiem, lai paliktu dzīvs. Mediķis uzskata, ka šajā jautājumā nepastāv ētiskas problēmas, jo cilvēka personības kvintesence galu galā atrodas tieši smadzenēs.
Galvas transplantācijas tehnisko pusi Roberts Vaits izmēģinājis jau septiņdesmitajos gados, veicot pētījumus ar rēzuspērtiķiem. Sākumā zinātnieks dzīvniekam atdalījis ādu, muskuļus, cīpslas, tad elpvadu, barības vadu un visbeidzot mugurkaulu un muguras smadzenes. Smadzenes tika apgādātas ar asinīm tikai ar sešu asinsvadu palīdzību. Līdzīgā veidā asistenti sagatavoja arī donorpērtiķa ķermeni. Visgrūtāk, pēc mediķa domām, esot dažās minūtēs savienot asinsvadus ar jauno ķermeni. Toreiz galvas pārstādīšanas operācija ilgusi 16 stundu. Pērtiķis pamodies no narkozes un atvēris acis, kā arī reaģējis uz apkārt notiekošo. Tomēr jauniegūto ķermeni dzīvnieks nav varējis pakustināt, jo to nav ļāvušas operētās muguras smadzenes. Roberts Vaits uzskata, ka arī vēl šodien balva par jauno ķermeni būs vispārēja paralīze, kas operētajam pacientam neļaus kustināt ne rokas, ne kājas. Līdzīgus eksperimentus Roberts Vaits esot veicis arī ar žurkām un uzskata, ka pašlaik nekas nekavē izdarīt veiksmīgas galvas pārstādīšanas operācijas arī cilvēkiem, jo šodienas zinātnes sasniegumi imunitātes jomā ļaus novērst jebkurus tāda veida traucējumus.
Tālākiem pētījumiem Roberts Vaits izvēlējies klīniku Kijevā, jo uzskata, ka tur ir izcili neiroķirurgi un arī masu saziņas līdzekļi tiek kontrolēti un neiejaucas zinātnieku darbībā. Ķirurgs nelolo rožainas ilūzijas par to, ka viņa uzsāktajai darbībai nebūs pretreakcijas, tomēr pasaules medicīna agrāk vai vēlāk tomēr nonāks pie galvas transplantācijas. Roberts Vaits nesen publicējis ASV medicīnas žurnālā smadzeņu atvēsināšanas ierīces darbības principus, ko pats izgudrojis, lai atvieglotu galvas pārstādīšanas operācijas darbu. Atvēsinot asinis līdz plus 10 grādiem, transplantācijas laikā galva ar asinīm tiks apgādāta un var būt atdalīta no ķermeņa aptuveni stundu.
Tikmēr zinātnieki citur pasaulē uz galvas transplantāciju raugās visai skeptiski. Vācu orgānu transplantācijas fonds ir nobažījies, ka cilvēki negribēs novēlēt savus iekšējos orgānus pārstādīšanai, baidoties, ka varētu tikt izmantots viss ķermenis.
Kāds Francijas karaļa Anrī IV un karalienes Margo laikabiedrs, kas vienlīdz labi paredzēja gan šaujampulvera atklāšanu, gan arī savu nāves stundu un kā pareģis kļuva pazīstams XX gadsimtā, par XXI gadsimtu teicis, ka cilvēki dzīvos vairāk nekā simts gadu. Taču vienīgais, kas būs saglabājies no paša cilvēka, būs smadzenes, jo viss pārējais jau būs pārstādīts vai nomainīts ar mākslīgiem orgāniem. Zinātnieks Roberts Vaits spēris pirmo soli šā pareģojuma īstenošanā.
