Mantojumi var būt dažādi. Var mantot vecāsmātes māju ar ābeļdārzu, var mantot vienu vai daudzus miljonus, taču reti kuram tā laimējas.
Mantojumi var būt dažādi. Var mantot vecāsmātes māju ar ābeļdārzu, var mantot vienu vai daudzus miljonus, taču reti kuram tā laimējas. Gadās, ka mantots tiek arī parāds, un par to saņēmēji diez vai ir priecīgi.
Šāda nelaimīgā mantinieka lomā nonākusi arī Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde (NĪP), jo pilsētas Dome 1998. gada 10. decembra sēdē ar protokolu nr.26/1 uzlika NĪP direktoram Edijam Putniekam par pienākumu noslēgt vienošanās grafiku ar pašvaldības Jelgavas Siltumtīklu uzņēmumu (STU) par norēķināšanos par iedzīvotājiem piegādāto, bet nesamaksāto siltumenerģiju. Lēmuma izpildes kontrole tika uzdota pašvaldības izpilddirektoram Jurijam Strodam. Šī Domes sēde bija ievērojama arī ar to, ka tajā tika nolemts, ka STU pārņem no NĪP iekasēšanu un rēķinu izrakstīšanu par siltumu un karsto ūdeni. Abiem pašvaldības uzņēmumiem tika uzdots līdz
1998. gada 31. decembrim salīdzināt rēķinus par piegādāto siltumenerģiju līdz 1998. gada 1. novembrim.
Pēc šīs «uzlikšanas par pienākumu» pārņemt vecos namu pārvalžu parādus, kas patiesībā ir visai diskutabla, atklājās, ka STU pārvaldei pieprasītā summa ir
1 003 595,40 latu, no kuriem soda nauda ir 267 969,18 latu. Savukārt NĪP grāmatvedības uzskaitē konstatētais reorganizācijā mantotais iedzīvotāju parāds līdz 1999. gada 1. martam ir tikai 483 619,80 latu. Tas nozīmē, ka starpība abu pašvaldības uzņēmumu grāmatvedības uzskaitē ir 519 975,60 latu. Vēstulē J.Strodam NĪP direktors raksta, ka «šādu vienošanos praktiski nav iespējams noslēgt, nenovedot JPBU «NĪP» līdz bankrotam». Tajā pašā vēstulē E.Putnieks skaidro iespējamos starpības rašanās iemeslus.
Kā pirmo viņš min Jelgavas Domes lēmuma nr.12/12 (13/06/96) nepildīšanu. Tas paredzēja izņēmuma kārtā kompensēt namu pārvalžu zaudējumus 1995./96. gada apkures sezonā 57 313,29 latu apjomā, šo summu pārskaitot STU, kas vēl turpināja rēķināt soda naudas arī pēc tam. Analogs ir arī otrais E.Putnieka piedāvātais iemesls – nav pildīts Domes lēmums nr.7/13 (28/03/96), kas cita starpā arī paredzēja, ka STU dzēš Skolu valdei izglītības iestāžu parādu, ieskaitot tās, kas norēķinās ar 4. namu pārvaldi par summu 60 344,38 lati, kā arī Jelgavas slimnīcas 20 000 latu parādu. Trešais iemesls, pēc NĪP vadītāja domām, ir Domes lēmuma nr.14/11 (31/07/97) nepildīšana. Lēmums paredzēja kompensēt 4. namu pārvaldes zaudējumus
12 243,56 latu apmērā, kā arī STU tika uzdots apturēt soda naudu aprēķināšanu, kas netika izdarīts. Daļēji nav izpildīts arī Domes lēmums nr.22/38
(13/11/97), kas paredzēja, ka pašvaldība maksā par dzīvojamo telpu apkuri no dzīvokļa pārņemšanas līdz izīrēšanai, t.i., līdz dienai, kad īrnieks saņem izīrēšanas atļauju. Šim nolūkam netika atvēlēti nepieciešamie līdzekļi.
Situāciju 4. namu pārvaldē ir pētījis arī neatkarīgais auditors Z.Driķis, kas piedāvā savus ieteikumus situācijas atrisināšanai. Minētās namu pārvaldes parāds STU,
ko pārņem NĪP, ir 728 538,71 lats. Vispirms auditors iesaka precizēt, kādu summu kopumā veido abonenti, un STU, «pārņemot šo parādu iekasēšanu, vienlaicīgi pārņem atpakaļ saistības no NĪP, un par to ir jāsastāda pieņemšanas un nodošanas akts. Ja iedzīvotāju parāda summa būs mazāka par 728 538,71 latu, tad starpība saglabājas NĪP uzskaitē». Z.Driķis piedāvāja divus iespējamos situācijas atrisinājumus. Pirmais variants paredzēja STU atsacīties no jebkurām pretenzijām, bet otrs, ka Jelgavas Dome atļauj šo summu norakstīt 1998. gada saimnieciski finansiālās darbības zaudējumos, jo «nav nekādas iespējas to iekasēt». Ieteikumu noslēgumā auditors apstiprina, ka šī starpība radās, piemērojot atšķirīgus tarifus maksas par siltumenerģiju iekasēšanā un 1995./96., 1996./97. gada apkures sezonā 4. namu pārvaldei Jelgavas Dome pilnībā nekompensējot faktiskos zaudējumus. Un vēl par atšķirīgajiem siltumenerģijas tarifiem. Kuluāros ir izskanējis viedoklis, ka STU aprēķinu veikšanā izmanto atšķirīgas apsildāmās platības, tādējādi mākslīgi paaugstinot iedzīvotāju parāda summu.
Taču ir radušās cerības, ka situācija sāks uzlaboties. Kā «Ziņām» pavēstīja NĪP galvenās grāmatvedes vietniece Irina Voronkova, šis jautājums tiek apspriests Jelgavas Domes Finansu komitejā, taču galīgais lēmums vēl nav pieņemts.
– Galvenais, ka Dome beidzot mūs ir sākusi saprast. Ceru, ka šis jautājums drīzumā tiks atrisināts, – sacīja I.Voronkova. Optimismu sarunā ar «Ziņām» izrādīja arī Domes Finansu nodaļas vadītājas vietniece Irina Filipjonoka. Viņa sacīja, ka jautājums ir «risināšanas stadijā». Aptuveni pusmiljona samaksa ir atlikta līdz šā gada 1. jūlijam.
Tiek izskatīts arī jautājums par 270 000 latu, kas tika aprēķināti kā soda procenti. Viņa pauda pārliecību, ka par atlikušo summu būs nepieciešama neatkarīga revīzija. Taču termiņu, kad parādu neatbilstības problēma tiks atrisināta, viņa nenosauca.
Savukārt STU direktors Genādijs Dupužs «Ziņām» apgalvoja, ka STU grāmatvedībā nekādu neatbilstību nav. Viņš pastāstīja, ka šo parādu dēļ STU sākotnēji bija pat gatavi tiesāties ar NĪP, taču, tā kā gan STU, gan NĪP ir vienas pašvaldības uzņēmumi, Dome uzskatīja, ka šāds process būtu nekorekts. Tam piekrita arī STU, tāpēc par parādu samaksas grafikiem tika panākta vienošanās, kuru parakstīja arī NĪP direktors. G.Dupužs paskaidroja, ka šis pagarinājums līdz šā gada 1. jūlijam attiecas tikai uz to parāda daļu, kurai ir «segums» NĪP grāmatvedībā. Viņš nenoliedza, ka arī jautājums par pārējo summu būtu steidzīgi jārisina un «šeit ir nepieciešams politisks lēmums». Kā vienu no iespējām atrisināt šo situāciju STU direktors minēja arī parāda daļas norakstīšanu zaudējumos. Taču tajā pašā laikā viņš steidzās paskaidrot, ka STU neviens parādus nenoraksta, ka arī tam kā juridiskai personai tiek rēķināti soda procenti, piemēram, Cukurfabrika tos pārtrauca aprēķināt tikai nesen.
– Tā ka juridiski soda procenti ir likumīgi, – paziņoja G.Dupužs.
Te gan der atgādināt, ka Jelgavas pilsētas Dome STU aprēķinātos soda procentus atzina par nelikumīgiem un pēc tam atcēla, jo tie saskaņā ar Civillikumu nevar būt lielāki par 6% gadā, bet Domes pieņemtie soda procenti, ko iekasēja STU, bija 0,1% par katru nokavēto dienu. Jautājums, vai nelikumīgi iekasētā soda procentu nauda kādreiz tiks samaksāta vai atrēķināta, joprojām paliek aktuāls. STU direktors gan to neuzskata par vajadzīgu darīt.
G.Dupužs arī atgādināja, ka STU tika izteicis piedāvājumu iedzīvotājiem noslēgt vienošanās ar Jelgavas Siltumtīkliem par individuālo samaksas grafiku, un tika noslēgts aptuveni 2500 šādu vienošanos. Šajā gadījumā soda procenti tiem parādniekiem, kuri šīs vienošanās pildīja, tika dzēsti.
STU direktors nevēlējās «Ziņām» nosūtīt jaunāko realizācijas kopsavilkumu, viņaprāt, laikraksta tendenciozitātes dēļ, taču atklāja, ka kopā ar iekasējumiem par siltumenerģijas parādiem STU ir ļoti augsts iekasēšanas procents – aptuveni 98% no plānotā. Viņš arī pavēstīja, ka pērn samazinājies pārdotās siltumenerģijas daudzums, jo vairāki objekti atslēgušies.
Uzklausot visas puses, var secināt, ka pagaidām nav konkrēta termiņa, kad šī problēma tiks atrisināta. Izskatās, ka atbildīgajām amatpersonām tas ne pārāk rūp. Bet pa to laiku vēl pirms gada NĪP Domes spiediena dēļ daļu no iekasētajām īres maksām bija spiesta novadīt STU šo «mantoto» parādu segšanai. Tas ļoti apgrūtināja NĪP veikt savus tiešos pienākumus, tāpēc viens otrs īrnieks vēl joprojām dzīvo neizremontētā mājā, pat ja viņš «visu visiem samaksājis». NĪP vadība nu jau gadu STU maksā tikai tik daudz, cik šos parādus sedz iedzīvotāji. Bet G.Dupužam tiešām ir taisnība: situācija tuvākajā laikā ir jāatrisina.
