Ceļu pie lasītājiem sākusi vēsturnieka, pedagoga Andra Tomašūna grāmata «Jelgava – 1941. gada vasara holokausts», kurā apkopoti dokumenti, laikrakstu publikācijas saistībā ar vācu nacistiskās okupācijas traģiskajiem notikumiem Jelgavā.
Tolaik, sākoties vācu nacistiskajai okupācijai, sistemātiski tika nogalināti ap diviem tūkstošiem Jelgavas, kā arī tuvākās apkārtnes ebreju. «Mums ir jāmācās no dažu iepriekšējo paaudžu vēstures, kas nebija nemaz tik sena. Gribētu, lai grāmata kalpo kā izziņas avots skolēniem un citiem interesentiem. Te esmu apkopojis dokumentālas liecības, ko ierindas pilsoņiem atrast būtu grūti,» grāmatas atvēršanas sarīkojumā Sabiedrības integrācijas pārvaldē teica autors. Materiālu vākšana grāmatai ilgusi 14 gadus. Līdzās tai izdots arī kompaktdisks, kurā ierakstītas veco jelgavnieku atmiņas par holokaustu Jelgavā.
Sarīkojumā piedalījās arī Izraēlas vēstniece Latvijā Hagita Ben-Jakova, kas ir viena no grāmatas izdošanas atbalstītājām. «Andri, es nevaru aizmirst Jūsu stāstus par to, cik ātri tika iznīcināta liela Jelgavas iedzīvotāju daļa, kā draugi un kaimiņi tika nogalināti dažu dienu laikā un cik efektīvi piemiņa par viņiem tika iznīcināta padomju laikā,» teica vēstniece.
Uzstājās arī grāmatas atbalstītājs Latvijas Ebreju reliģisko draudžu un kopienu valdes priekšsēdētāja vietnieks Benjamins Kajems un muzeja «Ebreji Latvijā» direktors Iļja Ļenskis, kā arī Jelgavas Ebreju kultūras biedrības vadītāja Lidija Ribkina. Pasākumā klātesošais jelgavnieks Pēteris Miļūns minēja, ka holokausta pētīšanu vajadzētu izvērst arī Zemgales mērogā.
Sarīkojuma fonā Sabiedrības integrācijas pārvaldes zālē bija izvietota Starptautiskās kristiešu vēstniecības Jeruzalemē Latvijas nodaļas vadītājas Ilzes Saulītes sarūpētā izstāde «Vairāk nekā bērnu spēles», kas stāsta par to, kā Otrā pasaules kara laikā ebreju geto rotaļājās bērni. Tādā veidā viņi centās izdzīvot bērnību un jaunību, radot sev citu realitāti, kas tos stiprināja.
Foto: Gaitis Grūtups
