Draugi, kaimiņi un radi, vai neesat piemirsuši, ka šodien suminām Smaidas un Franciskas? Ja nekādi netiekat apsveikt šo burvīgo vārdu īpašnieces, tad vismaz piezvaniet.
Draugi, kaimiņi un radi, vai neesat piemirsuši, ka šodien suminām Smaidas un Franciskas?
Ja nekādi netiekat apsveikt šo burvīgo vārdu īpašnieces, tad vismaz piezvaniet. Par draugu zvanu priecāsies arī akciju sabiedrības «Jelgavas maiznieks» ražošanas procesa direktore Smaida Bāliņa.
– Man ļoti patīk, ja jubilejas reizēs mani atceras – kaut vai piezvana. Tad pa īstam var izjust drauga plecu, un tas dod mundrumu ilgākam laikam, – atzīst Smaida Bāliņa.
Gaviļniece stāsta, ka pie sava vārda tikusi, pateicoties tētim, jo mamma ļoti vēlējusies savu pastarīti saukt par Ieviņu.
– Ar savu vārdu esmu iemācījusies sadzīvot jau kopš bērnu dienām. Vienmēr esmu mēģinājusi caur dzīvi iet ar smaidu un tā attaisnot man doto vārdu. Var jau būt, ka liela nozīme ir arī manam raksturam, bet es uzskatu, ka ar smaidu daudzas lietas var atrisināt veiksmīgāk, – spriež gaviļniece.
Smaida stāsta, ka mājās svinības visbiežāk jāapvieno ar dēla Raita vārdadienu, kas iekrīt
14. janvārī.
– Tad mēs parasti izrēķinām vidējo dienu, kad svinēt, un izdodas ļoti jauki, – teic direktore.
Vārdadienu gaviļniecei iznāk atzīmēt divreiz – mājās un darbā.
– Mums ir iegājies, ka šajās jubilejas reizēs lielas dāvanas nedāvinām, galvenie ir ziedi. Visi tuvākie cilvēki zina, ka man vislabāk patīk gerberas. Tās atgādina saulīti – kaut ko mīļu un gaišu. Lai gan vairāk man patīk, ja ziedi aug pie mājas dobītē, – atzīst Smaida.
Darbs un mājas dzīve Smaidai iet roku rokā, un viņa atklāj, ka visvairāk iepriecināt viņu var bērni, izdarot kaut ko labu, vai arī tas, ka maize izdevusies īpaši laba. Savukārt apbēdina tās pašas lietas, tikai pretēji vērstas.
