Metālapstrādes firma «Madara» šomēnes paplašina ražošanu un sava meitas uzņēmuma Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas neizmantotajā cehā uzsāks Vācijas firmu metālapstrādes pasūtījumu izpildi.
Metālapstrādes firma «Madara» šomēnes paplašina ražošanu un sava meitas uzņēmuma Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas neizmantotajā cehā uzsāks Vācijas firmu metālapstrādes pasūtījumu izpildi.
Pirmās līnijas nokomplektēšana un uzstādīšana tuvojas nobeigumam. Vīri uzsver precizitātes nozīmi. Viss sakārtojams punktuāli līdz pēdējam milimetram, lai, izgatavojot detaļas, griežot, metinot un slīpējot, sasniegtu augstu kvalitāti. Tas ir viens no priekšnosacījumiem, lai strādātu Rietumu tirgum.
– Nevar pieļaut nekādu pašdarbību. Ja pasūtījumā rakstīts, no kuras puses detaļa jāsametina, tā arī jādara, lai gan ērtāk tas būtu izdarāms no citas puses. Tādu darbu Vācijā vairs nepieņems, – stāsta abu mašīnbūves uzņēmumu vadītājs Pēteris Bila.
Pavisam cehā uzstādīs trīs metālapstrādes līnijas, kas aprīkotas ar Vācijas firmas «Hermann» un lietuviešu «Kempas» markas metināšanas pusautomātiem. Metināšanai līdzšinējās ogļskābās gāzes vietā tiks izmantots zviedru firmas «AGA» gāzes maisījums «Agamix». Tas gan izmaksā vairākkārt dārgāk, tomēr nodrošina kvalitatīvāku iznākumu.
Cehā tiks nodarbināti apmēram 50 strādājošie. Ar jaunajiem metināšanas pusautomātiem strādāšot kvalificētākie speciālisti. Kaut arī pastāvīgi apmācības rīko gan gāzes piegādātājfirma «AGA», gan metināmo pusautomātu ražotājfirmas, mašīnbūves uzņēmums ar tik tiešām profesionālu speciālistu pārbagātību nevar lepoties. Darbu paredzēts organizēt divās maiņās.
Firmas «Madara» apgrozījums pagājušā gadā sasniedzis 4,933 miljonus vācu marku, kas ir par nepilniem diviem miljoniem vairāk salīdzinājumā ar 1998. gadu. Savukārt Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas ražošanas apjomi pērn samazinājušies apmēram par
24 procentiem un apgrozījums bija 1,042 miljoni USD. Kopumā rūpnīca apmēram par 60 procentiem samazinājusi sadarbības apjomus ar Krieviju. Taču no tik lielas kopējās lejupslīdes uzņēmumu paglābusi apgrozījuma palielināšanās Vācijā un turienes prasību pastiprināta apguve. Rūpnīca uzsākusi puspiekabju komplektējošo detaļu un puspiekabju ar marku «Madara» izgatavošanu firmai «Fliegel».
Tā kā pieprasījums pēc autotransporta pakalpojumiem sarūk, uzņēmums iet produkcijas dažādošanas ceļu, paplašinot bremžu sistēmu komplektējošo detaļu ražošanu. Bremžu sistēmu ražošana «no A līdz Z» ir nākotnes jautājums. Janvārī uzņēmuma pārstāvji darba braucienā uz Vāciju cer nopietni risināt produkcijas piegādes apjomu paplašināšanu. P.Bila lēš, ka mašīnbūves rūpnīcas jaudas puspiekabju komplektējošo detaļu jomā pietiktu visai Eiropai. Taču konkurence ir pietiekami sīva: radniecīgus izstrādājumus piedāvā čehi un rumāņi, poļi un ķīnieši.
– Eiropā var konkurēt tikai ar zemām cenām un ļoti labu kvalitāti. Tātad arī perspektīva ir tikai uzņēmumiem, kas augstu kvalitāti var sasniegt par zemu pašizmaksu, – spriež P.Bila.
Mašīnbūves tehnoloģijas ražības ziņā mūsu valstī ievērojami atpaliek no pasaules standartiem, un līdz ar to algas daļa produkcijas pašizmaksā ir jūtami lielāka. Lai arī tās daļas īpatsvars ir nesamērīgi lielāks, pats atalgojums vienalga ir stipri mazāks, salīdzinot ar Rietumiem. Un noturēties uz konkurētspējīga produkcijas pašizmaksas līmeņa, vienlaikus neaizmirstot par pakāpenisku jaunu iekārtu ieviešanu, zināmu algas līmeņa noturību un darba apstākļu uzlabošanu, ir īsta māksla.
– Ja šodien neieguldām attīstībā un neiepērkam ražīgas iekārtas, bet visu novirzām algām, uzņēmumam rītdienas nebūs. Algas palielināmas vienīgi uz darba ražīguma rēķina, nevis mākslīgi. Iepriekšējos gados salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem maksājām nelielas algas, pastāvēja un arī pastāv problēmas ar kadriem. Pašlaik algas mūsu uzņēmumā nav tik asa problēma. Bet daudzi, kas savulaik maksāja pāri saviem līdzekļiem, šodien ir bankrotējuši, – līdzsvarotu ieguldījumu nozīmi skaidro P.Bila, norādot, ka viņa mašīnbūves uzņēmumos alga iepriekšējā gadā palielinājusies vismaz par desmit procentiem.
Pagājušā gadā gan «Madarā», gan Mašīnbūves rūpnīcā turpinājušies nopietni sakārtošanas darbi. 1998. gadā Kr.Barona ielas ražotnē sakārtots Krāmera rūpnīcas korpusa pirmais stāvs, pērn – pārējie četri. Izrādījies, ka pirmā Latvijas laika rūpnieku plānojums bijis vairāk saistīts ar ekonomiskām kategorijām nekā pēckara gadu giganti. Tā kā šajā saimniecībā ieguldījumi izrādījušies efektīvāki, tieši ar šo korpusu arī uzsākta sakārtošana. Kopumā tajos ieguldīti vairāki simti tūkstošu latu.
Līdzekļu taupības nolūkā Kr.Barona ielas objektiem, uzstādot automāstisko gāzes apkures katlu, nodrošināta autonoma apkures sistēma. Pirmā apkures rekonstrukcijas kārta izmaksājusi 50 tūkstošu latu. Pagaidām detalizēti aprēķini par jaunās sistēmas izdevīgumu nav pabeigti. P.Bila lēš, ka ietaupījums salīdzinājumā ar iepriekšējām ziemām, kad Siltumtīklu uzņēmumam ik mēnesi maksāti vairāk nekā desmit tūkstoši latu, noteikti ir. Vismaz uz kurinātāju darba algu rēķina, jo jaunais katls darbojas automātiski.
Lielus līdzekļus prasījusi abu mašīnbūves uzņēmumu korpusu jumtu labošana. Pilnīgi nomainīt Viskaļu, Salnas un Kr.Barona ielas cehu jumtus nebija finansiāli iespējams, tāpēc iespēju robežās tie pielaboti.
